Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

Šāda veida modeļi, kas ir veidoti uz ēkas viena mēneša siltuma bilances modeļa pamata, ir ērtilietojami ne tikai jaunceļamo māju apkures siltuma vajadzības noteikšanai, bet arī eksistējošo ēkurenovācijas projektu analīzei ar mērķi izvēlēties optimālāko variantu gan siltuma ekonomijas ziņā,gan arī ieguldīto līdzekļu atmaksāšanās perioda aprēķinam. Tie ļauj arī izvēlēties jaunceļamo ēkubūvkonstrukciju parametru vērtības ar mērķi sasniegt kādu noteiktu siltuma patēriņa līmeni. Papildusmodelis var tikt lietots arī būvju apkures sistēmu jaudas noteikšanai un attiecīgo sistēmu izvēlei.3.3. Abu metožu salīdzinājums. Secinājumi.Katrai no iepriekš apskatītām metodēm ēkas siltuma bilances noteikšanai ir savas priekšrocībasun trūkumi. Tā, tuvināti novērtējot vadīšanas siltuma zudumu sadalījumu starp būvelementiem vainosakot ēkas atbilstību Latvijas Būvnormatīva „Ēku norobeţojošo konstrukciju siltumtehnika”(LBN 002-01, 2001) prasībām, var izmantot vienkāršoto metodi, kas neprasa padziļinātas zināšanaspar ēkas projektu un siltuma apmaiņas procesiem tajā. Savukārt, gadījumā, ja ir nepieciešamadetalizēta mājas siltuma zudumu un apkures vajadzības analīze, ir jālieto komplicēta un precīzāka unmēneša siltuma bilances veidotā aprēķinu metode.Lai salīdzinātu abu apskatīto modeļu iegūtos rezultātus un novērtētu to praktisko pielietojumuēku energoefektivitātes jomā, apskatīsim piemēru – ēkas modeli divos variantos, kas atšķiras arnorobeţojošo konstrukciju siltuma caurlaidību vērtībām. Modelējamā māja parādīta attēlā 3.13, tāsastāv no diviem blokiem – trīsstāvu korpusa ar iekštelpu temperatūru 18 C un vienstāva piebūvesar paaugstinātu iekštelpu temperatūru (21 C), kuras viena sienu (attēlā apzīmēta ar brūnu krāsu)robeţojas ar neapkurināmu telpu, piem., garāţu, kas modelī nav iekļauta. Trīsstāvu korpusa stiklotādaļa (logi) pārsniedz 20% no katra stāva grīdas laukuma, bet piebūvei loga daļa ir mazāka par 20%.Bloku savstarpējā siena aprēķinos netiek iekļauta, jo siltuma zudumi no bloka ar augstākotemperatūru nosaka papildus siltuma pieplūdi blokā ar zemāku temperatūru. Tādēļ kopējā siltumabilancē šo siltuma daudzumu neievēro.Būvkonstrukcijas siltuma caurlaidības aprēķinu variantam I apzināti izvēlētas neatbilstošasbūvnormatīva LBN 002-01 nosacījumiem, izņemot gadījumus ar citas temperatūras telpu un piebūvi,kad ir jālieto temperatūra faktors (3.3), bet aprēķinu variantā II U vērtības ir uzdotas mazākas unatbilst normatīva prasībām. Ieejas dati abiem ēkas blokiem diviem modelēšanas variantiem apkopotitabula 3.14. Aprēķini tika veikti ar divām metodēm – saskaņā ar LBN 002-01 (nodaļa 3.1) un uzmēneša bilances modeļa (nodaļa 3.2) bāzes un izmantojot izstrādāto programmatūru HeatMod(PAIC, 2006) – skat. attēlu 3.14.155