Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

4.4.4. Apkures veida ietekmeLīdz ar jaunāko būvtehnoloģiju ienākšanu Latvijā, arvien populārāks kļūst jauns telpu apkuresveids, kurā sildelements ir ievietots zem grīdas seguma – t.s. „siltās grīdas”. Var tikt izmantota kāelektriskā sildīšana, tā arī karstā ūdens cirkulācija (parasti lietojot siltumsūkņus). Visbieţāk šo apkuresveidu izmanto vannas istabās un gaiteņos, bet to var lietot arī dzīvojamo un biroja telpu apsildei.Daţādos ārvalstu būvprojektos grīdu apsilde tiek plaši lietota un, kā norāda citi autori, šādamapkures veidam ir divas priekšrocības – samazinās apkurei nepieciešamā jauda un uzlabojastermiskais komforts (Tibaut, Wielser, 2002; Hackleman, 2003). Izmaiņas siltuma patēriņā pamatānosaka divi faktori – ievērojami mazāka sildītāja temperatūra (parasti nepārsniedzot 27 °C) un lielākstā laukums (attēls 4.61), kā rezultātā izmainās gaisa cirkulācija telpā. Būtiskākais no termiskākomforta uzlabojumiem ir cilvēkam labvēlīgā gaisa stratifikācija, kas tādā veidā apsildāmās telpās irtuva ideālai – skat. attēlu 4.62. Lielākais šādu sistēmu trūkums ir sareţģītāka un dārgākā to montāţaun apkope.Lai novērtētu telpas ar „siltās grīdas” apkuri iespējamo priekšrocību nozīmīgumu, ir izveidotstās modelis 3D-G5 (attēls 4.44e), kas no bāzes varianta 3D-G1 atšķiras ar sildītāja izvietojumu –tagad konvektora pie loga vietā visai grīdas tiek uzdota konstanta 25 °C temperatūra, kas tādējādimodelē grīdas apkuri. Līdzīgi kā iepriekš apskatītajos variantos, atsevišķi izdalīsim 3 apakšgadījumusar 0 un 1 Pa spiedienu starpību starp atverēm pretējās sienās, lai analizētu vēja spiediena ietekmi uzsiltumfizikāliem procesiem telpā. Variantu bez spiedienu starpības apzīmēsim 3D-G5-1, ar 1 Papārspiedienu 3D-G5-2, ar zemspiedienu - 3D-G5-3.Attēls 4.61. Apkures sistēma aizņem visu grīdas laukumu ( © Thermal Consultancy termogramma).229