Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

Hukseflux LP02Almemo 2290-8Attēls 2.111. Saules siltuma plūsmas blīvuma sensora Hukseflux LP02 kopskats (pa kreisi) un tā instalācijaeksperimentālos mērījumos kopā ar Almemo 2290-8 datu uzkrāšanas ierīci (pa labi).Mērījumu kontrolei, ārā iegūtie Saules starojuma intensitātes dati tika salīdzināti arrādījumiem no cita uz ēkas jumta stacionāri uzstādītā sensora Siemens QLS60, kas kalpo ēkaskondicionēšanas sistēmas darbības kontrolei (attēls 2.112). Vairākkārtējos mērījumos tika konstatēts,ka abu sensoru rādījumu atšķirības nepārsniedz 10%, kas ļāva stacionārā sensora rādījumus izmantotturpmākos aprēķinos, eksperimentāli mērot saules starojuma intensitāti iekštelpās un sinhronizējotabu mērierīču laikus. Tā kā ārējā sensora orientācija telpā bija fiksēta, tad, veicot mērījumus telpās,pārvietojamais mērsensors Hukseflux LP02 tika orientēts telpā tāpat kā āra sensors (attēls 2.113). Lainodrošinātu maksimālo iespējamo mērījumu precizitāti, tie tika veikti saulainā laikā bez mākoņiem,kad Saules starojuma intensitāte ir maksimāla un sasniedz 800…900 W m -2 . Katra mērījumu sērijailga no 15 līdz 25 minūtēm, ierakstot momentānos mērījumu datus autonomā uzkrāšanas iekārtā.Vienas dienas laikā tika veikta viena mērījumu sērija daţādās telpās ar un bez plēvēm, šādieksperimenti tika atkārtoti vairakkārt ar vairāku dienu intervālu, mainot pētāmo objektu secību.Attēls 2.112. Stacionāri uzstādīts Saules starojuma intensitātes mērsensors Siemens QLS60.126