Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

lai maksimāli tuvinātu modeli situācijai reālā telpā, daţos variantos tiek modelēta arī gaisainfiltrācija caur neblīvām vietām pa loga rāmja konstrukcijas perimetru ar spraugas platumu1 cm un caur 1515 cm ventilācijas sistēmas atveri pretējā sienā (attēls 4.10). Šādosgadījumos kā robeţnosacījums uz atverēm telpas pretējās sienās tiek uzdoti atvērtierobeţnosacījumi, kas pieļauj gaisa pārvietošanos jebkurā virzienā. Uz atverēm pretējāssienās ar relatīvā spiediena vērtības uzdošanu tiek fiksēta spiedienu starpība p=0 Pa vaip=1 Pa (nosacījumi W O ). Tādas un lielākas (vējainā laikā līdz 5 Pa un vairāk) vērtības irnormāla parādība dabā un tās ievērošana ļauj precīzāk novērtēt gaisa plūsmas untemperatūras sadalījumu telpā ar neblīvām norobeţojošām konstrukcijām, kas ir bieţaparādība daudzās Latvijas dzīvojamās ēkās; daţos no 3D modeļu variantiem tiek ievērota arī solārā radiācija caur logu, kurai konstantaintensitāte un daţādi krišanas leņķi tiek uzdoti uz loga virsmas. Starojuma intensitāteslielums atbilst eksperimentāli noteiktajam (500 W m -2 ), bet leņķa vērtības ir 30, 45 un 60; tā kā telpas modelī tiek lietots gaiss, kas tiek ierobeţots ar sienām, tad uz visām cietāmvirsmām tiek uzdoti t.s. pielipšanas nosacījumi:notiek gaisa cirkulācija, ja telpa nav noslēgta.v 0. Izņēmums ir atveres, caur kurāmTabula 4.7. Modeļos lietoto robeţnosacījumu apzīmējumi saskaņā ar attēlu 4.9.ApzīmējumsW 1W 2RobeţnosacījumsKonvekcijas blakus telpā (, W m -2 K -1 unKonvekcija kāpņu telpā (, W m -2 K -1 unT T , C), C)W 3W KW OKonvekcija ārpusē (, W m -2 K -1 unVirsmas temperatūra (T, C)Relatīvais spiediens (p, Pa)T , C)Bez fizikālo lielumu izmaiņām, daţādos modeļos tiek mainīts arī sildķermeņa novietojums (pieloga, pie pretējās sienas, pie sānu sienas vai grīdas apkure) un palodzes platums. Kā rāda turpmākāssadaļās apkopotie rezultāti, abu šo faktoru ietekme uz siltuma pārneses procesiem telpā unenergoefektivitātes ir būtiska.Kā minēts iepriekš, telpas modeļa izveidei, skaitlisko risinājumu veikšanai un rezultātupēcapstrādei tik izmantotas ANSYS/FLOTRAN (Ansys Inc., 1999) un ANSYS/CFX (Ansys Inc.,2005) programmatūras paketes. Ar to palīdzību pēc apgabala un materiālu uzdošanas, apskatāmātelpa tika diskretizēta, samazinot reţģa elementu izmērus virsmu, kur ir sagaidāmi ievērojamitemperatūras un plūsmas ātruma izmaiņas, tuvumā. Tādējādi tiek ievēroti t.s. robeţslāņi pie176