Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

Attēls 3.5. Piemērs mēneša vidējām temperatūrām (pa kreisi) un solārā starojuma intensitātēm (pa labi)atkarībā no orientācijas un leņķa.Siltuma enerģijas ieguvumu necaurspīdīgajos būvelementosΦnecaursp.S, M(W) nosaka analoģiskiformulai (3.11), tikai SF i vietā izmantojot ekvivalento solārās siltuma enerģijas caurlaidībaskoeficienta vērtību SF ekv (-), kas pilnīgi necaurspīdīgiem elementiem irSFekv aN1Uārā. (3.12)Šeita N(-) ir necaurspīdīgā būvelementa vidējais starojuma absorbcijas koeficients, kas atkarīgs noelementa virsmas veida un tās nokrāsas (skat. tabulu 3.8), U (W m -2 K -1 ) – siltuma caurlaidībaskoeficients, ārā(W m -2 K -1 ) – siltuma atdeves koeficients ārpusē.Tabula 3.8. Starojuma absorbcijas koeficienti necaurspīdīgiem būvelementiem (DIN, 2003).Virsmas tipsNecaurspīdīgā būvelementa starojumaabsorbcijas koeficients aNgaišs apmetums 0,4tumšs apmetums 0,8gaišs mūris 0,8tumšs mūris 0,5sarkans jumts 0,5metālisks jumts 0,2bitumens jumts 0,4sarkanais ķieģelis 0,5Ēkas iekšējo siltuma avotu jaudaΦI, M (W) ir būtiski atkarīga no būves izmantošanas rakstura,cilvēku skaita, kas tajā uzturas, kā arī no tās tehniskā aprīkojuma un šī aprīkojuma izmantošanasintensitātes. Mēneša M iekšējo siltuma avotu iegūst, uz tilpuma vienību normētu avotu jaudas vidējo146