Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

modelēta situācija, kad apkures sistēma telpā ir izslēgta, bet solārās radiācijas avots eksistēun nodrošina siltuma enerģijas pieplūdi. Atbilstošie aprēķinu varianti tiek apzīmēti sekojoši:o 3D-G6-1 – aprēķins bez starojuma siltuma pārneses ievērošanas;o 3D-G6-2 –aprēķins ar starojuma modeļa aktivizēšanu. Tas ļauj ievērot siltumadaudzumu, ko papildus izdalās no karstās sildītāja virsmas un izplūst arī pacaurspīdīgo logu. Citu starojuma avotu nav;o 3D-G6-3 – variants ar solārā siltuma avota (Saules starojuma caur logu) ievērošanu.Krišanas leņķis uzdots vienāds ar 60° virs horizonta;o 3D-G6-4 – variants ar solārā siltuma avota krišanas leņķi 45°;o 3D-G6-5 – variants ar solārā siltuma avota krišanas leņķi 30°;o 3D-G6-6 – aprēķins ar solāro siltuma avotu 45° leņķī, bet ar izslēgtu apkures sistēmassildķermeni, uz kura virsmas ir uzdoti adiabātiskie nosacījumi (nav siltuma apmaiņas).Šāda situācija atbilst saulainai ziemas dienai telpā bez apkures. 3D-G7. Ģeometrija, kas sakrīt ar 3D-G2 (attēls 4.44b), no 3D-G6 atšķiras tikai ar 1cmplatu spraugu gar loga perimetru un ventilācijas atveri ar izmēru 15×15 cm 2 . Ar tāspalīdzību ir veikti aprēķinu varianti daţādiem spiedienu starpības gadījumiem:o 3D-G7-1 bez spiedienu starpības (p=0 Pa);o 3D-G7-2 ar pārspiedienu telpā (p=1 Pa);o 3D-G7-3 ar zemspiedienu telpā (p=-1 Pa).Visu 3D modeļu aprēķinu variantu apzīmējumi, to galvenās atšķirības (spiedienu nosacījumi,sildķermeņa novietojums un temperatūra, palodzes esamība un solārās radiācijas krišanas leņķis) irapkopotas tabulā 4.11, bet atšķirīgo ģeometrisko modeļu skices ir parādītas attēlā 4.44. Kā redzamsno attēla, praktiski visu variantu ģeometrijas ir simetriskas pret telpas vertikālo vidusplakni (izņemot3D-G4-1), tāpēc atbilstošos aprēķinos tika modelēta tikai viena puse, pielietojot attiecīgo simetrijasnosacījumu, kas ļāva samazināt skaitļošanas resursus un aprēķiniem nepieciešamo laiku.Aprēķinos iegūto svarīgāko rezultātu apkopojums visiem apskatītajiem variantiem ir sniegtstabulā 4.12, kurā ir apkopoti gan energoefektivitāti, gan termiskā komforta apstākļus noteicošofaktoru skaitliskās vērtības. Apskatīsim katru no ģeometriju variantiem detalizēti, lai raksturotu tāīpatnības un objektīvi noteiktu mainīgā parametra ietekmi uz fizikāliem procesiem telpā. Vēlāk,salīdzinot visus variantus, parādīsim iespējas vienas telpas siltuma zudumu optimizēšanai, kas ļaujnovērtēt un uzlabot arī visas ēkas energoefektivitāti.211