Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

šādi aprēķini vispār nav iespējami, jo nav zināma būvkonstrukciju uzbūve vai to sastāvs. Papildustam, laikā mainoties būvkonstrukciju materiālu īpašībām (piem., iesūcoties tajos mitrumam), maināsarī to siltuma vadītspēja. Tāpēc ir nepieciešami ēku norobeţojošo konstrukciju mērījumi reālosekspluatācijas apstākļos, ko veic, lietojot speciālu pieeju iegūto datu pēcapstrādei un siltumacaurlaidības koeficienta aprēķinam. Šāda ir nestacionāros apstākļos veikto mērījumu minimizācijasmetodika, kas ir izstrādāta VTPMM laboratorijā un kura ļauj aprēķināt būvkonstrukciju siltumacaurlaidības koeficientu U, veicot eksperimentā noteiktās un uz matemātiskās modelēšanas bāzesskaitliski aprēķinātās siltuma plūsmu starpības minimizāciju.Iemesls, kāpēc tika attīstīta speciālā pieeja datu apstrādei, ir procesa nestacionāra daba uneksperimenta laika ierobeţojums (sevišķi veicot mērījumus dzīvojamās telpās), kas neļauj izmantotvienkāršo vidējošanas pieeju. Ja gaisa temperatūra pie būvkonstrukcijas virsmas ir laikā mainīga, tadlaikā mainās arī siltuma plūsmas caur konstrukciju. Pieaugot temperatūrai vienā pusē pakāpeniskipieaugs arī materiāla temperatūra un pēc zināma laika šīs temperatūras izmaiņas iespaidu varēskonstatēt arī uz pretējās virsmas, mainīsies arī siltuma plūsma caur šo virsmu. Līdz ar to nestacionārāprocesā ir iespējamas situācijas, kad siltuma plūsmas uz materiāla vai konstrukcijas virsmām iratšķirīgas un pat pretēji vērstas materiālam sasilstot vai atdziestot (attēls 2.70). Šī procesa ātrums irbūtiski atkarīgs no materiāla temperatūras vadītspējas a (2.8) un to raksturo ar termiskās inerces laiku(h), kas tiks apskatīta turpmāk. Tādējādi, lai tuvināti noteiktu siltuma caurlaidības koeficientavērtību U nestacionāros temperatūras apstākļos, mērījumu kopējam periodamintervālam starp atsevišķiem mērījumiemt t , bet laika. Līdz ar to mērījumiem konstrukcijās ar mazutemperatūras vadītspēju dabiskos temperatūru maiņas apstākļos var būt nepieciešamas vairāku dienuun pat nedēļu ilgs mērperiods. Tomēr, ja objekts var tikt transportēts un pētīts laboratorijas apstākļosar maksimāli stacionāru temperatūru reţīmu, mērījumiem nepieciešamais periods var tikt ievērojamisamazināts, izmantojot iepriekšējās sadaļās aprakstītās “karstās plates” iekārtu vai termisko kameru.Siltuma caurlaidības eksperimentālie pētījumi ekspluatācijā esošās ēkās VTPMM laboratorijātika aizsākti kā pirmie pētījumi energoefektivitātes jomā 90-to gadu vidū. Sākotnēji mērījuminestacionāros apstākļos tika veikti ilgāku laiku ekspluatācijā esošās ēkās veco norobeţojošokonstrukciju stāvokļa novērtējumam, kas ļāva uzkrāt ievērojamu pieredzi šāda veida mērījumos un,kas ir būtiski, izveidot ievērojamu tipveida dzīvojamo māju konstrukciju siltuma caurlaidībaskoeficientu datu bāzi. Pēdējos gados eksperimenti tika veikti arī no jauna uzceltās ēkās. Laika gaitālietotā mēraparatūra un programmnodrošinājums tika attīstīti un uzlaboti. Kā pirmo publikāciju šajājomā var minēt (Jakovičs et.al., 1997), kā vienu no pēdējā laika – (Gendelis, Jakovičs, 2005).81