Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

Tā, pirmajā gadījumā (attēls 4.40) praktiski visā telpas „dzīvojamā zonā” dominē lielais virpulis,kuru uztur gaisa uzsilšana virs konvektora un atdzišana pie kāpņu telpas sienas. Otrajā gadījumāpalodze kā mehāniskā barjera ietekmē gaisa kustības virzienus un virpuļu proporcija mainās – tagadto saskares fronte atrodas dziļāk telpā (attēls 4.41). Savukārt, variantā ar 2 Pa zemspiedienu gaisaplūsmu raksturu faktiski nosaka intensīvā aukstā gaisa ieplūde pa spraugām ārsienā (attēls 4.42), kārezultātā pieaug arī vidējais gaisa kustības ātrums „dzīvojamā zonā”.Pie atšķirīga gaisa cirkulācijas rakstura telpā mainās arī siltuma atdeves nosacījumi nonorobeţojošo konstrukciju iekšējām virsmām (atšķirībā no ārējām virsmām, kur siltuma atdeve tiekuzdota). Jo intensīvāka ir gaisa plūsma gar virsmu, jo plānāks robeţslānis veidojas un notiek aktīvākasiltuma apmaiņa. Piemēri temperatūras sadalījumam pie virsmas nelielu gaisa ātrumu un topalielināšanas gadījumā parādīti attēlā 4.43. Kā redzams, temperatūras robeţslāņa biezums intensīvasgaisa kustības rezultātā stipri samazinās.(a)(b)Temperatūra, KTemperatūra, K25 20 15 10 5 0 25 20 15 10 5 0attālums līdz virsmai, mmattālums līdz virsmai, mmAttēls 4.43. Temperatūras profils sienas tuvumā daţādos gaisa cirkulācijas reţīmos: (a) – nelielas plūsmasgadījumā, (b) – intensīvās kustības gadījumā.Līdz šim apskatītie 2D modeļi ir tikai pirmais tuvinājums dzīvojamās telpas siltuma apmaiņasprocesu modelēšanā, kas ļauj kvalitatīvi novērtēt daţādu ģeometrisko un fizikālo parametru ietekmiuz temperatūras un gaisa plūsmu laukiem. Nākamais solis ir apskatītās telpas telpiskā modeļa izveide,kura ietvaros varētu detalizētāk pētīt fizikālos procesus ar mērķi optimizēt apkures siltuma vajadzību,tādējādi uzlabojot telpas un visas ēkas energoefektivitāti, tajā pat laikā nepasliktinot cilvēka komfortaapstākļus tajā. Veidojot telpas 3D modeli, ir iespējams korekti ievērot arī spraugu ap logu, ventilācijasatveres un sildītāja ģeometriskos izmērus un to telpisko izvietojumu, kas ļauj precīzāk novērtēt arīkvantitatīvos energopatēriņa rādītājus.Tāpat ir nepieciešama arī trešā veida siltuma pārneses – starojuma ietekmes ievērošana, jovisos līdz šim apskatītajos 2D modeļa variantos tika pētīta tikai siltuma vadīšanas un konvekcijassiltuma pārneses, bet netika ievēroti starojuma siltuma avoti un zudumi: starojums nosaka gan Saules208