Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

ārējā čaulā. Tāpēc visefektīvākais veids ēkas siltuma zudumu samazināšanai ir tieši šo objektu siltumapretestības uzlabošana. Pretējā situācija ir ar labi izolētiem grīdas un bēniņu pārsegumiem, kas kopējāsiltuma bilancē spēlē nenozīmīgu lomu, kaut arī kopumā sastāda 45% no ēkas ārējās čaulas laukuma.Ārsienai, kuras siltuma caurlaidības koeficienta vērtība ir tuva normatīvai, siltuma zudumu daudzumsun aizņemtais laukums ir tuvināti vienādi.Tabula 3.4. Ēkas būvelementu grupu laukumu un siltuma zudumu sadalījums apskatītam piemēram.Būvelementa tips Laukums (m²) Laukums (%)H T(W K -1 )H T(%)Jumts 150,4 23,4 27,7 13,2Grīda 141,8 22,0 25,5 12,1Ārsiena 309,9 48,1 89,9 42,7Logi un durvis 42,0 6,5 67,2 32,0Kopā 644,0 100 210,3 100Logi un durvisĀrsienaGrīdaJumtsLaukums (%)H THt (%)0 10 20 30 40 50Attēls 3.1. Ēkas būvelementu grupu laukumu un siltuma zudumu attiecība apskatītam piemēram.Kā citu piemēru apskatīsim piecstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vadīšanas siltumazudumu samazināšanas iespēju analīzi, mainot daţādu būvkonstrukciju siltuma caurlaidībaskoeficientu vērtības, tādējādi modelējot to siltināšanu. Sākuma dati ēkas būvkonstrukciju U vērtībāmtika noteiktas eksperimentālos mērījumos. Modelējamās ēkas ārējās norobeţojošās čaulasbūvelementi ar to laukumiem un proporcijām ir apkopoti tabulā 3.5.Lai modelētu siltuma zudumu minimizācijas iespējas, apskatīsim vairākus iespējamossiltināšanas variantus, katrā no tiem uzlabosim tikai kāda viena veida būvkonstrukciju līdz visaselementu grupas atbildīs Latvijas Būvnormatīva LBN 002-01 prasībām. Bez sākuma varianta ēkasesošajā stāvoklī (variants I) izveidosim četrus papildus modeļus, katrā nākamajā tiek papildināsiepriekšējā varanta izmaiņas (skat. tabulu 3.5):139