Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

mazāka par sienu izmēriem. Tādējādi var apgalvot, ka vienkāršotais 2D tuvinājums ir pietiekamiprecīzs kvalitatīviem situācijas novērtējumiem telpas vidusdaļā un tās tuvumā, bet kvantitatīvamaprakstam ir nepieciešams pilnvērtīgs telpisks modelis.Savā starpā salīdzinot pirmos 3 variantus ar ģeometriju 3D-G1 (sildītājs atrodas zem palodzespie ārsienas, pastāv gaisa cirkulācijas caur spraugām), kuras skice parādīta attēlā 4.44a, variēts tikaiviens lielums – spiedienu starpība starp telpas pretējām sienām. Kaut arī dabā spiedienu starpībastarp iekštelpu gaisu un ārgaisu var pārsniegt 2-3 Pa neliela vēja apstākļos, bet atsevišķos gadījumossasniegt pat 15 Pa, modelī tiek apskatīti 0 Pa un 1 Pa gadījumi. Būtisks ir tādas starpības virziens –vai telpā ir zemspiediens vai pārspiediens (turpmāk ar -1 Pa apzīmēsim zemspiediena gadījumu, ar1 Pa – pārspiedienu). Variantam bez spiedienu starpības tiek lietots apzīmēts 3D-G1-1, arpārspiedienu telpā – ar 3D-G1-2, bet ar zemspiedienu – 2D-G1-3. Šo variantu svarīgākieenergoefektivitātes un termiskā komforta nosacījumu rezultāti ir apkopoti tabulā 4.12.Kā arī varēja sagaidīt, lielākie siltuma zudumi no telpas rodas varantā ar -1 Pa lieluzemspiedienu (variants 3D-G1-3), kur notiek intensīva ārgaisa ar -10 °C temperatūru ieplūde paspraugām loga rāmī. Ja telpā ir uzdots pārspiediens (variants 3D-G1-2), ārgaisa ieplūde tiek novērsta,ieplūstošā kāpņu telpas gaisa temperatūra ir tuva telpas vidējai temperatūrai, tāpēc tajā siltumapatēriņš ir par trešdaļu mazāks. Līdzīgs siltuma enerģijas patēriņš tiek prognozēts arī telpai bezspiedienu starpības (variants 3D-G1-1), jo tajā lielākie konvektīvie siltuma zudumi, kas rodasnelielam ārgaisa daudzumam ieplūstot telpā pa augšējo loga rāmja spraugu, tiek kompensēti armazākiem zudumiem caur logu, ko ietekmē pazemināta loga iekšējās virsmas temperatūra (attēls4.45a). Jāatzīmē, ka šajā gadījumā pastāv liels kondensāta rašanās risks uz loga iekšējās virsmas, jo tāstemperatūra samazinās līdz 5 °C, kas ir vienāds ar rasas punkta temperatūru gaisam ar 45% relatīvomitrumu pie 18 °C.Analizējot siltuma apmaiņas veidus un to sadalījumu pa norobeţojošām konstrukcijām (tabula4.12), ir redzams, ka visos apskatītajos modelēšanas variantos pozitīva ir tikai siltuma pārnese noblakus telpām. Tas ir izskaidrojams ar to, ka apskatāmās telpas temperatūra ir zemāka par minētajāstelpās uzdoto 20 °C temperatūru. Variantā 3D-G1-3 kļūst pozitīva arī siltuma pārnese no kāpņutelpas, kuras temperatūra 15 °C kļūst lielāka par telpas vidējo temperatūru. Telpas siltuma patēriņšpie uzdotās sildītāja (jeb siltuma nesēja) temperatūras 50 °C, neskatoties uz atšķirīgiem konvekcijasnosacījumiem, pirmajos divos variantos ir līdzīgs, bet telpā ieplūstot aukstajam gaisam zemspiedienagadījumā tā lielums pieaug vairāk nekā uz pusi. Tomēr, ņemot vērā faktu, ka blakus telpas ar uzdotu20 °C temperatūru kalpo kā papildus siltuma avoti, apkures siltuma vajadzība apskatāmai telpaireālos apstākļos, kad blakus esošās telpas nav tik siltas, var būt arī lielāka.Visu apskatāmo modelēšanas variantu temperatūras sadalījumi uz telpas simetrijas plaknes irparādīti attēlā 4.45, bet temperatūras sadalījumi uz 3 vertikālām līnijām tajā pašā plaknē – attēlā 4.46.214