Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

3. Ēkas siltuma bilances analītiskie aprēķini.Siltuma vadīšana caur norobeţojošām konstrukcijām un konvekcija ir procesi, ar kurupalīdzību apkures sezonas laikā lielākā enerģijas daļa tiek pārnesta no ēkas uz apkārtējo vidi. Tie arī irgalvenie un noteicošie faktori, kas ietekmē ēkas siltuma zudumus, tos reglamentē arī LatvijasBūvnormatīvs LBN 002-01. Ir ļoti svarīgi zināt tos raksturojošo parametru skaitliskās vērtības, kas,lai pareizi novērtētu visas ēkas energoefektivitāti, var tikt noteiktas eksperimentāli (skat. iepriekšējosadaļu). Arī citi faktori atstāj iespaidu uz kopējo siltuma enerģijas bilanci, piem., solārais starojums,iekšējie siltuma avoti, enerģijas zudumi ar aizplūstošo silto ūdeni utt., taču to ietekme ir daudzmazāka un tos parasti var novērtēti tuvināti.Tomēr jāatzīmē, ka daţreiz vairāku šķietami nelielu energoefektivitātes uzlabojumu veikšanavar veicināt ēkas kopējā enerģijas patēriņa ekonomiju, kas ir salīdzināma ar norobeţojošobūvkonstrukciju siltināšanu vai gaisa apmaiņas samazināšanu. Piem., termisko tiltu likvidēšana,optimālā ēkas stiklotu konstrukciju projektēšana, kas ļauj maksimāli izmantot solāro starojumu(samazinot logu laukumu ziemeļu pusē), Saules enerģijas izmantošana ūdens uzsildīšanai, efektīvāsapkures sistēmas lietošana un siltuma sūkņu izmantošana, ekonomisko apgaismes ķermeņu lietošanareizē ar kustības detektoriem gaiteņos, garāţās, pagrabos utml. (Oehme, 2003).Analizējot visas ēkas kopējo siltuma bilanci un zudums, kā arī atsevišķu būvelementuieguldījumu kopējā bilancē, var objektīvi novērtēt eksistējošās vai projektējamās ēkas stāvokli unatrast enerģijas zudumu aspektā būtiskos elementus tās norobeţojošās konstrukcijās. Variējot daţādufaktoru ietekmi, piem., būvelementu laukumu proporcijas un to siltuma pretestības, var atrast tāduēkas celtniecības vai renovācijas projekta variantu, kas nodrošina optimālo energoekonomijas uninvestīciju proporciju. Gadījumā, ja kādu iemeslu dēļ nav iespējams izveidot visas ēkas modeli, tasvar tikt veidots arī kādam objekta blokam (daļai).Tiek lietotas daţādas pieejas ēkas siltuma bilances modelēšanai, sākot no pašāmvienkāršākajām, ko ir iespējams realizēt ar daţu formulu pierakstu, un beidzot ar nestacionāroaprēķinu programmpaketēm, kuru apraksts aizņemt vairākus lapaspušu simtus un kurās ieejošieparametri bieţi vien ir grūti nosakāmi, bet tikai tuvināti novērtējami – vēja virziens, mākoņainība,iedzīvotāju aktivitāte u.c. Kāda jauna parametra ieviešana komplicētā bilances modelī prasa arī topārbaudi ar eksperimentiem, kas pierādītu to atbilstību faktiski patērētai apkures jaudai (Tuomaala,2002). Tomēr parasti ēkas energoefektivitātes stāvokļa analīzei kopumā nav nepieciešamas detaļas,kas ietekmē kādas noteiktas dienas vai pat stundas siltuma bilanci, bet tiek lietotas to vidējotāsietekmes rādītāji, piem., vidējā iekšējo siltuma avotu jauda, ko nosaka elektroierīču lietošanasbieţums un cilvēku uzturēšanās telpās.133