Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

mērījumu bāzes. Precizējumu lietderību nosaka gan attiecīgo faktoru nozīmīgums siltuma bilancē,gan arī veicamo aprēķinu mērķis.Jānorāda, ka šī pieeja tika tālāk attīstīta, veidojot aprēķinu metodiku atbilstoši 2009. gadāLatvijā pieņemtajai „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metodei” (Ministru kabinets, 2009). Uz tāsbāzes pēc Ekonomikas Ministrijas pasūtījuma ar autora līdzdalību izveidota specializētaprogrammatūra EfA aprēķinu veikšanai un ēku energoefektivitātes sertifikāta sagatavošanai.Uz mēneša aprēķiniem bāzētais ēkas siltuma bilances modelis ērtā veidā ļauj novērtēt tajāieejošo parametru un faktoru maiņas ietekmi uz kopējo siltuma bilanci un energoefektivitāti, kā arīoptimizēt zudumus caur konkrētiem būvelementiem, tāpēc tas ir ērti lietojams, plānojot mājassiltināšanu vai renovāciju, kā arī izvēloties jaunceļamās būves konstruktīvos elementus unrisinājumus. Lai parādītu šāda modeļa lietošanas iespējas un iegūto rezultātu analīzes efektivitāti,apskatīsim daţus reālus māju projektu modeļus.3.2.2. Aprēķinu piemēriApskatītā detalizētā ēkas siltuma bilances pieeja, kas pamatā izmanto viens mēneša siltumabilanci, tika realizēta izstrādātajā programmatūrā HeatMod (PAIC, 2006) paralēli vienkāršotamaprēķinam saskaņā ar LBN 002-01 prasībām. Izmantojot minēto programmatūru ir veikti vairākidesmiti pagājušā gadsimta otrajā pusē celtu dzīvojamo ēku siltuma bilances modeļu aprēķini, kā arīanalizēti daţi jaunceļamie objekti. Veco ēku siltuma bilances modeļi parādīja būtisku gaisa apmaiņasun veco koka logu mazas siltuma pretestības ietekmi uz kopējo siltuma zudumu daudzumu, tāpēctieši logu nomaiņa praktiski vienmēr ir visefektīvākais veids energoefektivitātes uzlabošanaieksistējošās ēkās. Apskatīsim daţus uz mēneša bilances bāzes veidotus piemērus detalizēti.Vēsturiski pirmais ēkas siltuma bilances modelis, kas tika izveidots uz mēneša aprēķinu bāzes,ir nerenovēta LU FMF laboratoriju korpusa Zeļļu ielā 8 modelis (1997. gadā). Modelēšanas rezultātuanalīze minētajam piecstāvu korpusam ar sarkano ķieģeļu ārsienām, veciem koka logiem, kopējotilpumu 10200 m 3un ārējo būvkonstrukciju laukumu 3573 m² parādīja ļoti lielu gada īpatnējoapkures siltuma vajadzību tās sākotnējā stāvoklī:QH=49,8 kW h m -3 . Tas vairāk nekā 2 reizespārsniedz maksimāli pieļaujamo vērtību 19,9 kW h m -3 , kas tika noteikta saskaņā ar tā laika Vācijasaktuālo ēkas siltuma patēriņa aprēķinu Būvnoteikumi Wärmeschutzverordnung (WSVO, 1995).Aprēķinos izmantojamo daţādu būvelementu daļas ēkas ārējā čaulā parādīta attēlā 3.6.148