Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

Mērījumus ir ieteicams sākt vairākas stundas pēc tam, kad pētāmā būvkonstrukcija ievietotatermiskajā kamerā un temperatūras uzturēšanas sistēma iedarbināta. To nosaka divi faktori –blīvēšanas materiālu ţūšanas periods (paraugu nostiprināšanai un spraugu blīvēšanai izmantojamāspoliuretāna putas sacietē vairāku stundu periodā) un kvazistacionārā reţīma iestāšanās laiks, kas iratkarīgs no objekta siltuma pretestības un iestādītās temperatūru starpības. Attēlā 2.59 parādīti divimērījumu piemēri pēc 5 un 30 minūtēm no mērījumu sākuma – kā redzams, sākot reģistrēt datusgandrīz uzreiz pēc to sākuma, process vēl nav stabilizējies un kumulatīvās vērtības aprēķinam irnepieciešams ilgāks laiks. Tā, stabilizētā (kvazistacionārā) reţīmā jau pēc 1 stundas kumulatīvinoteiktās U vērtības izmaiņas nepārsniedz 2%. Ja mērdatos iekļauts arī sākotnējās siltuma reţīmastabilizācijas posms, tad attiecīgais stabilizācijas periods pagarinās par daţām stundām.U, W m -2 K -1dati pēc 5 min no mērījuma sākumadati pēc 30 min no mērījumu sākumaAttēls 2.59. Kumulatīvās siltuma caurlaidības vērtības stabilizācija laikā.t, minBūtiski atšķiras arī periodi, kuros kumulatīvi aprēķinātā U vērtība stabilizējas, ja siltumaplūsmas sensors tiek novietots daţādās mērobjekta pusēs. Tā, novietojot mērsensoru dzesēšanaskamerā tam nepieciešamas 10-12 stundas, bet mērot siltuma plūsmu sildkamerā – tikai 1-2 stundas.Minēto iemeslu dēļ siltuma plūsmas sensori vienmēr tiek novietoti uz testējamā izstrādājuma virsmassildīšanas kamerā.Darbinot dzesēšanas sistēmu nepārtrauktā reţīmā (attēls 2.60) ar maksimāli iespējamo tāsjaudu, t.i. iestādot nesasniedzami zemu dzesēšanas kameras temperatūru, iespējams nodrošinātievērojami lielāku temperatūru starpību starp sildkameru un dzesēšanas kameru nekā tasnepieciešams standartizētiem eksperimentiem, kur T20 C. Tādējādi termiskajā kamerā iespējamsveikt būvizstrādājumu pārbaudi arī ekstremālos apstākļos (T50 C).67