Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

samazinājusies par 42%, bet siltuma vajadzība gada laikā – tikai par 31%. Tas ir izskaidrojams ardaudzu faktoru (konvekcija, starojums, iekšējie avoti u.c.) ievērošanu, kuru ietekme uz siltuma bilanciir būtiska, atšķirībā no vienkāršotā aprēķinu modeļa, kur rezultātu nosaka tikai būvkonstrukcijusiltuma caurlaidības koeficients. Tāpēc šajā metodē tā izmaiņas vairāk ietekmē kopējo siltumazudumu izmaiņas.AprēķinuvariantsTabula 3.15. Ar daţādām metodēm iegūtie raksturlielumi modelēšanas variantos I un IIAprēķinu metodeSiltuma vajadzība gadalaikā , kW hQ HSiltuma zudumukoeficients H T, W K -1 %I Saskaņā ar LBN 002-01 110220 * 1151 100II Saskaņā ar LBN 002-01 63968 * 668 58I Uz mēneša bilances bāzes 170547 1781 * 100II Uz mēneša bilances bāzes 118307 1235 * 69* - netiek tieši aprēķināti programmatūrā, bet izmantojot sakarību (3.15)Tādējādi, veicot detalizētu ēkas energoefektivitātes analīzi, lietderīgi izmantot nevisvienkāršoto aprēķinu metodi saskaņā ar Latvijas Būvnormatīva LBN 002-01 prasībām, bet gan uzmēneša bilances bāzēto aprēķinu metodi. Tā ļauj vispusīgi analizēt gan eksistējošu ēku siltumavajadzību un siltuma zudumu struktūru, gan arī šo raksturlielumu izmaiņas pēc daţādu renovācijasun siltināšanas pasākumu izpildes. Tas, savukārt, ļauj attiecīgo darbu projektēšanas fāzē izvērtētinvestīciju ekonomisko lietderību un aprēķināt to atmaksāšanās periodu. Ir iespējams arī analizētsiltuma bilances situāciju ne tikai visas apkures sezonas garumā, bet arī lokalizēt problēmu viena vaidaţu mēnešu ietvaros.Izstrādātā programmatūra HeatMod, kuras ietvaros tiek realizētas abas metode, ir aprobēta,veicot vairākus desmitus aprēķinus daudzveidīgām dzīvojamajām, sabiedriskām un rūpnieciskiizmantojamām ēkām Latvijā. Izveidotie modeļi labi saskan ar datiem par konkrēto ēku siltumapatēriņu un atsevišķos gadījumos tie palīdz novērtēt nezināmos vai grūti nosakāmos lielumus, piem.,visas ēkas gaisa apmaiņas intensitāti. Kā rāda modelēšanas rezultāti, praktiski neviena no pagājušāgadsimta otrajā pusē celtām ēkām neatbilst nedz Latvijas Būvnormatīva LBN 002-01, nedz arī cituEiropas valstu normatīvu prasībām, ir nepieciešama to energoefektivitātes uzlabošana, kovisefektīvāk plānot un analizēt ir, lietojot iepriekš aprakstītās metodes un atbilstošo programmatūru.Līdz šim apskatītie eksperimentālo mērījumu rezultāti sniedz priekšstatu par visas ēkas vai tāsbūvkonstrukciju siltumfizikālo parametru īpatnībām un stāvokli, uz šiem rezultātiem tiek bāzēti ēkassiltuma bilances modeļi, kas parāda raksturīgo ēkas siltuma zudumu sadalījumu un kopējoenergoefektivitātes stāvokli. Viss iepriekšminētais lielā mērā attiecas uz gatavām vai projektējamām161