Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

daļas un daţādu materiālu slāņiem abās pusēs, kas var tikt veidoti ar daţādām virsmas formām (skat.att. 2.89). Parasti tie nepilda nesošo konstrukciju funkciju, bet tiek stiprināti pie tām – skat. attēlu2.90. Šāda veida paneļu raţotāji deklarē siltuma caurlaidības koeficientu, kas praktiski vienmēr atbilstLatvijas Būvnormatīva LBN 002-01 prasībām. Tomēr, kā parādīja termogrāfiskais apsekojums (skat.attēlu 2.14), defekti paneļu veida konstrukcijās ir iespējami, tāpēc tika veikti arī vairāki to siltumacaurlaidības koeficienta mērījumi. To rezultāti apstiprināja, ka šo paneļu siltuma pretestība atbilstBūvnormatīvam LBN 002-01, kaut arī atsevišķu paraugu īpašības var atšķirties.ārēja čaulapildījumsiekšējā čaulaAttēls 2.89. Celtniecības paneļu raksturīgā uzbūve.Attēls 2.90. Celtniecības paneļu piestiprināšana pie ārsienas un jumta nesošiem karkasiem.Viens no pirmajiem izolācijas paneļu mērījumiem ekspluatācijā esošām ēkām tika veikts 2004.gadā jaunuzceltajā tirdzniecības kompleksa ēkā Tukumā. Vairāku eksperimentu sēriju rezultātā iriegūti siltuma caurlaidības koeficienti jumta paneļa vidusdaļā un salaiduma vietas tuvumā. Kā jauvarēja sagaidīt, savienojuma vietā siltuma plūsmas vērtības bija nedaudz lielākas nekā vidū (tabula2.11) un šāda tendence ir novērota arī citu būvkonstrukciju salaiduma vietās šuvju palielinātāssiltuma caurlaidības dēļ. Kā redzams no tabulas, vidējotais siltuma caurlaidības aprēķins un skaitliskāalgoritma lietojumi dod praktiski vienādus rezultātus šajā nepilnu 3 diennakšu garajā mērperiodā, kasir uzskatāmi ilustrēts arī ar eksperimentālās un skaitliski aprēķinātās funkciju minimizācijas rezultātuattēlā 2.91. Jāatzīmē, ka U vērtību starpība ir tuva mērsistēmas precizitātei un to noteikšanu ietekmēarī neliels siltuma plūsmas blīvums caur paneli, kas pat pie pietiekami lielas temperatūru starpības –25 °C tika reģistrēts tikai 4...7 W m -2 robeţās (attēls 2.91).103