Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

pārsniedz 500 W m -2 , kas ir daudzkārt lielāks par siltuma zudumu plūsmu blīvumiem un telpu gaisadzesēšana var būt nepieciešama pat vairākas stundas dienā arī apkures sezonas laikā.Šajā sadaļā novērtēsim telpas energoefektivitāti raksturojošos lielumus un termiskā komfortaizmaiņas, modelī ievērojot starojuma siltuma pārnesi un variējot tādus parametrus, kā Saulesstarojuma krišanas leņķis (attēls 4.12) un konvektīvās gaisa plūsmas caur norobeţojošāmkonstrukcijām. Atšķirībā no bāzes ģeometrijas visi turpmāk apskatītie modeļi neietver palodzi, lai tāneietekmētu caur logu telpā nonākušā solārā starojuma izplatīšanos. Noslēgtas telpas modeļaģeometrija bez atverēm tiek apzīmēta 3D-G6 (attēls 4.44f), bet ģeometrija ar ventilācijas atveri unspraugu pa loga perimetru – 3D-G7 (kas sakrīt ar apskatītu ģeometriju 3D-G2 – attēls 4.44b).Modelētie varianti ir aprakstīti sadaļas 4.4 sākumā, bet aprēķinos iegūtie svarīgākie rezultāti apkopotitabulā 4.12. Nosacīti visu variantu rezultātus var iedalīt šādās apakšgrupās: telpas bez un ar starojuma siltuma apmaiņas ievērošanu (3D-G6-1 un 3D-G6-2); solārais starojums no loga ar daţādiem krišanas leņķiem (3D-G6-3, 3D-G6-4 un 3D-G6-5); izslēgta apkures sistēma (3D-G6-6); gaisa ieplūdes un izplūdes caur atverēm telpas norobeţojošās konstrukcijās (3D-G7-1, 3D-G7-2 un 3D-G7-3).Iegūtos rezultātus iespējams sadalīt divās daļās, viena no kurām ietver telpas siltuma bilanciraksturojošus lielumus (apkures jauda, siltuma zudumu, solārais avots un konvektīvā pārnese), betotra – termiskā komforta raksturlielumus (vidējā temperatūra, tās vertikālais gradients un gaisakustības ātrums).Lai novērtētu faktisko starojuma siltuma pārneses ietekmi uz no sildītāja kā karstākā objektaizdalīto siltuma daudzumu un tā lomu telpas kopējā siltuma bilancē, vispirms salīdzināsim divusģeometriski identiskus variantus 3D-G6-1 un 3D-G6-2, kas atšķiras tikai ar starojuma siltumapārneses ievērošanu. Ar abu aprēķinu variantu rezultātiem var iepazīties tabulā 4.12. Kā varēja gaidīt,telpā ar starojuma pārnesi no sildītāja izdalītais summārais siltuma daudzums ir lielāks, pieaugumssastāda pusi no pirmajā gadījumā noteiktā, kā pamatā ir sildītāja pietiekami augstā (50 °C) virsmastemperatūra. Jāatzīmē, ka noteiktā jauda reālos apstākļos lielākoties būs mazāka, jo aprēķinos irlietota palielināta sildītāja virsmas emisija 0, 9 , lai demonstrētu maksimāli iespējamo starojumadaļu – dabā parasti ir mazāks, kas nozīmē arī mazāku izstarotās enerģijas jaudu. Tomēr starojumadaļa kopējā siltuma bilancē ir būtiska un kvantitatīvai telpu apstākļu modelēšanai ir nepieciešama tāievērošana. Tāpēc uz mēneša bilances balstītajā visas ēkas integrālajā siltuma bilances aprēķinā, kas irapskatīts sadaļā 3.2, šis pārneses veids tuvināti tiek ievērots.Līdz ar izdalītās jaudas pieaugumu palielinās arī telpas vidējā temperatūra, kas variantā bezstarojuma ievērošanas 3D-G6-1 bija 21,6 °C (kas labi saskan ar vienkāršā 2D modeļa rezultātiem-235