Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

daţi gatavi konstrukciju paraugi un mezgli savu izmēru dēļ fiziski nevar tikt ievietotieksperimentālajā iekārtā (piem., paneļi un bloki); nekontrolējamā dzesēšanas sistēma nedod iespēju regulēt temperatūras līmeni.Minētie trūkumi tiek novērsti, lietojot iekārtu ar regulējamo dzesēšanas iekārtu, ar iespējuievietot lielāku izmēru objektus un ar principiālu citu siltuma zudumus noteikšanas metodi, kas ļautuveikt eksperimentus heterogēnām būvkonstrukcijām – t.s. termisko kameru, kas tiek apskatītanākamajā sadaļā.2.2.2. Siltuma caurlaidības mērījumi termiskajā kamerāAtšķirībā no „karstās plates” iekārtas un atbilstošās metodikas, kas pamatā ir paredzētastandartizētai homogēnu materiālu siltuma vadītspējas (vai ef) noteikšanai, siltuma caurlaidībaskoeficienta U (vecākajā literatūrā pazīmēts arī ar k) eksperimentāliem mērījumiem ir nepieciešamaprincipiāli cita pieeja un iekārta. Koeficients U (W m -2 K -1 ) ir apgriezts lielums siltuma pretestībai(2.31) un raksturo siltuma plūsmu caur 1 m 2 lielu laukumu pie temperatūru starpības 1 °C.Siltuma caurlaidības koeficients raksturo visu siltuma pārneses veidu ietekmi – vadīšanu,konvekciju (ar šķidruma vai gāzes masām) un siltuma starojumu (caur caurspīdīgām daļām) un kopāar siltuma pretestību R tiek lietots norobeţojošo konstrukciju siltumtehnisko īpašību aprakstam. Kāminēts iepriekš, koeficients U cietiem necaurspīdīgiem materiāliem ir tieši saistīts ar to siltumavadītspēju un ir apgriezti proporcionāls parauga biezumam (2.32), bet citos gadījumos tā vērtībasanalītiskais aprēķins ir sareţģīts un neprecīzs, tādēļ ir nepieciešami eksperimentālie mērījumi.Ar pieredzi eksperimentālajā siltuma caurlaidības noteikšanā specializētajā kamerā un rezultātusalīdzinājumu ar teorētiskajiem aprēķiniem, ņemot vērā termiskos tiltus un nehomogenitātes variepazīties darbos (Rose, Svedsen, 2004), (Pavlík et.al., 2002) un (Curcija, 2000). Kā alternatīvumērījumiem var lietot būvelementu siltuma pārneses procesu skaitlisko modelēšanu, piem.,(Krievāns, 2000). Bet tas prasa ievērojamus laika un skaitliskos resursus katra tāda objektaaprēķiniem un modeļa ieejas datu precizitāti, ko bieţi vien nevar nodrošināt.Siltuma caurlaidības koeficienta mērījumiem paredzētā iekārta – t.s. termiskā kamera (angļuliteratūrā – hot box) pēc darbības principiem ir līdzīga iepriekšēja sadaļā apskatītai iekārtai ar daţādutemperatūras reţīmu uzturēšanas iespējām un enerģijas patēriņa uzskaiti. Viena no būtiskākajāmatšķirībām ir tās izmēri, kas ļauj ievietot daţāda izmēra gatavos būvizstrādājumus, piem., logus.Līdzīgi kā „karstās plates” mērījumos, šāda veida eksperimentiem būtiski ir kvazistacionāri apstākļi,kas nozīmē arī īsāku mērperiodu un precīzākus rezultātus. Svarīgs ir arī apkārtējās vides un56