Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

Veiktajos mērījumos tiek lietoti Leibnica Hannoveres Universitātes Elektrotehnoloģijuinstitūtā izveidotie un kalibrētie termoelektriskā tipa sensori W-150 S (Jakovičs et.al., 1997). Tokalibrācijas konstantekurU ~cT(W m -2 V -1 ) ir uzdota ar sakarībuq ~c U , (2.64)T (V) ir mērāmais spriegums. Atkarībā no izpildījuma sensoru ar laukumu 2525 cmkalibrācijas konstantes vērtības parasti mainās intervālā 0,02-0,03 W m -2 V -1 . Tādējādi pie praksēraksturīga siltuma plūsmas blīvuma 25 W m -2konstante, jo mazāka ir sensora jutība.izejas signāls sasniedz 1 mV – jo lielāka minētāLai praktiskajos siltuma plūsmas mērījumos reāli nodrošinātu kalibrēšanā uzdoto 5%mērprecizitāti, ir jānodrošina labs sensora termiskais kontakts ar materiāla, no kura izgatavotsparaugs (mūris, betons, stikls), virsmu. Praktiski izmēģinot parādīts, ka, līmējot sensoru ar plānuakrila masas slāni uz notīrītas virsmas, ir iespējams panākt labu termisko kontaktu. Svarīgi, lai starpsensoru un materiāla virsmu nebūtu gaisa ieslēgumu (burbuļu), jo tie var būtiski palielināt kopējotermisko pretestību un tādējādi samazināt mērījumu precizitāti. Šādu plāksnes tipa sensorupriekšrocība ir to mazais biezums, elastība un iespēja iegūt vidējotās plūsmas vērtības arīneviendabīgām konstrukcijām, bet trūkums ir to relatīvi mazā jutība.Temperatūras mērījumiem gan uz materiāla virsmām, gan gaisā ārpus termiskajiemrobeţslāņiem (attēls 2.53) tiek izmantoti kalibrēti temperatūras mērsensori - četri NiCr-Ni tipatermoelementi, kuri piestiprināti uz 2 cm 2lielām vara plāksnītēm un kuru nulles punktakompensācijai izveidots atbilstošs slēgums elektronikas blokā. Arī temperatūras sensori, kas tieknovietoti uz eksperimentālā objekta virsmām, tiek piestiprināti ar akrila masas palīdzību.Dati no temperatūras un siltuma plūsmas sensoriem tiek apstrādāti un attēloti teksta ungrafiskā reţīmā, izmantojot iepriekš minēto programmatūru UMeas (PAIC, 2003). Tā kā apstākļitermokamerā tiek uzturēti kvazistacionāri, tad jau daţu stundu laikā pēc objekta ievietošanas unakrila masas izţūšanas temperatūras reţīms stabilizējas un var tikt noteikts siltuma caurlaidībaskoeficients U (vai arī efektīvā siltuma vadītspēja λ ef ). Periodisku temperatūras reţīmu izraisītāssiltuma plūsmas blīvumu svārstības un siltuma caurlaidības koeficientu U kumulatīvo vērtībustabilizācija laikā vairāku dienu ilgā eksperimentā parādītas attēlā 2.64. Mērsistēmas uzbūve ļaujvienlaicīgi lietot vairākus siltuma plūsmas sensorus, tāpēc programmatūras iestatījumos norādatemperatūras un siltuma plūsmas blīvuma sensorus, kas tiks izmantoti aprēķinos (attēls 2.65).Sareţģītākās ģeometrijas būvkonstrukcijām ar telpisku siltuma plūsmas raksturu vai sīkiemelementiem, kuru siltuma caurlaidību atsevišķi noteikt nav iespējams, diferenciālās metodes lietojumiir ierobeţoti. Ir nepieciešami siltuma caurlaidības koeficienta mērījumi ar principiāli citas – integrālās71