Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

siltuma vadīšanas un starojuma zudumi caur ārējiem būvelementiem (sienas, logi, jumtsutt.) un siltuma atdeve no to virsmas. Šos zudumus raksturo ar attiecīgo būvelementusiltuma caurlaidības koeficienta vērtībām U (W m -2 K -1 ); konvektīvie siltuma zudumi, siltajam iekštelpu gaisam apmainoties ar zemākas temperatūrasārgaisu (ventilācija, plūsmas caur spraugām utt.). Šos zudumus raksturo ar ēkas gaisaapmaiņas koeficientu n (m 3 h -1 ); saules radiācijas avoti, ko nosaka tiešais starojums caur caurspīdīgiem elementiem unsiltuma absorbcija uz necaurspīdīgu būvelementu virsmas; iekšējie siltuma avoti, ko nosaka darbināmās elektriskās iekārtas, mākslīgais apgaismojums,cilvēku un dzīvnieku ķermeņu siltums u.c. faktori; pārējie siltuma zudumi, ko nosaka siltā ūdens patēriņš, kanalizācija, gaisa mitrums utml., kasparasti ir mazi salīdzinājumā ar pārējiem.Gan konvektīvie zudumi, gan arī iekšējie siltuma avoti ir būtiski atkarīgi no cilvēkuparadumiem un sabiedrisko vai rūpniecisko telpu izmantošanas rakstura, tāpēc precīzi tos noteikt irproblemātiski un ir jālieto kādi pēc eksperimentālo novērojumu statistiskās analīzes veikti vidējotipieņēmumi par tipisko enerģijas ģenerāciju daţās ēkās, piem., (Energieeinsparverordnung–EnEV,2007). Ēku elementu siltuma akumulācija, kura stingri stacionāras analīzes gadījumā nav būtiska, tiekievērota saistībā ar saules enerģijas un iekšējo siltuma avotu izmantošanas efektivitāti.3.2.1. Metodes aprakstsAprēķinu metode bāzēta uz ēkas mēneša enerģijas bilanci kvazistacionārā stāvoklī, kurāievērotas iekšējo un saules enerģijas avotu dinamiskās ietekmes, kas daļēji nodrošina noteiktasiekštelpu temperatūras T ie uzturēšanai vajadzīgo siltuma daudzumu. Tādējādi metode ļauj aprēķinātēkas siltuma vajadzību Q H , kas jānodrošina ar apkures sistēmas daţādo elementu (centrālapkuresradiatori, elektriskie sildītāji utt.) palīdzību. Summējot visu mēnešu pozitīvās siltuma vajadzības,iegūst gada kopējo vajadzību.Metodika šajā formulējumā ir lietojama ēkām, kuras iespējams sadalīt telpu blokos, katrā notiem temperatūra tuvināti ir nemainīga un tās svārstības nepārsniedz 4 °C. Visai būvei vai katramtādam blokam tiek veidota atsevišķa siltuma bilance un iegūtās siltuma vajadzības tiek summētas. Tāir iespējams ievērot reāli eksistējošās temperatūru atšķirības, piem., kāpņu telpās un dzīvokļos.Tuvināti iespējams ievērot arī uzdotu temperatūras reţīmu, piem., temperatūras pazemināšanu naktīsietekmi, bet nav paredzēts ievērot reāli eksistējošās iekštelpu temperatūru svārstības neprognozējamuāra temperatūru vai apkures jaudu izmaiņu dēļ ēkās bez siltuma padeves regulācijas.142