Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

Iegūtie rezultāti ir apkopoti tabulā 4.12. Dzīvojamās telpas modelī uz visas loga virsmasatbilstoši eksperimentāliem mērījumiem Rīgā (Jakovičs et.al., 2006) tiek uzdots konstants starojumajaudas blīvums – 500 W m -2 , tāpēc faktiski telpā nonākušās enerģijas daudzums ir atkarīgs nokrišanas leņķa. Pie 60° vērtības papildus solārā siltuma avota ieguldījums kopējā bilancē sastāda~230 W, pie 45° ~330 W, bet pie 30° jau ~410 W, ko uzskatāmi demonstrē visu trīs variantu telpasgrīdas temperatūra ar Saules starojuma izraisītu atbilstošā laukuma uzsilšanu, kas ir parādīta attēlā4.73. Pie mazāka krišanas leņķa tiek apspīdēts ievērojami lielāks grīdas laukums, kas ietekmē telpasvidējo temperatūru un gaisa plūsmu raksturu.(a) (b) (c)Attēls 4.73. Temperatūras sadalījums uz grīdas variantos 3D-G6-3 (a), 3D-G6-4 (b) un 3D-G6-5 (c).Temperatūras sadalījumi telpas simetrijas plaknē apkopoti attēlā 4.74, tajos ir labi redzams netikai vidējās temperatūras pieaugums, samazinoties krišanas leņķim, bet ar paaugstināta gaisatemperatūra grīdas virsmas tuvumā tiešā solārā starojuma nonākšanas vietās (atbilstoši attēlam 4.73).Pamazinoties Saules novietojumam virs horizonta, telpas „dzīvojamās zonas” vidējā temperatūrapieaug par 4 grādiem – no 28,4 °C līdz 32,5 °C. Tādu temperatūras celšanos faktiski nosaka tikaiSaules starojums, jo no sildītāja izdalītais siltuma daudzums paliek nemainīgs 175 W līmenī, kas,tādējādi, ir mazāks par solārā avota jaudu pie jebkura apskatītā krišanas leņķa. No termiskā komfortaviedokļa tāds temperatūras līmenis nav pieņemams un šajā situācijā ir nepieciešama termostatiskāapkures sistēmas regulēšana vai dzesēšanas sistēmas ierīkošana, bet visvienkāršākais risinājums solārāstarojuma samazinājumam ir loga aizkaru vai vēl efektīvāk – ārējo ţalūziju lietošana (Collins, 2004).Pie grīdas virsmas, kas ir uzsilusi Saules tiešā starojuma rezultātā, gaiss ar paaugstinātutemperatūru ceļas uz augšu un pārvietojas ārsienas virzienā, ko uzskatami demonstrē attēlā 4.75parādītās izovirsmas. Tajās ir labi redzami arī starojuma modeļa skaitliskā algoritma efekti – uzvirsmām sildītāja tuvumā ir redzamas neregulārās paaugstinātas temperatūras zonas.239