Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

Attēls 2.36. Siltās un aukstās virsmas vidējās temperatūras atkarībā no laika.Attēls 2.37. Temperatūras rādījumu izkliede parauga siltajā un aukstajā pusē.Pirmo verifikācijas un kalibrācijas mērījumu laikā tika detektētas un novērstas neprecizitātes,kas ir saistītas ar vadības bloka mikrokontroliera jaudas regulēšanas algoritmu (Strautiņš, 2005) unprogrammnodrošinājuma darbību. Pēc uzlabojumu veikšanas mērījumi ar putuplasta plāksnēm tikaveikti daţādos temperatūras reţīmos un arī daţādu biezumu paraugiem. Raksturīgs eksperimentugaitā iegūto sildītāja jaudas, vidējo sildītāja un dzesētāja temperatūru, kā arī temperatūras starpībasstarp centrālo un kompensācijas sildītājiem datu piemērs (ar sildītāja iestādīto temperatūru 30 ºC)parādīts attēlā 2.38. Kā redzams, jau pēc nepilnām 2 stundām process kļūst kvazistacionārs un vartikt noteikta materiāla siltuma vadītspēja (attēls 2.39), kas šajā mērījumā tika noteikta 0,034 0,005 W m -1 K -1 , kura kļūdas robeţās sakrīt ar raţotāja sniegtajiem datiem (0,032).Vispārīgā gadījumā materiālu siltuma vadītspēja ir atkarīga no daudziem faktoriem, t.sk. notemperatūras (attēls 2.27). Bet lielākajai daļai cietu materiālu šī atkarība nav būtiska un pietemperatūrām 18…25 °C ar „karstās plates” iekārtu to nav iespējams novērot. Līdz ar to, atkārtojoteksperimentus ar putuplasta paraugiem pie daţādām temperatūru starpībām, vidējām paraugatemperatūrām, kā arī parauga biezumu, rezultātiem ir jāsakrīt kļūdas robeţās. Daţi eksperimenti, kasveikti atšķirīgā biezuma putuplasta Styrodur paraugam pie atšķirīgiem temperatūru iestādījumiem, ir46