Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

zemspiediena variantu modelim ar pie loga novietotu sildītāju, palielinājums sastāda vairāk kā 3reizes. Tādējādi var secināt, ka klimatiskajos apstākļos, kad dominē pret fasādi vērsts vējš (kas radapārspiedienu uz ārsienas), sildelementa novietojums pie ārsienai pretējās sienas vairākkārtīgi palielinaapkurei nepieciešamo jaudu, gan arī sekmē gaisa temperatūras pazemināšanos un palielina vertikālotemperatūras diferenci – šis gadījums ir gan enerģētiski neefektīvs, gan arī nepieņemams no termiskākomforta nosacījumu viedokļa. Tādas pašas konfigurācijas telpā ar pie loga novietotu sildītāju visuminētie efektu izpausmes nav tik negatīvas.Interesants ir fakts, ka kondensācijas risks uz loga virsmas praktiski ir izslēgts gadījumā, kadsildķermenis novietots pie pretējās sienas loga. To nosaka siltā gaisa plūsma gar griestiem ārsienasvirzienā un relatīvi mazkustīgas siltā gaisa masas ārsienas augšpusē (virs loga). Tomēr kondensācijasrisks pieaug ārsienas apakšējā daļā, pieaugot tās siltuma caurlaidībai. Tā kā apskatītajos variantosārsienas siltuma izolācija ir relatīvi laba (U=0,35 W m -2 K -1 ), tad kondensēšanās varbūtība ir maza.Pamatā telpās apkures sistēmas sildķermenis tiek novietots pie ārsienas, bet daţreiz taskonstruktīvi ir paredzēts arī pie pretējās sienas, kas, kā rāda apskatītie modelēšanas rezultāti uneksperimentālie novērojami, ir nelabvēlīgāks gan no energoefektivitātes, gan arī no komfortaapstākļu viedokļa. Tomēr reizēm sildītājs tiek novietots kādā citā vietā, piem., pie sānu sienas, ko arīapskatīsim atsevišķi (attēls 4.44d). Tādā gadījumā telpas konfigurācija vairs nav simetriska pretvidusplakni. Tā kā šim aprēķinam nepieciešami lielāki datorresursi, tad modelēšana tika veikta tikaigadījumam nosacīti bezvēja laikā ar 0 Pa spiedienu starpību (variants 3D-G4-1), kas ir pietiekami, laiparādītu šāda konstruktīvā risinājuma principiālās atšķirības no iepriekš apskatītajiem.Svarīgākie aprēķinos iegūtie rezultāti šim variantam apkopoti tabulā 4.12. Vispirms apskatīsimtemperatūras lauku telpā – pateicoties izteikti telpiskai gaisa masu cirkulācijai „dzīvojamā zonā” tas irsamērā homogēns (attēls 4.57). To nosaka sildītāja novietojums pie vienas no sānu sienām, kā arīatšķirīgās temperatūrās pie sienas uz kāpņu telpu un pie ārsienas. Aukstais gaiss masas pārvietojas pagrīdu pie sildītājam pretējās sienas (attēls 4.58a), bet gaisa masas ar paaugstinātu temperatūru irvērstas augšup, arī sakrājoties pie pretējās sienas (4.58b). Rezultātā lielāka vertikālā temperatūrasdiference veidojas ne tikai pie ārsienas, bet arī pie telpas sānu sienām, ko var redzēt attēlā 4.59parādītājos temperatūras kontūros divās vertikālajās vidusplaknēs.Vidējā temperatūras vērtība šajā variantā ir par 1 °C lielāka nekā analoģiskos modeļos arpalodzi un pie citām sienām esošu sildītāju (3D-G1-1 un 3D-G3-1) un sastāda 19,2 °C. Šādupalielinājumu pamatā nosaka sildītāja novietojums pie sienas uz relatīvi siltu blakus istabu (20 °C) unatveru neesamība tiešā tuvumā. Pirmais fakts samazina siltuma zudumus spraugā starp sildītāju unsienu, bet otrais samazina konvekcijas pārnesi. Tādējādi temperatūra šāda veida konfigurācijasdzīvojamā telpā apmierina termiskā komforta prasības; tām atbilst arī vertikālā temperatūras starpība,kas ir mazāka par 2-3 °C praktiski visā telpā izņemot zonas sienu tuvumā (attēls 4.59).226