Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

Konkrētā mēnesī apsildīšanai nepieciešamā siltuma enerģijaQ H, M(kW h) tiek noteikta nosiltuma bilances ēkas zonām ar atšķirīgām raksturīgajām iekštelpu temperatūrām:Q QH, M V, M MQG,M, (3.5)kurQ V, MunQ G, Mattiecīgi ir mēneša siltuma zudumi un avoti (kW h); M - avotu izmantošanasefektivitāte (-). ZudumusQV, M nosaka īpatnējie siltuma zudumi H (W K -1 ), iekšējo un ārējotemperatūruT ieunT a, Mstarpība un mēneša M dienu skaits t MM MQV, 0.024diennaktis H T Ttiea, M. (3.6)Īpatnējos siltuma zudumus nosaka siltuma vadīšanas H T un konvekcijas H V siltuma zudumu summa.Ēkas īpatnējie siltuma vadīšanas zudumi H T ēkai izsakāmi šādu summu veidā:kurU iH r ( U S ) r ( l r HT i i i i l, i L, i)iiiip, iT, S, (3.7)– i-tā būvelementa siltuma caurlaidības koeficients (W m -2 K -1 ), S – laukums (m 2 ),r i–temperatūras redukcijas faktors (-); l, i(W m -1 K -1 ) un p, i(W K -1 ) – attiecīgi lineārus unpunktveida siltuma tiltus raksturojošie koeficienti,lL, i– lineāra tilta garums (m);H T, S– īpatnējiesiltuma zudumi elementos ar integrētu sildīšanu (W K -1 ). Siltuma tiltus svarīgi ievērot labi izolētāsēkās un tie var veidoties būvkonstrukciju (piem., sienu un griestu vai grīdu, logu rāmju un aplodas)salaiduma vietās. Tos raksturojošās vērtības ir tabulētas (LVS EN ISO 14683, 2008), bet var arī tiktnoteiktas, veicot skaitliskos aprēķinus (LVS EN ISO 10211, 2008) noteiktām savienojumu vietām –pieejas izvēli nosaka iespējas un aprēķina precizitātes prasības. Turpmāk tiks norādītas tikaiorientējošās šo parametru vērtības.Siltuma zudumu uz citas temperatūras telpu blokiem un neapkurinātām telpām (pagrabi,verandas, bēniņi utt.) vai caur virsmām, kas robeţojas ar grunti, īpatnējo siltuma vadīšanas zudumuaprēķinam (3.7) tiek izmantots temperatūras redukcijas faktorsri ( Tie Tie,citai telpai)/( Tie Tārā), (3.8)kura vērtības var tikt precīzi noteiktas telpām ar zināmu temperatūru vai arī var izmantot tāstandartvērtības (tabula 3.6).Ēkas konvektīvie siltuma zudumi H V ir būtiski atkarīgi no vēja ātruma un virziena, no āra uniekšas temperatūru starpības, no ēkas formas, gaisa apmaiņas, kā arī no iedzīvotāju vēdināšanasieradumiem un no ventilācijas sistēmas darbības īpatnībām. Šos zudumus raksturo ar ēkas gaisaapmaiņas koeficientu n (h -1 ), kas ir aprakstīts augstāk, sadaļā 2.3. Tad īpatnējiem konvektīvajiemsiltuma zudumiem H V iegūstam:143