Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

Attēls 2.113. Mērsistēma ar sensoru Hukseflux LP02 un datu uzkrāšanas ierīci Almemo 2290-8 mērījumulaikā.Iegūtās tipiskās Saules starojuma intensitātes mērījumu datu sērijas parādītas attēlos 2.114 –2.116, ārā izmērītā intensitāte ir apzīmēta ar violetas krāsas līkni (Siemens), bet iekštelpās noteiktā –ar zilas krāsas līkni (Almemo). Ir redzams, ka starojuma krišanas leņķis, kas eksperimenta veikšanaslaikā mainās, ļoti būtiski ietekmē reģistrētā signāla vērtību, pie fiksētas sensora orientācijas reģistrētāstarojuma intensitāte plkst. 9:00 no rīta ir 900 W m -2 , bet pusdienlaikā, plkst. 12:30, tā ir tikai450 W m -2 (attēls 2.115), t.i., 2 reizes mazāka. Saules starojuma intensitātes maksimums ir novērotslaika periodā no plkst. 8 līdz 10, tieši šajā laikā arī ir veikti visi eksperimenti.900,00800,00Starojumaintensitāte,W m -2700,00600,006500,00400,00AlmemoSiemens300,00200,00100,000,007:26 7:55 8:24 8:52 9:21 9:50 10:1912345aiksLAttēls 2.114. Starojuma intensitātes ārā (līkne Siemens) un intensitātes, kas izmērītas daţādās telpās aizstiklotajām ārsienām 3. stāvā (1), 17. stāvā (2), 12. stāvā (3), 15. stāvā ar (4) un bez (5) plēves un uz ēkas jumta(6) ar pārvietojamo Hukseflux sensoru (līkne Almemo).127