Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

Trešais darba mērķis ir uz veikto mērījumu pamata balstītas informatīvās datu bāzes izveide,kas iekļauj pēc iespējas vairāk tipiskas Latvijas ēkas un būvkonstrukcijas raksturojošos siltumfizikālosparametrus.Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, tika formulēti šādi uzdevumi: Aprēķinu metodikas un atbildošās mērsistēmas izveide siltuma caurlaidības koeficientaeksperimentālai noteikšanai nestacionāros apstākļos un tās aprobācija, veicot mērījumusdaţādu veidu un stāvokļu ēkās. Materiālu siltuma ietilpības noteikšanas metodikas izstrāde uz „karstās plates” iekārtasbāzes un tās aprobācija. Caurspīdīgu būvkonstrukciju ar daţādu veidu pārklājumiem saules enerģijas caurlaidībaseksperimentālo pētījumu veikšana. Eksperimentālā ceļā iegūto ēku un būvkonstrukciju siltumtehnisko raksturlielumusalīdzināšana ar inţenieraprēķinos noteiktajām vērtībām, iespējamo atšķirību cēloņu analīze. Ēku un to konstrukciju raksturīgo siltumfizikālo parametru specializētās datu bāzes izveide,veicot eksperimentālos pētījumus daţādās būvēs. Ēkas siltuma bilances integrālo matemātisko modeļu izveide un pilnveidošana, atbilstošāprogrammnodrošinājuma izstrāde un papildināšana. Latvijā izplatītu sērijveida ēku siltuma bilances modeļu izveide un apkures patēriņaaprēķins, daţādu energoefektivitātes uzlabojumu ietekmes uz kopējo energopatēriņunovērtējums. Atsevišķu telpu siltuma un gaisa apmaiņas matemātisko modeļu izveide un to skaitliskarealizācija. Daudzvariantu aprēķini ar atšķirīgiem fizikālajiem un ģeometriskiem parametriem, toizmaiņu ietekmes uz siltuma zudumiem un termiskā komforta apstākļiem telpā analīze.1.4. Līdzšinējo pētījumu apskatsMūsdienu tehniskajā un teorētiskajā literatūrā, kā arī daudzu vispārīgo un specializētokonferenču rakstu krājumos var atrast ar siltuma pārneses ēkās procesiem saistītas nodaļas unpublikācijas. Tomēr praktiski nav tādu literatūras avotu, kas sniegtu atbildi uz jautājumu, kāpaaugstināt ēkas vai tās atsevišķas telpas energoefektivitāti un uzlabot cilvēka termiskā komfortaapstākļus, lietojot kompleksu analīzes un optimizācijas pieeju, kas ievērotu teorētiskos aspektus,reālajos ekspluatācijas vai laboratorijas apstākļos iegūtos eksperimentālos datus un apskatāmofizikālo procesu matemātiskos modeļus. Šāda pieeja dod iespēju skatīt šo sareţģītu procesu kopumā6