Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

apkopoti tabulā 2.4. Analizējot iegūtos rezultātus, var secināt, ka eksperimentu rezultāti labi sakrīt arraţotāja deklarēto siltuma vadīšana koeficienta vērtību un iekārta nodrošina pareizus mērījumurezultātus ar atbilstošo precizitāti.Attēls 2.38. Sildītāja jauda, vidējās siltās un aukstāspuses temperatūras un temperatūru starpība starpcentrālo un kompensācijas sildītāju malām vienāno eksperimentiem atkarībā no laika.Attēls 2.39. Parauga siltuma vadītspējas aprēķinātāvērtība vienā no eksperimentiem atkarībā no laika.Tabula 2.4. Mērījumu rezultāti putuplasta paraugam.NrParaugabiezums d, mTemperatūrustarpība , CTVidējā paraugatemperatūra T, CParauga siltumavadītspēja ,W m 1 1KParaugasiltumpretestība R,m2K W11 0,02620,0001 30,10,24 19,90,24 0,0340,006 0,780,142 0,02620,0001 35,00,24 22,50,24 0,0340,005 0,770,123 0,02620,0001 40,20,24 25,20,24 0,0310,005 0,840,144 0,01830,0001 22,30,24 21,80,24 0,0340,006 0,540,095 0,01040,0001 23,20,24 23,40,24 0,0340,003 0,310,03Kā vēl vienu piemēru materiāla situma vadītspējas noteikšanai apskatīsim eksperimentu arbūvniecībā plaši izmantojamā ģipškartona plāksnēm. No materiāla „Knauf Mini” ar standartabiezumu 1.25 cm tika izgriezti četri „karstās plates” iekārtas izmēriem atbilstošie paraugi ar laukumu0.09 m 2 (attēls 2.40), kas tika ievietoti pa divi katrā no dzesētāja pusēm, tādējādi kopējais biezumstestējamā materiāla paraugam katrā pusē sasniedza 2.5 cm. Starp ģipškartona slāņiem tika ievietotipapildus termopāri temperatūras kontrolei, to rādījumi tika izmantoti abu slāņu siltuma caurlaidībaskoeficienta vērtības salīdzināšanai. Labāka termiskā kontakta nodrošināšanai un iespējamā gaisastarpslāņa novēršanai iekārtai tika uzlikts vairāku kilogramu svars (attēls 2.41).Veicot temperatūras mērījumus ne tikai uz materiāla siltās un aukstās puses, bet arī pa vidustarp diviem ģipškartona slāņiem, katra slāņa noteiktā siltuma vadītspēja nepārsniedza visam47