Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

samazināja paraugu nevienmērīgais biezums – maksimālā biezumu starpība daţādos parauga stūrossasniedza pat 20%, tāpēc tika veikti vairāki atkāroti eksperimenti gan vienai plāksnei, gan arī no tāmmūrētai sienai (attēls 2.69c). Paralēli veiktie mērījumi ar siltuma plūsmas sensoriem visoseksperimentos notika paraugu vidusdaļā, ja tie ir homogēni, vai arī daţādās vietās, ja tika pētīta notiek veidotā siena, kā gadījumā ar KERATERM blokiem (attēls 2.69a) – pašam būvelementam unsienai fragmentam iekļaujot šuvju vietas.(a) (b) (c)Attēls 2.69. Dobto KERATERM bloku (a), keramzītbetona bloku (b) un LODE keramikas plākšņu (c)siltuma caurlaidības mērījumi ar 25×25, 50×50 un 3×10 cm siltuma plūsmas sensoriem attiecīgi.Kā redzams no tabulā 2.7 apkopotiem eksperimentu rezultātiem, dobtie un porainie materiālinodrošina mazākus siltuma zudumus, ko pamatā nosaka gaisa ieslēgumi ar palielinātu siltumapretestību. Dobto ķieģeļu rezultējošo ef ietekmē vairāki faktori, kas nosaka siltuma pārnesi (Čertoks,1999): drumstalas siltuma vadītspēja, kas ir atkarīga no blīvuma (porainības) un tiek uzlabota arspeciāliem piejaukumiem vai poru veidotājiem, bet tas, savukārt, samazina bloku stiprību; siltuma vadītspējas samazināšana, optimizējot siltuma izplatīšanas ceļu ķieģelī (palielinotkopējo makroskopisko tukšumu daudzumu, samazinot starpsienu biezumu, optimizējotdobumu formu); ķieģeļu mūra javas palielināta siltuma pretestība un šuves forma ar iedobumiem.Mūrjavas ietekme uz rezultējošo siltuma caurlaidību apkopota tabulā 2.8 (Čertoks, 1999). Kā viegliredzēt, vienāda biezuma materiālam atsevišķos gadījumos starpība var sasniegt 50%, tāpēc javasizvēle var izrādīties būtiskāka nekā paša celtniecības materiāla siltumfizikālās īpašības.79