Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

2.2.1.2. Raksturīgie mērījumu piemēri„Karstās plates” iekārtā tika veikti daudzi standartizētie būvniecībā izmantojamo materiālusiltuma pretestības R un siltuma vadīšanas koeficienta mērījumi, kā arī verifikācijas pētījumi, kasparādīja izveidotās iekārtas spēju nodrošināt eksperimentālo mērījumu pietiekamu precizitāti patsiltuma izolācijas materiāliem ar mazu siltuma vadītspēju. Pateicoties ērtai uzbūvei un plašāmpapildus iespējām, iekārta tika lietota arī daţādiem nestandarta pētījumiem, kas tiks apskatīti tālāk.Mēriekārtas un programmatūras darbības, kā arī precizitātes pārbaudes nolūkos tika veiktaeksperimentu sērija un iegūtie siltuma vadītspējas dati salīdzināti ar zināmo parauga siltuma vadīšanaskoeficientu. Par paraugmateriālu tika izvēlēts būvniecībā plaši izmantojams putuplasts, kurasiltumfizikālie parametri ir atrodami tā raţotāja tehniskajā specifikācijā. Siltuma vadītspēja tādiemmateriāliem atkarībā no blīvuma un raţošanas tehnoloģijas ir robeţās no 0,030 līdz 0,040 W m -1 K -1 .Veiktajiem verifikācijas eksperimentiem tika izmantots putuplasta Styrodur paraugs ar raţotājadefinēto siltuma vadītspēju 0,030 W m -1 K -1 . Parauga siltuma pretestība saskaņā ar formulām (2.31un 2.32) irR d 0,01930,0330,58W m -1K -1 . Siltās virsmas temperatūra tika iestādītakonstanta un pievadītā jauda attiecīgi regulēta, savukārt, dzesētāja temperatūra ir atkarīga nosvārstībām pilsētas ūdens apgādes tīkla, pie kā dzesēšanas iekārta ir pievienota. Abu virsmutemperatūru izmaiņas laikā ir parādītas attēlā 2.36. Kā redzams, siltās puses temperatūra pēc noteiktalaika paliek kvazistacionāra un ir lietojama aprēķinu veikšanai, bet aukstajā pusē ir novērojamasneregulāras temperatūras svārstības, kas konkrētajā gadījumā nebija būtiskas (0,4C), bet vispārīgāgadījumā var būt arī ievērojamas atkarībā no ūdens apgādes sistēmas reţīma.Virsmu temperatūras tiek iegūtas, vidējojot visu 10 termopāru rādījumus uz abām divāmsiltajām un attiecīgi 10 termopāru rādījumus uz divām aukstajām virsmām. Kā redzams no attēla2.37, termopāru rādījumu izkliede ir mazāka par 0,4C, bet sākotnējos eksperimentos, nelietojotporgumijas starpslāņus ar tajos ievītajiem termopāriem, izkliede sasniedza pat 1C. Ar gumijasstarplikas palīdzību (attēls 2.35) tika samazināta papildus gaisa spraugas siltuma pretestība, kasiepriekš veidojās starp paraugu un sildītāju vai dzesētāju virsmām.Ir svarīgi novērtēt temperatūras gradientus, kas izraisa siltuma plūsmu (2.4) centrālā sildītājatuvumā un pārliecināties, ka zudumi uz tā malām ir maznozīmīgi. Šim nolūkam izmanto iekārtāspeciāli iestrādāto termopāru temperatūru rādījumu starpību starp centrālo un kompensācijassildītāju, un visos eksperimentos šī starpība bija tuva nullei (piem., attēls 2.38). Ja ņem vērā, kaattēlotā starpība starp abiem sildītājiem ir summa no astoņām starpībām (katrā sildītājā ir ievietoti 8termopāri), tad var apgalvot, ka kompensācijas sildītāja regulēšana notiek ļoti precīzi.45