Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

Daudzās pasaules un Eiropas valstīs ir spēkā standarti un normatīvi, kas reglamentējaunceļamo un renovējamo ēku siltuma un kopējās enerģijas patēriņu, lielākoties tie ir komplicēti undetalizēti aprēķini. Piem., Vācijā tas ir ēku energoietaupījuma noteikumi Energieeinsparverordnung(Energieeinsparverordnung–EnEV, 2007), saskaņā ar kuriem būvju siltuma bilance tiek noteiktaatbilstoši standarta (DIN, 2003) norādījumiem un prasībām. Minētā metode tiek balstīta uz ēkasmēneša siltuma bilances aprēķiniem un tā tiks detalizēti apskatīta turpinājumā.Šveicē visām jaunām un renovējamām ēkām ir spēkā normatīvs MINERGIE (AssociationMINERGIE, 2007), kas paredz maksimālā siltuma enerģijas patēriņa ierobeţojumu, izņemotspeciālas telpas (piem., serveru telpas). Tā, jaunām dzīvojamām ēkām kopējais enerģijas patēriņšnevar pārsniegt 54 kW h m -2 gada laikā, bet ēkām, kas ir aprīkotas ar ūdens/ūdens siltuma sūkņiem –pat 37 kW h m -2 , renovējamām dzīvojamām ēkām tie ir 60 kW h m -2 . Tiek noteikta maksimālipieļaujamā ventilācijai un karstā ūdens sagatavošanai patērētā enerģija. Sertifikātu par atbilstību šimnormatīvam uz 2011. gada beigām bija saņēmušas vairāk par 20000 ēku.Apvienotā Karalistē spēkā ir dzīvojamo ēku enerģijas patēriņa noteikšanas procedūra Standardassessment procedure for energy rating of dwellings (SAP 2005, 2005), kurā iekļauti arī tādi procesi, kā ūdenssildīšana ar Saules enerģiju un apgaismojums. Aprēķinu rezultātā tiek iegūts ne tikai ēkas enerģijaspatēriņš gadā, bet arī noteikts CO 2 emisijas daudzums (kg/gadā) un kopējās enerģijas patēriņaizmaksas atkarībā no apkures veida. Kā svarīgākais minētās procedūras rezultāts tiek noteikta ēkasenerģijas klase, kas ir atkarīga no kopējā enerģijas patēriņa un ēkas telpu grīdas laukuma.Arī daudzās citās valstīs tiek lietoti atšķirīgas detalizācijas modeļi nosacītās ēkas energopatēriņaklases noteikšanai, ko parasti apzīmē ar latīņu alfabēta burtiem no A līdz vismaz G, bet šīs klasesdaţādām pieejām var būt atšķirīgas, tāpēc to salīdzināšana nav viennozīmīga. Daţādu ēkas siltumabilances modeļu salīdzinājums ēkas enerģijas patēriņa klases piešķiršanai daţādās Eiropas valstīs irapkopots darbā (Poussard, 2003), šajā darbā tiek apskatīta arī vienkāršotā klases noteikšana pieeja,kas ir bāzēta uz noteiktu punktu skaitu piešķiršanu par daţādu faktoriem – ēkas kompaktumu,izolācijas slāņu esamību, stiklojuma daudzumu, ēkas orientāciju pret debess pusēm, apkures unventilācijas tipu u.c. Latvijā nav pieņemti normatīvie dokumenti, kas reglamentētu kādas klašu skalaslietošanu, bet ar pieredzi citu valstu klasifikācijas lietojumos būvju energoefektivitātes analīzē variepazīties darbā (Petrovs et.al., 2006).Arī Latvijā sakarā ar Latvijas Būvnormatīva LBN 002-01 pieņemšanu un ēku apkures izmaksupieaugumu pēdējo gadu laikā ir pieaugusi interese par siltuma bilances modelēšanu. Kā piemēru varminēt projektu “Ekomāja” ēku energoefektivitātes pasākumu noteikšanai (http://www.ekomaja.lv) vaiēkas atbilstības LBN 002-01 prasībām noteikšanu, izmantojot noteiktus celtniecības un izolācijasmateriālus (http://www.modlab.lv/PAROC) – abi projekti ir realizēti kā Interneta aplikācija. Pieaug arīpublikāciju skaits, kas ir tieši vai netieši saistītas ar šo problēmu un kas tiek publicētas kā populārajos,134