Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

pieeju, siltuma caurlaidības koeficienta aktuālā vērtība pēc noteikta mērperioda tiek aprēķināta novisām līdz šim brīdim reģistrētajām n vērtībām un tās rezultāti var būt apmierinoši relatīvi nelielutemperatūras izmaiņu vai vairāku nedēļu ilgu mērperiodu gadījumā (Doran, 2000; ISO 9869,1994).Kumulatīvās metodes pielietojums reālos klimatiskos apstākļos parādīja, ka mērījumiemnepieciešams vairāku nedēļu ilgs mērījumu periods un U vērtības konverģence ievērojami pasliktinās,samazinoties būvkonstrukcijas siltuma caurlaidībai un pieaugot tās siltumietilpībai. Gadījumā, jamērījumos temperatūru starpība ir maza vai siltuma plūsma maina zīmi, vidējošanas metodeslietojumi pat ilgākā laika periodā nedod korektu rezultātu. VTPMML laboratorijā ir izstrādātaprincipiāli cita iegūto siltuma plūsmas blīvuma un temperatūru eksperimentālo datu apstrādes un Ukoeficienta aprēķina metodika, kas ļauj eksperimentāli noteikt ēku norobeţojošo konstrukcijusiltuma caurlaidību pietiekami īsā laika periodā ēku reālos ekspluatācijas apstākļos (Jakovičs et.al.,1997; Krievāns, 2000).Attīstītās metodes pamatā ir pieņēmums, ka pētāmās būvkonstrukcijas biezums ir daudzmazāks par pārējām divām dimensijām. Tāpēc fizikālo parametru (piemēram, temperatūras) izmaiņasperpendikulāri virsmai ir daudz lielākas nekā citos virzienos un tuvināti var pieņemt, ka tajos fizikālieparametri ir konstanti. Izejot no šiem apsvērumiem, tiek risināta siltuma caurlaidības koeficientanoteikšanas problēma vienas dimensijas gadījumā, kā izejas dati kalpo siltuma plūsmas blīvums caurbūvkonstrukciju no tā siltākās virsmas un temperatūru starpība. Problēmas risinājumus ir siltumaplūsmas kā funkcijas no temperatūru starpības laikā atrašana, kas ir atkarīga arī no kādiempapildparametriem, ar kuru palīdzību var iegūt koeficientu U. Tādējādi, minimizējot teorētiskiaprēķinātās un eksperimentāli noteiktās siltuma plūsmas starpību pēc šiem parametriem, var tuvinātiatrast šo parametru un siltuma caurlaidības koeficienta faktiskās vērtības.Apskatīsim nestacionāru viendimensijas siltumvadīšanas vienādojumu homogēnā vidē:kurTtt 0,2 T a , (2.67)2x– laiks, x 0,l - koordināte, T Tx,t – temperatūra pētāmā apgabala iekšienē.Robeţnosacījumus uzdod, izmantojot temperatūru mērījumu eksperimentālos datus abās sienaspusēs mērījumu laika intervālā: T 0,t T1tun T l , t T2t. (2.68)Sākuma nosacījumus uzdod vispārīgā veidā, neprecizējot funkcijas f(x) izskatu:Tx0 f x, . (2.69)ApzīmēsimT ,0 T 0un l0 T 001T .,2Lai atrisinātu uzstādīto problēmu, vispirms transformējam vienādojumu (2.67) ar Laplasatransformāciju metodes (Riekstiņš, 1964) palīdzību. Apzīmējam temperatūras attēlu ar xpT , un83