Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

1,4 W m -2 K -1 – Austrijā un Igaunijā, 1,3 W m -2 K -1 – Rumānijā un Šveicē, bet Somijā tā nevarpārsniegt 1,0 W m -2 K -1 .Pateicoties loga heterogēnai konstrukcijai, kas sastāv no daļām ar atšķirīgām siltuma izolējošāmīpašībām, siltuma plūsma caur konstrukciju ir izteikti telpiska un mērījumos pārsvarā tiek lietotaintegrālā pieeja. Paralēli integrālai metodei lietotā siltuma plūsmas sensoru pieeja dod atšķirīguskopējās siltuma caurlaidības koeficienta rezultātus atkarībā no sensoru novietojuma uz stikla paketesun rāmja un ir lietojama tikai atsevišķu loga daļu lokālās siltuma plūsmas vērtības noteikšanai ungalvenās metodes rezultātu kontrolei. Tā, siltuma plūsmu mērījumi tipiska PVC trīs kameru logavērtnei un rāmim, kā bija sagaidāms, parādīja, ka vērtnei siltuma caurlaidība vidusdaļā par 4%, betstūrī pat par 8% pārsniedza rāmja (fiksētās daļas) vidējo siltuma caurlaidību. Savukārt, U vērtībarāmja stūrī ir par 6% lielāka nekā tā vidusdaļā - to nosaka rāmja salaiduma vietas konstruktīvāsīpatnības. Tika salīdzināti arī rezultāti, kas vienam un tam pašam būvelementam iegūti lietojot daţādatipa (biezuma) siltuma plūsmu mērsensorus, bet tie kļūdas robeţās neatšķīrās.Termiskajā kamerā tika veikti eksperimentālie siltuma caurlaidības mērījumi arī daţādu veidugataviem ārsienu būvelementiem. Piem., daţāda sastāva dobtiem keramzītbetona un putu betonablokiem, ievērojot arī šuvju starp tiem aizdares atšķirīgo siltuma pretestību, kas, tādējādi, ļāva noteiktsiltuma caurlaidības koeficientu U un atbilstošo efektīvo siltuma vadītspēju λ ef (2.34) no tiemmūrētajai sienai. Tā kā siltuma pretestības īpašības pateicoties šuvju vietām šādai sienai ir izteiktinehomogēnas, tad tika lietota integrālā mērmetodika, kurai paralēli tika izmantoti arī daţādu izmēruplūsmas sensori (attēls 2.69). Bloku un ķieģeļu nelīdzenā virsma apgrūtināja sensoru nostiprināšanuun labāka termiskā kontakta nodrošināšanai uz sienas virsmas tika uzklāta akrila masas kārta, kaskalpoja kā izlīdzinošs un vienlaicīgi adhezīvs slānis, bet tā nelielais biezums un relatīvi maza siltumapretestība manāmi neietekmēja rezultātu precizitāti.Svarīgs rezultāts, kas tika iegūts keramzītbetona bloku un ķieģeļu mērījumos ir atšķirīgassiltuma izolējošo īpašību vērtības atkarībā no laika perioda pēc to iemūrēšanas stendā. Tā, veicotmērījumus daţas dienas pēc to izgatavošanas, rezultējošā siltuma caurlaidības koeficienta vērtībasasniedza 2,0 W m -2 K -1 , bet pēc vairākām nedēļām – jau tikai 1,6 W m -2 K -1 . Tas ir izskaidrojams armitruma satura samazināšanos būvkonstrukcijā un mūrjavas izţūšanu. Savukārt dobtiemKERATERM ķieģeļiem, kuru sastāvā ir daudz gaisa ieslēgumu (skat. attēlu 2.61), siltuma izolējošāsīpašības ir ievērojami labākas un siltuma caurlaidība javai ţūstot mainās maz, pēc izţūšanassasniedzot 0,7 W m -2 K -1 .Siltuma caurlaidības un efektīvās siltuma vadīšanas koeficientu vērtības laboratorijā testētiemKERATERM blokiem (attēls 2.69a), keramzītbetona blokiem (attēls 2.69b) un mikroporainām (argāzes ieslēgumiem) LODE keramiskā materiāla ~2 cm biezām plāksnēm (attēls 2.69c) apkopotastabulā 2.6. Siltuma vadīšanas koeficienta aprēķina precizitāti 2 cm plākšņu gadījumā būtiski78