Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

apstākļu nodrošināšanu saistītas problēmas. Šai ģeometrijai tika veikti 3 aprēķini ardaţādiem spiedienu apstākļiem telpā, atbilstošos variantus apzīmēsim šādi:o 3D-G3-1 bez spiedienu starpības (p=0 Pa);o 3D-G3-2 ar pārspiedienu telpā (p=1 Pa);o 3D-G3-3 ar zemspiedienu telpā (p=-1 Pa). 3D-G4. Ģeometrija ar pie sānu sienas novietoto sildītāju (attēls 4.44d), kas ēkās irsastopams retāk. Apskatītais variants bez spiedienu starpības tiek apzīmēts 3D-G4-1. 3D-G5. Ģeometrija ar alternatīvo apkures sistēmu – t.s. „silto grīdu” (attēls 4.44e), kasmūsdienās kļūst populāra ne tikai vannas istabās un gaiteņos, bet arī dzīvojamās telpās. Tāvar nodrošināt no termiskā komforta viedokļa labāku temperatūras sadalījumu telpā (skat.zemāk) un tās darbībai nav nepieciešamas tik augstas temperatūras kā centrālās ūdensapkures sistēmas gadījumā. Kopumā tika apskatīti 3 varianti ar atšķirīgiem spiedienunosacījumiem:o 3D-G5-1 bez spiedienu starpības (p=0 Pa);o 3D-G5-2 ar pārspiedienu telpā (p=1 Pa);o 3D-G5-3 ar zemspiedienu telpā (p=-1 Pa).Ģeometriju variantiem 3D-G1, 3D-G3 un 3D-G5 ir izvēlēti 3 aprēķinu apakšgadījumi aratšķirīgiem spiedienu starpības apstākļiem, jo tie ir bieţi sastopami ēkās un to detalizētākamodelēšana ļaus precīzāk novērtēt situāciju reālos apstākļos, analizēt energoefektivitāti un optimizētto noteicošos faktorus.Otrajā lielajā aprēķinu grupā ietilpst 3D modeļa varianti, kas ietver starojuma (radiācijas)siltuma pārnesi. Uzdotais solārā starojuma siltuma plūsmas blīvums atbilstoši eksperimentālosmērījumos noteiktajām vērtībām (skat. sadaļu 2.4) tika uzdots 500 W m -2 . Tiek izmantotas divasģeometrijas: 3D-G6. Bāzes modelim analoģiska ģeometrija, bet bez palodzes un atverēm norobeţojošāskonstrukcijās, tātad bez konvektīvās siltuma apmaiņas ievērošanas (attēls 4.44f). Šādā veidātiek objektīvi analizēta tikai ar starojumu saistīto faktoru ietekme uz siltuma apmaiņasprocesiem telpā un fizikālo lauku sadalījumiem tajā. Pirmkārt, tiek novērtēts, cik liela lomakopējā siltuma bilancē ir starojuma siltuma pārnesei, tamdēļ pirmajā modeļa variantāstarojuma siltuma pārnese netiek ievērota, bet otrajā tās ievērošanai tiek izmantotaMontekarlo metode. Nākamajā solī tiek ievests papildus siltuma avots – Saule, kurasstarojuma krišanas leņķis uz loga virsmas tiek variēts no 60° līdz 30° virs horizonta (tasatbilst Latvijas klimatiskajiem apstākļiem pavasara/vasaras dienās). Visbeidzot, tiek210