Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

Vidējo mēneša siltuma ieguvumuΦ S, M(W) no saules starojuma enerģijas summē nocaurspīdīgu un necaurspīdīgu elementu siltuma ieguldījumiem. Vislielāko ieguldījumu dod avoti caurcaurspīdīgiem elementiemΦcaursp.S, M, kas tiek noteikti no sakarības:Φcaursp.S, MjIS,M, j iZifi SFi Ai, (3.11)kur indekss i norāda uz būvelementu, j – uz tā orientāciju pret debess pusēm; koeficients Z i irsaulsarga ietekmi ievērtējošs redukcijas faktors (-), f i – būvelementa caurspīdīgā daļa kopējā laukumā (0 fi 1), SF i – solārās siltuma enerģijas caurlaidība (-), S i – tā laukums (m 2 ) unI S, M,j(W m -2 ) – nogada mēneša un būvelementa orientācijas atkarīga Saules starojuma intensitāte (LBN 003-01, 2001).Noēnojuma koeficienta vērtības daţādos gadījumos apkopotas tabulā 3.7, bet aprēķinu paskaidrojošāskice parādīta attēlā 3.4. Nepārtraukts noēnojums, ko izraisa blakusesošā apbūve, reljefs vai izvirzītiēku fasāţu elementi var būtiski samazināt Saules enerģijas ieguldījumu ēkas siltuma bilancē.Piemērs vidējām mēneša temperatūrām un starojuma intensitātes datiem parādīta attēlā 3.5.Dziļums(m)Tabula 3.7. Noēnojuma koeficienta noteikšana (DIN, 2003). Parametri paskaidroti attēlā 3.4.Noēnojuma faktors horizontālās un vertikālāsdziļuma un orientācijas gadījumāNoēnojuma faktors tikai horizontālādziļuma gadījumāDienvidi Ziemeļi 0,8< 1,0 0,5 0,4 0,9 0,8 0,71,0 – 1,5 0,4 0,3 0,8 0,7 0,61,5 – 2,0 0,4 0,3 0,7 0,6 0,52,0 – 3,0 0,3 0,2 0,6 0,5 0,4> 3,0 0,2 0,1 0,5 0,4 0,3Attēls 3.4. Parametri elementa noēnojuma koeficienta noteikšanai.145