Ēkas siltumfizikālo procesu kompleksā analīze - VTPMML

Tad ir lietderīgi izmantot uz mēneša siltuma bilances bāzes veidoto siltuma bilances modeli (DIN,2003), kas ievēro siltuma vadīšanas, konvekcijas un starojuma pārneses mehānismus, kā arī ņem vērādaţādus faktorus, kas tos ietekmē, piem., ēkas orientāciju pret debess pusēm, noēnojumu, papildussiltuma avotus, kas saistīti ar ēkas izmantošanas specifiku. Minētā metodika tiek izmantota šī darbaietvaros ēkas siltuma bilances aprēķina programmatūras izveidē un ir detalizēti apskatīta attiecīgajānodaļā. Attiecinot šo pieeju uz apkures sezonu, tā kopumā atbilst standarta (LVS EN ISO 13790,2009) nostādnēm.1.4.3. Atsevišķu telpu matemātiskā modelēšanaAtšķirībā no visas ēkas modeļiem, kuru pamatā ir energopatēriņa analīzes un siltuma bilancesalgebriskie aprēķini, atsevišķas telpas fizikālo lauku sadalījumu matemātisko modeļu izveidei unaprēķiniem parasti izmanto pilnvērtīgas fizikālo procesu datormodelēšanas programmas, piem.,ANSYS/CFX (Ansys Inc., 2005), kas tika lietota arī šī darba ietvaros apskatīto modeļu aprēķinos, unkas plaši tiek izmantota līdzīga rakstura dzīvojamo telpu temperatūras sadalījumu un gaisa plūsmulauka uzdevumu risināšanā (Desta et.al., 2004; Elmualim, 2006; Deevy et.al., 2007). Dzīvojamo telpumodeļu problēmās, bez siltuma zudumu samazināšanas iespēju analīzes, ir jānodrošina arī cilvēkatermiskā komforta apstākļi, kas ne vienmēr ir vienkāršs uzdevums un prasa dziļāku notiekošoprocesu izpratni un daţādu ierobeţojumu, ko uzliek komforta prasības, zināšanas.Termiskā komforta prasības, kā arī to noteikšanas un aprēķinu metodes ir definētas standartos(LVS EN ISO 7730, 2006; ASHRAE, 2004). Svarīgākie komforta nodrošināšanas kritēriji ir absolūtātemperatūra, tās starpības, gaisa kustības ātrums, kā arī ar cilvēku ķermeņa izolāciju un aktivitātisaistītie lielumi, kas detalizētāk tiek apskatīti šī darba attiecīgajā sadaļā. Ir izplatītas divas metodesminēto prasību noteikšanai, kuru pamatā attiecīgi ir cilvēku subjektīvās komforta izjūtas un fizikālolielumu kopums (Charles, 2003), no tām plašāk tiek izmantota pirmā metode. Vairāk par tāslietojumiem un ieejošo parametru noteikšanu var iepazīties darbā (Olesen, Parsons, 2002), kur autoriapskata ne tikai standartizētos termisko komfortu noteicošos apstākļus, bet arī telpu gaisa kvalitāti,piem., CO 2 un CHO saturu, kas saistīts ar izdzīvotāju labsajūtu kopumā. Kā citu piemēru var minētpublikāciju (Hackleman, 2003), kur dzīvojamā istaba ar grīdas apkuri tiek minēta kā ļoti laba no gaisastratifikācijas un termiskā komforta apstākļu nodrošināšanas viedokļa.Līdz ar plašu skaitļošanas tehnikas izplatību tika veiksmīgi veidoti arī skaitliskie aprēķinidaţāda tipa telpām un pētīta gaisa kustība un temperatūras sadalījums tajās. Piemērsdivdimensionāliem šāda veida aprēķiniem ir publikācija (Krafthefer, Shah, 1995), kur autori uzvienkārša reţģa bāzes ar datorprogrammas Fluent palīdzību pēta sildītāja periodiska darbības reţīmaietekmi uz temperatūras stratifikāciju telpā, tādējādi analizējot arī vienu no termiskā komforta12