Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...

More documents

Recommendations

Info

Iespējamā situācijas attīstība saistībā ar Ķīnas un Filipīnu teritoriālajiem strīdiem Dienvidķīnas jūrā Potential development of situation of territorial disputes in South China Sea between China and Philippines Autors: Toms Žagars, <strong>Vidzemes</strong> Augstskola, profesionālā bakalaura studiju programma „Politoloģija” Kontaktinformācija: toms.zagars@va.lv Darba zinātniskais vadītājs: Anna Broka, Mg. sc. pol., lektore Kopsavilkums Vairākus gadu desmitus situācija Dienvidķīnas jūrā ir visai sarežģīta, jo zem tās atrodas lieli naftas un gāzes krājumi, tāpēc vairākas valstis ap šo jūru mēģina iegūt pēc iespējas lielāku daļu no teritorijas. Starp valstīm nepastāv vienots līgums, lai sadalītu šo jūras teritoriju, tāpēc tās mēdz veikt dažādas darbības, lai aizsargātu savas intereses pret citām valstīm. Viena no agresīvākajām valstīm reģionā ir Ķīna, tāpat lielu pretestību izrāda arī Filipīnas. Šī valsts var atļauties tā darīt, jo tai ir ASV atbalsts. Tāpēc pētījuma mērķis bija noskaidrot iespējamo situācijas attīstību starp Ķīnu un Filipīnām saistībā ar Dienvidķīnas jūras teritoriju. Tika analizēti Ķīnas un Filipīnu vēstures notikumi, lai varētu izprast tagadējo situāciju un galvenos noteicošos faktorus. Ar interviju palīdzību tika ievākti dati, lai varētu noteikt iespējamo situāciju nākotnē. Tika noskaidrots, ka reģionā varētu palielināties ASV loma, arī tas, ka Filipīnām nav izdevīgi veidot tiešas attiecības ar Ķīnu, tāpēc tā jo vairāk meklēs palīdzību pie ASV, kā arī paudīs savas intereses caur starptautiskām organizācijām. Turklāt Ķīnai ilgtermiņā var nākties piekāpties kaimiņvalstu prasībām, ja reģionā arvien vairāk iesaistīsies ASV. Abstract The situation in South China Sea has been problematic already for many years because beneath this sea there are big resources of oil and gas. That is why many countries around this sea try to get a bigger part of the territory to themselves. Each of the countries show resistance to others because there is not a common treaty. The aim of this research was to find out potential development of situation of territorial disputes in South China Sea between China and Philippines. The history of China and Philippines was analysed in order to find out the main factors. By doing interviews it was possible to get data for understanding possible situation in the future. In such a way it was found out that the USA will play a bigger role in the region, also it is not beneficial for Philippines to maintain only direct contact with China, so this country is going to ask the USA for help and try to defend its interests by using different international organizations. And in the long-term China could concede to demands of other countries in the region, if the USA decides to involve more in the processes of South China Sea. Atslēgas vārdi: Ķīna, Filipīnas, Dienvidķīnas jūra, teritoriālie strīdi, ASV. Ievads Dienvidķīnas jūrā kopš Aukstā kara beigām ir vērojams varas vakuums (Hong 2012), jo līdz ar PSRS sabrukumu šajā teritorijā savu ietekmi zaudēja Krievija, arī ASV vēlāk bija spiesta atsaukt savu karaspēku no Filipīnām, jo tā lēma valsts parlaments. Abām lielvaru valstīm zaudējot savu lomu šajā reģionā, arvien lielāku spiedienu sāka izdarīt Ķīna, kura, pretēji lielvaru valstīm, piedzīvoja strauju ekonomikas uzplaukumu. Diemžēl Ķīnā izmantotās metodes pēc 1990.gada bija visai agresīvas, ar tām tika pausta valdošās elites retorika, ka visas Dienvidķīnas jūras salas un teritorijas pieder vienīgi Ķīnai (Mingjiang 2010, 291-310). Pēc 2000.gada Ķīna kļuva mērenāka savā retorikā, tomēr joprojām īstenoja agresīvu politiku, izmantojot krasta apsardzi un jūrasspēkus, kuri mēdz apcietināt citu valstu zvejniekus vai žurnālistus, kas tuvojas valstij piederošajām teritorijām (Mingjiang 2010, 291-310). Savukārt Filipīnām ir grūti sacensties ar Ķīnas militāro un ekonomisko varu. Filipīnas mēdz sadarboties ar ASV un citām starptautiskām organizācijām (De Castro 2011, 235-253), lai mainītu situāciju sev par labu. Tomēr cīņa par teritorijām Dienvidķīnas jūrā ir aktuāla, jo nereti Ķīnai un Filipīnām joprojām nākas apmainīties ar dažādiem draudiem un apsūdzībām. Darba mērķis ir noskaidrot iespējamo situācijas attīstību starp Ķīnu un Filipīnām saistībā ar Dienvidķīnas jūras teritoriju. Lai to varētu izdarīt, tiks izpētīta literatūra par šo jomu, lai varētu izprast, kāda situācija ir bijusi pirms konflikta un kāda tā ir tagad. Pēc tam tiks ievākti ar dati ar interviju palīdzību, lai varētu analizēt, kā situācija varētu attīstīties nākotnē. Teorijā tiks izmantota reālisma pieeja, jo šī starptautisko attiecību teorija vislabāk skaidro gan Ķīnas, gan Filipīnu rīcību, tāpēc ar to iespējams mēģināt skaidrot arī, kādi notikumi varētu turpmāk risināties starp Ķīnu un Filipīnām. Pētījuma beigās tiks sniegta analīze, ņemot vērā vēsturisko kontekstu, teoriju, empīriku un ievāktos datus, ņemot vērā šo visu, varēs izdarīt secinājumus, kuri faktori varētu vairāk ietekmēt Ķīnas un Filipīnu iespējamo rīcību. Metode Tā kā šis pētījums atklāj starptautisku problēmu, datu ievākšanai nepieciešams veikt intervijas ar ārzemju ekspertiem. Resursu taupības nolūkos tika veiktas „Skype” videointervijas ar cilvēkiem no dažādām Austrumāzijas valstīm. Tika veikta sinhronā tiešsaistes intervija (O’Connor 2003). Tā atšķiras no asinhronās ar to, ka tā notiek tiešsaistē, uzreiz redzot respondentu. Asinhronā intervija būtu, ja notiktu apmaiņa ar e-pasta vēstulēm. Tiešsaistes intervijas ļauj intervēt cilvēkus neatkarīgi no ģeogrāfiskās vietas, lieki neveicot maksu par ceļošanu uz noteikto valsti. Šādi iespējams intervēt respondentus jebkurā pasaules malā, ja tur ir pieejams internets. Tāpat šāda veida intervija var būt daudz ērtāka respondentam, jo viņš var atrasties jebkurā sev ērtā vietā. Respondentiem tiks uzdoti strukturēti jautājumi, lai varētu viegli un ātri iegūt nepieciešamo informāciju pētījumam. Tika intervēti trīs cilvēki no Filipīnām, Ķīnas un Japānas. Būtībā šāda secība tika izvēlēta, lai labāk būtu novērojamas viedokļu atšķirības. Japāna tika izvēlēta kā neitrālāka valsts. Kaut gan Japāna arī vēlas iegūt daļu no Dienvidķīnas jūras teritorijas (Caouette 2011, 5-36), tomēr tā līdz šim ir demonstrējusi mērenu un pieticīgu retoriku gan pret Ķīnu, gan pret Filipīnām. No Ķīnas tika intervēta Huang Jun Yan, kura strādā Āzijas-Klusā okeāna reģiona studiju centrā, no Filipīnu puses tiks intervēts Teo Mendoza, kurš strādā Filipīnu Attīstības studiju institūtā. No Japānas tika intervēta Makino Takashi no Japānas Drošības izpētes institūta. Rezultāti Pirmais jautājums tika uzdots par to, cik liela nozīme ir ASV un Filipīnu abpusējām attiecībām teritoriālajās domstarpībās par Dienvidķīnas teritorijām. Uz šo jautājumu no respondentiem tika saņemta atbilde, ka Filipīnas turpinās prasīt ASV palīdzību, jo šobrīd šī valsts nespēj pilnvērtīgi stāties pretī Ķīnai. Tika arī jautāts, kā valstu tiekšanās pēc resursu iegūšanas var ietekmēt turpmāko situāciju 208 209
Dienvidķīnas jūrā. Atbildot uz šo jautājumu, tika apliecināts, ka valstu mērķis tiešām ir iegūt pēc iespējas vairāk resursus sev (Takashi 2012), tāpēc konkurence par to ieguvi paliek arvien lielāka. Tika arī noskaidrots, ka liela daļa no valstīm tiešām ir noslēgušas līgumus ar amerikāņu firmām par naftas izpēti, tomēr Ķīna, iespējams, nē. Tika izteikts viedoklis (Mendoza 2012), ka tā tikai veikusi sarunas par iespējamo sadarbību, tomēr pārsvarā enerģijas kompānijas pieder valstij, tāpēc tai lielo peļņu no naftas ieguves būtu izdevīgi atstāt valstij, nevis ļaut ārzemju uzņēmējiem to iegūt sev. Trešais jautājums tika uzdots par to, cik svarīga īsti Filipīnām ir Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācija (turpmāk – ASEAN), un, vai dalība tajā varētu būt vēl svarīgāka nekā sadarbība ar ASV. Šajā jautājumā respondentu domas atšķīrās, tika uzskatīts, ka sadarbība ar ASV būs svarīgāka (Takashi 2012), tika arī minēts, ka gan dalība ASEAN, gan sadarbība ar ASV būs nozīmīgas, tomēr ir jāsadala vajadzību jomas (Mendoza 2012). Tomēr, ja runa būs par militāriem jautājumiem, Filipīnas vērsīsies pēc palīdzības pie ASV, jo tai citu sadarbības partneru šajā jomā pret Ķīnu nav (Mendoza 2012). Ceturtais jautājums tika uzdots par to, vai Vjetnama nākotnē varētu būt vēl ietekmīgāka un veicināt sadarbību ar Filipīnām, lai varētu pretoties Ķīnas agresijai. No respondentiem tika sagaidītas visai līdzīgas atbildes, ka Vjetnamai šajā ziņā nākotnē nebūs lielas lomas un ka tai var nākties vienkārši paciest Ķīnas darbības (Takashi 2012). Par galveno iemeslu tam kalpo vjetnamiešu iekšējās problēmas ar ekonomiku. (Mendoza 2012) Piektais jautājums tika uzdots par Filipīnu un Ķīnas nākotnes attiecībām, tika jautāts, vai šīs attiecības varētu attīstīties pozitīvi vai negatīvi. Tika sagaidītas līdzīgas atbildes, ka attiecības īpaši neuzlabosies. Kā iemesls tiek minēta arī valsts nelielā ekonomika un armija (Mendoza 2012), pieļaujot iespēju, ka valstij ir pat izdevīgāk īstenot savas intereses caur citām organizācijām. Tāpat jāņem vērā, ka Filipīnas ir demokrātiska valsts, kurā liela loma ir nacionālistu un citu aktīvistu elektorātam, kuram Ķīnas rīcība, demokrātija un valstiskā suverenitāte bieži būs jūtīgi jautājumi (Huang 2012). Analīze ASV līdz pat pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem Filipīnās bija izvietojusi savu militāro karaspēku (Lockard 2009), līdz ar to Filipīnām bija daudz stiprāka militārā aizsardzība, jo ar karabāzes esamību šajā teritorijā valsts saņēma arī finansiālu atbalstu no ASV, turklāt tās militārā tehnika arī tika uzlabota. Pēc parlamenta lēmuma Filipīnas likvidēja karabāzi un lika ASV armijai doties prom. Tomēr ironiski, bet līdz ar to pasliktinājās Filipīnu militārā kapacitāte, līdz ar to ik pa laikam Filipīnas lūdz ASV atbalstu. Tomēr Filipīnas justos ērtāk, saņemot atbalstu no droša un stipra sadarbības partnera ASV. Tāpat arī izskanēja viedoklis, ka Filipīnas jau ir pieradušas pie ASV atbalsta un ka pat tās valsts sistēma ir balstīta uz ASV idejām (Takashi 2012). Kaut gan var rasties nojauta, ka Filipīnas, iespējams, šo atbalstu izmanto arī savu interešu īstenošanai. Tomēr jāņem vērā, ka lielāka ASV iesaiste reģiona jautājumos tikai palielinās domstarpības starp valstīm (Huang 2012). Kā pauž postklasiskā reālisma teorija (Brooks 1997, 445-477), mūsdienās liela loma valstī ir ekonomikai. Dažos gadījumos tā pat var šķist svarīgāka nekā militārā sfēra. Protams, nav noslēpums, ka valstu lielās intereses pamatā par Dienvidķīnas jūru ir tās bagātīgie naftas un dabasgāzes krājumi. Daudzas valstis ir noslēgušas līgumus ar ASV kompānijām, lai veiktu naftas ieguves izpēti (Mingjiang 2010, 291–310). Tā kā tirdzniecības apjomi Austrumāzijā tikai palielinās (Caouette 2011, 5-36), ir loģiski, ka valstis ir ieinteresētas radīt labākus apstākļus un vidi, lai varētu vairot savu labklājību un veicināt attīstību. Līdzīgi kā Eiropā pastāv Eiropas Savienība, Dienvidaustrumu Āzijā ir ekonomiskā savienība ASEAN, kurā ietilpst liela daļu no Austrumāzijas valstīm. Reģionā šīs organizācijas nozīme arvien palielinās, jo brīvās tirdzniecības līgumi savienības valstīm ir visai izdevīgi, turklāt šī organizācija ir spējīga izdarīt spiedienu uz Ķīnu, jo šī savienība ir svarīgs tirdzniecības partneris komunistiskajai valstij. Kaut gan militāram spēkam ir liela nozīme, taču arī ekonomikai ir liela nozīme. ASEAN ir ietekmīga organizācija ar lieliem tirdzniecības apjomiem, tomēr, tiklīdz ir runa par militāra rakstura jautājumiem, tad tai lielas ietekmes nav, tāpēc Filipīnas to šajā veidā izmantot nevar. Tiesa, jāņem vērā, kā Filipīnu reakcija ir arī atkarīga no Ķīnas rīcības. Jo agresīvāka būs Ķīna, jo vairāk Filipīnas jutīs vajadzību pēc palīdzības meklēšanas. Reģionā ap Dienvidķīnas jūru salīdzinoši liela valsts arī ir Vjetnama, kurā ir vairāk nekā 80 miljoni iedzīvotāju (Chua 2012). Arī tā bieži cieš no Ķīnas agresīvās rīcības, par piemēru var minēt vjetnamiešu zvejnieku apcietināšanu. Savienībā ar Filipīnām Ķīna savā ziņā var šķist kā kopējs ienaidnieks. Vjetnama pat ir centusies pastiprināt sadarbību ar Filipīnām, tas noticis, gan abpusējā valstu vadītāju viesošanās laikā, gan arī, izzinot valstu kultūru. Ir eksperti, kuri ieteikuši Filipīnām pievērst lielāku uzmanību tiešām attiecībām ar Ķīnu, nevis mēģināt savu viedokli veidot ar dažādu starptautisku organizāciju palīdzību (Emmers 2010, 118-131). Tomēr realitātē tas gluži tā nenotiek, piemēram, Filipīnas ik palaikam pauž neapmierinātību ar Ķīnas agresīvo politiku, kas dažkārt aizvaino Ķīnu. Tāpat Ķīnā realizētā politika mēdz izraisīt spraigas diskusijas starp filipīniešiem. Salīdzinot ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, Ķīnas retorika un ārpolitika ir palikusi daudz mērenāka, tajos gados tā bija atklāti agresīva un visai noslēgta (Caouette 2011, 5-36). Pēc 2000.gada tās politika kļuva atvērtāka un mērenāka, kaut vai atļaujot amerikāņu un citu valstu militārajiem virsniekiem piedalīties Ķīnas armijas mācībās. Tomēr īsti nav skaidrs, cik lielā mērā Ķīna nākotnē piekāpsies un kļūs mērenāka vai, varbūt tieši otrādi, agresīvāka savos uzskatos un rīcībā attiecībā pret Filipīnām. Secinājumi 1. Filipīnas turpinās lūgt palīdzību ASV, lai risinātu domstarpības ar Ķīnu, jo Filipīnu armija un ekonomika ir pārāk vāja, lai šī valsts varētu viena pati stāties pretim komunistiskajai valstij. 2. ASV nākotnē, visticamāk, nebūs ieinteresēta tikai drošu jūrasceļu nodrošināšanā, bet vēlēsies arī aizstāvēt savas valsts kompāniju intereses par naftas ieguvi šajā reģionā. 3. Reģionā palielinās tirdzniecība starp valstīm, ko it īpaši veicina Ķīnas un ASEAN sadarbība, tomēr šai organizācijai Filipīnu gadījumā piemīt divpusēja loma. Filipīnas izmantos ASEAN organizāciju vēl vairāk, lai aizsargātu savas intereses, tomēr Ķīna šo organizāciju var izmantot, lai izdarītu spiedienu uz Filipīnām, liekot citām ASEAN valstīm uzmanīt, lai Filipīnas pārāk nesabojā attiecības ar komunistisko valsti. 4. Vjetnama ilgtermiņā nebūs spējīga pretoties Ķīnas agresijai, jo tai ir pārāk vāja ekonomika un ārpolitika, tāpēc Vjetnamas vienīgais glābiņš varētu būt ASV atbalsts. 5. Filipīnām nav izdevīgi veidot tiešas attiecības ar Ķīnu, jo šī valsts nespētu ietekmēt lielāko valsti savas mazās ekonomikas un armijas dēļ, tāpēc Filipīnu intereses tiks aizstāvētas sadarbībā ar dažādām starptautiskām organizācijām. 6. Ķīnai var nākties piekāpties vēl vairāk kaimiņvalstu prasībām, ja reģionā lielāku lomu sāks ieņemt ASV, taču tādā gadījumā Ķīnā palielināsies nepatika pret ASV, jo, pēc ķīniešu domām, ASV tikai veicina situācijas saasināšanos. Avotu saraksts 1. Brooks, S. (1997). Dueling Realisms. International Organisation [online] Vol.51, No.3, pp.445-477 2. Caouette, D. (2011). Ripe for A New Asian Multilateralism Asean and Contemporary Regional Dynamics, European Journal of East Asian Studies. Vol.10, Issue 1, pp.5- 36. EBSCOhost. Retrieved 01.06.2012. 3. Chua, L (2012). Southeast Asian Perspectives on Power (The Modern Anthropology 210 211
Page 1 and 2:
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pē
Page 3 and 4:
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pē
Page 5 and 6:
BIZNESS UN TŪRISMS: AKTUALITĀTES
Page 7 and 8:
1.tabula. Portera piecu spēku mode
Page 9 and 10:
Apdrošināšanas pakalpojumu tirgu
Page 11 and 12:
Dzīvības apdrošināšanas tirgū
Page 13 and 14:
gada 4.ceturksnis. http://www.fktk.
Page 15 and 16:
Pētījuma novitāte. Šāds pētī
Page 17 and 18:
Ekotūrisma maršruta izstrāde Zie
Page 19 and 20:
Izveidotais maršruta veids ir apļ
Page 21 and 22:
Ievads Mūsdienās daudz un plaši
Page 23 and 24:
norobežojumi vai vietas, kur pietu
Page 25 and 26:
Darba mērķis ir izvērtēt dažā
Page 27 and 28:
Nepilnvērtīgi izmantoti militār
Page 29 and 30:
turklāt trūkst līdzekļu, ko ieg
Page 31 and 32:
Tūrisma maršrutu izstrādes metod
Page 33 and 34:
Šāds metodiski pareizi veidots ma
Page 35 and 36:
2. pielikums Valmieras pilsētas sv
Page 37 and 38:
Valmieras pilsētas svētku apmekl
Page 39 and 40:
veida sadarbība nodrošinātu arī
Page 41 and 42:
Visaktīvākā pasākumu apmeklēt
Page 43 and 44:
pie autores. 9. Jaunie Jāņi 2011
Page 45 and 46:
skaits liecina, kura no trīs dimen
Page 47 and 48:
1.pielikums Izstrādātās metodes
Page 49 and 50:
elementi. SIFFAs biedri pētniecīb
Page 51 and 52:
Mijiedarbība starp farmācijas kom
Page 53 and 54:
Rezultāti Cits Depresija Neizskaid
Page 55 and 56: KOMUNIKĀCIJA UN IT RISINĀJUMI Pro
Page 57 and 58: Komunikācijas barjeras Četri no p
Page 59 and 60: uzņēmēji ir inovāciju iniciator
Page 61 and 62: organizāciju veidošana un atbalst
Page 63 and 64: of time between 3rd of October, 201
Page 65 and 66: Rezultāti Rezultātā tika iegūta
Page 67 and 68: Ievads Informāciju tehnoloģijas,
Page 69 and 70: Lietošanas efektivitāte Pielietot
Page 71 and 72: RFID tehnoloģiju pielietojums papi
Page 73 and 74: Mikroviļņu (MW - microwave) tagu
Page 75 and 76: Ievads Latvijā pēdējo gadu laik
Page 77 and 78: kanālus un maksāt par to augstu c
Page 79 and 80: 1.tabula. Altruistisko tvītu grup
Page 81 and 82: Konverģences izpausmes Latvijas dr
Page 83 and 84: Konverģences mediju kultūra visti
Page 85 and 86: principa - intervijas tika veiktas
Page 87 and 88: Avotu saraksts 1. Chung D., S. (200
Page 89 and 90: espondenti. Latvijas Jūras akadēm
Page 91 and 92: Žurnālistu un politiskās varas p
Page 93 and 94: Nacionālo un reģionālo žurnāli
Page 95 and 96: Sievietes deputātes lomas novērt
Page 97 and 98: jautājumā pašvaldībā nav novē
Page 99 and 100: veida pētījumu, rakstu u.c. akad
Page 101 and 102: 5. Hug, S., Shultz, T. (2007). Left
Page 103 and 104: atlasīto datu salīdzinājumu un i
Page 105: uz tiem, sabiedrība parasti tiek a
show all

Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...