Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Secinājumi<br />
1. Lai panāktu augstu vides pieejamības līmeni, valstij ir jānodrošina ne tikai fiziski<br />
pieejama vide, bet arī iespēja cilvēkiem ar īpašām vajadzībām brīvi socializēties, lai<br />
viņi tiktu uztverti un sevi uztvertu kā pilnvērtīgu sabiedrības daļu.<br />
2. Dažādas valstis ir apzinājušās nepieciešamību papildus sargāt cilvēkus ar īpašām<br />
vajadzībām, tādēļ aspekti, kas palīdzētu uzlabot šīs cilvēku grupas ikdienu, tiek<br />
iekļauti likumdošanā.<br />
3. Ir izveidotas vairākas vides pieejamības vērtēšanas metodes, kas ļauj precīzi<br />
novērtēt jebkāda tipa uzņēmumu vai objektu, tās ļauj ikvienam interesentam uzlabot<br />
apkārtējo vidi.<br />
4. Lai Latvijā attīstītos universālā dizaina izpratne un šāds dizains nākotnē arvien<br />
vairāk tiktu izmantots būvniecībā, ir nepieciešami vēl vairāki gadi, kuru laikā vides<br />
ekspertiem ir jāinformē sabiedrība par universālā dizaina priekšrocībām.<br />
5. Gadu no gada tiek veikti vides monitoringi, kurus veic gan organizācijas cilvēkiem ar<br />
īpašām vajadzībām, gan studenti, gan citi interesenti. Padarot rezultātus pieejamus<br />
sabiedrībai, šis jautājums tiek aktualizēts, un tam tiek pievērsta lielāka sabiedrības<br />
uzmanība.<br />
6. Vides pieejamības līmenis Latvijā pēdējo gadu laikā ir uzlabojies, kas ļauj cerēt, ka<br />
nākotnē pieejama vide tiks uztverta kā pašsaprotams aspekts ikdienas dzīvē.<br />
7. Neskatoties uz uzlabojumiem pēdējo gadu laikā, cilvēki ar īpašām vajadzībām<br />
uzskata, ka vides pieejamības līmenis Latvijā vēl joprojām ir kritisks, kā rezultātā<br />
šie cilvēki nedodas ārpus mājām un minimāli izmanto sabiedriskos un tūrisma<br />
pakalpojumus.<br />
8. Ir izveidojies neapzināts konflikts starp tūrisma nozares pakalpojumu sniedzējiem<br />
un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pakalpojumu sniedzēji uzskata, ka nav<br />
pieprasījuma no šo klientu puses, tādēļ neveido pieejamus pakalpojumus. Savukārt<br />
cilvēki ar īpašām vajadzībām redz, ka nav piedāvājuma, un tādēļ negatīvi vērtē vides<br />
pieejamību.<br />
9. Pieejamas vides piemēri ir ne tikai Rīgā, bet arī vairākās reģionālajās pilsētās un<br />
citās apdzīvotās vietās, kas dod plašākas ceļošanas iespējas cilvēkiem ar īpašām<br />
vajadzībām.<br />
10. Pieejama vide un pakalpojumi dod ieguvumu uzņēmumiem, kas izpaužas peļņas,<br />
labu atsauksmju, plašāka klientu loka un reputācijas veidā.<br />
11. Netiek pietiekami stingri vērtētas jaunuzceltās un renovētās ēkas, tādēļ ekspluatācijā<br />
tiek nodotas ēkas, kuru celtniecībā nav ievērotas būvnormatīvos noteiktās normas,<br />
kas attiecas uz vides pieejamību.<br />
12. Uzskats, ka pieejamas vides nodrošināšana prasa papildu finansiālos līdzekļus,<br />
attur uzņēmējus no pieejamu produktu un pakalpojumu veidošanas.<br />
13. Ļoti zems vides pieejamības līmenis sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un<br />
tūristu mītnēm cilvēkiem ar īpašām vajadzībām līdz minimumam samazina izvēles<br />
iespējas starp šajos uzņēmumos sniegtajiem pakalpojumiem.<br />
14. Augsts pieejamības līmenis ir vērojams lielākajā daļā tūrisma apskates objektu,<br />
kā arī objektos, kas atrodas jaunuzceltās vai nesen renovētās ēkās, tādēļ šos<br />
elementus vajadzētu ieteikt tūristiem – cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.<br />
15. Puse no Kocēnu un Beverīnas novados vērtētajiem tūrisma nozares elementiem<br />
nav pieejami, tādēļ atsevišķi šīs abas teritorijas nevajadzētu popularizēt kā cilvēkiem<br />
ar īpašām vajadzībām pieejamus galamērķus.<br />
16. Valmieras pilsētā un tās apkārtnē nav pietiekams daudzums cilvēkiem ar īpašām<br />
vajadzībām pieejamu sabiedriskā transporta līdzekļu, tādējādi sabiedriskais<br />
transports nevar tikt izmantots kā efektīvs pārvietošanās līdzeklis šajā teritorijā.<br />
17. Fakts, ka 73 jeb 67% no novērtētajiem objektiem ir pilnībā vai daļēji pieejami<br />
cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ļauj vērtēt kopējo Valmieras un tās apkārtnē esošo<br />
tūrisma nozares elementu vides pieejamības līmeni kā salīdzinoši augstu.<br />
Avotu saraksts<br />
1. Apvienība „Apeirons” (1999). ANO Paraugnoteikumi „Par vienlīdzīgām iespējām<br />
cilvēkiem ar invaliditāti”. Rīga, 12.-28.lpp.<br />
2. Apvienība „Apeirons” (2008). Liepājas Neredzīgo biedrības sagatavotie ieteikumi.<br />
http://www.videspieejamiba.lv/lat/padomi/doc=25. Skatīts 25.08.2012.<br />
3. Apvienība „Apeirons” (2012). Konkurss par pieejamāko vietu – Zelta kruķis. http://<br />
www.apeirons.lv/new/page=6&sub=50&id_cont=17&id_sub=. Skatīts 25.08.2012.<br />
4. AS „Pasažieru vilciens” (2012). 2012.gada informācija pasažieriem ar īpašām<br />
vajadzībām. http://www.pv.lv/lv/informacija_pasazieriem_ar_ipasam_vajadzibam/.<br />
Skatīts 25.08.2012.<br />
5. Vispārīgie būvnoteikumi. MK noteikumi Nr.112. Pieņemti 01.04.1997. Stājies spēkā<br />
01.07.1997., ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 02.08.2011. Latvijas Vēstnesis Nr.88<br />
(803), 04.04.1997.<br />
6. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (2012). Viesnīcu standarta pamatprasības<br />
saskaņā ar LVS 200-1:2009. http://www.lvra.lv/lv/sertifikacija/klasifikacijas-kriteriji/<br />
viesnicu-klasifikacija.html. Skatīts 25.08.2012.<br />
7. Liepājas Neredzīgo biedrība (2009). Universālais dizains – ko tas nozīmē. http://<br />
www.redzigaismu.lv/lat/vides-pieejamiba/universalais-dizains-ko-tas-nozime/.<br />
Skatīts 25.08.2012.<br />
8. Norvēģijas Vides ministrija (2009). Universālais dizains. Jēdziena skaidrojums,<br />
Norvēģija: 4.-15.lpp.<br />
9. Tūrisma likums. LR likums. Pieņemts LR Saeimā 17.09.1998. Stājies spēkā<br />
01.01.1999., ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 14.06.2012. Ziņotājs Nr.21,<br />
05.11.1998. http://www.likumi.lv/doc.phpid=50026. Skatīts 25.08.2012.<br />
48 49
Change language