Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
espondenti. Latvijas Jūras akadēmiju izvēlējušies 7 respondenti, bet Rīgas Stradiņa<br />
universitāti 6 respondenti.<br />
Nosakot dažādu faktoru nozīmi augstskolas izvēlē, pretī katram faktoram bija iespēja<br />
atzīmēt, cik lielā mērā indivīds piekrīt, ka katrs faktors viņu ietekmē. Aprēķinot vidējās<br />
atbildes, izriet atbilde uz pētījuma jautājumu, ka visietekmējošākais faktors ir vairāk<br />
nodrošinātās darba iespējas pēc augstskolas absolvēšanas, kā nākamais nozīmīgākais tika<br />
atzīmēts studiju programmas piedāvājums, pēc tam augstskolas uzņemšanas noteikumi,<br />
sagaidāmie vidusskolas eksāmenu rezultāti, atalgojums iecerētajā darbā, pieejamā<br />
informācija par augstskolu internetā, mācību maksas apmērs, augstskolas reputācija, tas,<br />
vai būs iespēja izpaust talantu, labās spējas konkrētajā studiju jomā, ģimenes finansiālais<br />
atbalsts, augstskolas akadēmiskais reitings. Tikai pēc šiem vadošajiem faktoriem seko<br />
vecāku viedoklis, vieslektoru sniegtā informācija, ģeogrāfiskais attālums līdz skolai. Mazāk<br />
ietekmējošie faktori ir profesionālo karjeras konsultantu sniegtie pakalpojumi, skolotāju<br />
ieteikumi, pieejamā informācija par augstskolu televīzijā. Vismazāk ietekmējošie faktori ir<br />
draugu viedoklis un vienaudžu viedoklis (skatīt 1.pielikumu).<br />
Analīze<br />
Anketās par studēšanu ārzemēs puse no respondentiem uzskatīja, ka paliks studēt<br />
tepat Latvijā, un tas ir diezgan maz, jo gandrīz trešā daļa respondentu bija tādi, kuri vēl<br />
nezināja, vai palikt tepat vai doties uz ārzemēm, pastāvēja iespēja, ka šie respondenti<br />
var pievienoties tiem 12% respondentu, kuri bija gatavi doties studēt uz ārzemēm.<br />
Sliktākajā gadījumā prom dotos 44% no studētgribētāju. Lai arī nevar viennozīmīgi<br />
atbildēt, ka došanās prom studēšanās nolūkos ir slikta, jo jaunietis, iegūstot nozīmīgu<br />
izglītību ārzemēs, var atgriezties un izmantot iegūtās zināšanas valsts attīstībā. Kaut gan,<br />
ievērojot, ka jauniešiem nepiemīt izteikts patriotisms, un globalizāciju, ir grūti apgalvot,<br />
ka lielākā daļa no ārzemēs studējošajiem atgrieztos, lai savu darba potenciālu izmantotu<br />
mūsu valstī.<br />
Iespējams, finansiālā situācija būtu jāpēta vēl plašāk, tomēr, ar kontentanalīzes palīdzību<br />
secināts, ka liela daļa jauniešu domā apvienot mācības ar <strong>darbu</strong>, lai sevi finansiāli<br />
nodrošinātu un būtu patstāvīgi. Ja jaunietis nebūtu ieguvis valsts budžeta finansētu<br />
studiju vietu, tad vismaz daļu no studiju maksas viņš spētu segt pats. Bija izteikti viedokļi<br />
pēc vidusskolas gadu nemācīties, bet strādāt un nopelnīt naudu ārzemēs, lai pēc tam<br />
to ieguldītu izglītībā, tomēr tie, kas šādu viedokli izteica, uzreiz turpināja, ka pēc tāda<br />
pārtraukuma ir grūti atsākt mācības. Aptuveni trešdaļa jauniešu runāja par patstāvību un<br />
vēlmi būt neatkarīgiem no vecākiem.<br />
Nākamais faktors bija atalgojums, kas ir diezgan tuvs faktoram, kas noteica nodrošinātas<br />
darba iespējas, jo nodrošinātas darba iespējas jaunieši bieži saista ar labi atalgotu<br />
<strong>darbu</strong>. <strong>Vidzemes</strong> jauniešiem ir svarīgas nodrošinātas darba iespējas pēc augstskolas<br />
absolvēšanas. Tas nozīmē, ka, izvēloties savu profesiju, viņi vēro to, cik nozīmīga tā būtu<br />
darba tirgū, nevis cik nozīmīga tā būtu viņu pašu labsajūtai. To visticamāk var skaidrot ar<br />
Latvijas ekonomisko situāciju, bez<strong>darbu</strong> un jauniešu bailēm no tā. Aptaujā otrs svarīgākais<br />
ietekmējošais augstskolas izvēles faktors bija studiju programmas piedāvājums, tātad<br />
tas, kādi priekšmeti un lekcijas slēpjas zem apgūstamās profesijas nosaukuma. Nākamo<br />
faktoru pieminēšana – augstskolu uzņemšanas noteikumi un eksāmenu rezultāti – ir<br />
skaidrojami ar to, ka dati bija ievākti maija vidū, tātad periodā, kad skolotāji uzsver<br />
eksāmenu rezultātu nozīmību divpadsmitās klases skolēnu nākotnē. Paralēli tam arī<br />
jāievēro, ka arī skolās arī ir svarīgi, lai skolēnu eksāmenu rezultāti būtu labi, ņemot vērā to,<br />
ka pastāv tendence vājākās skolas Latvijā slēgt.<br />
Jāņem vērā, ka kontentanalīzē finanšu faktors mēdza sasaistīties ar citiem, piemēram,<br />
ģeogrāfisko faktoru. Jo lielāks attālums līdz augstskolai, jo lielākas ceļa izmaksas. Tas<br />
gluži nebija attiecināms uz ārzemēs studēt gribētājiem, bet gan tad, ja runa bija par Rīgas<br />
augstskolām. Neliela daļa jauniešu izteica vēlmi paralēli studijām strādāt, lai varētu ne<br />
tikai izdzīvot, bet dzīvot studiju laikā. Lai arī pārsvarā jaunieši grib būt patstāvīgi, tomēr<br />
vidēji svarīgs faktors joprojām palika ģimenes finansiālais atbalsts. Pie ne tik svarīgiem<br />
faktoriem parādījās augstskolas akadēmiskais reitings, kā arī ģeogrāfiskais attālums līdz<br />
augstskolai.<br />
Daļā interviju manāma vecāku ietekme, piemēram, šajā respondenta atbildē tas tiek<br />
izteikts tieši: „Noteikti vispirms vērstos pie vecākiem, jo viņi vienkārši zina, kāds es esmu<br />
bijis visu dzīvi un ko es varētu gribēt tādos momentos, kad pats nejūtos pārliecināts par<br />
sevi.” (9. intervija). Pārsteidzoši, ka anketās vecāku ietekme jauniešiem nelikās nekas<br />
pārāk ietekmējošs. Vecāku un ģeogrāfiskā attāluma nozīme līdz skolai bija pārsteidzoši<br />
nenozīmīgi faktori, ņemot vērā to, ka teorētiskajā literatūrā šie abi faktori tika minēti kā<br />
vieni no ietekmējošākajiem (Reay et al. 2001, 859-861; Kyrgiou 2010, 351; Simones,<br />
Soares 2010, 371-383; Gibbons, Vignoles 2011, 93). Ģeogrāfiskā attāluma mazā<br />
nozīmība ir skaidrojama arī ar to, ka jauniešiem zināma ne vienmēr patiesā informācija<br />
par prombraukšanas tendencēm, labāku dzīvi ārzemēs un lielākiem ienākumiem ārpus<br />
šīs valsts.<br />
Apskatītajā literatūrā tieši ģeogrāfiskais attālums līdz augstskolai tika minēts kā viens<br />
no nozīmīgākajiem (Al Yousef 2009, 784; Simones, Soares 2010, 383). Tomēr pēc<br />
kontentanalīzes veikšanas par <strong>Vidzemes</strong> jauniešiem ir sakāms tieši pretējs viedoklis,<br />
jo ģeogrāfiskajam attālumam augstskolas izvēlē nepiemīt liela loma. Literatūrā minēts,<br />
ka valstī esošie imigranti brīvāk ceļo un biežāk izvēlas augstskolas, kas ir tālu, un tas<br />
nesagādā viņiem problēmas. Tomēr Latvijas jaunieši brīvi, bez jebkādiem aizspriedumiem<br />
runā par došanos uz Rīgu un vēl jo spilgtāk, došanos uz Dāniju, Vāciju, Lielbritāniju un<br />
Skandināvijas valstīm. Tas skaidrojams ar finansiālajām grūtībām un lielo maksu par<br />
studijām, kas neatbilst izglītības kvalitātei.<br />
Saistībā ar vidusskolas eksāmeniem daļa aptaujāto norādīja, ka cer uz to, ka tie<br />
neizjauks viņu nākotnes plānus iestāties vēlamajā augstskolā. Informācijas kvalitātes un<br />
iegūstamības faktors dažreiz sakrita ar šo, jo jaunieši, kad bija izlēmuši, ko studēt, tikai<br />
ar atrasto informāciju nostiprināja savu pirmatnējo izvēli par labu kādai augstskolai. Citā<br />
gadījumā informācija tika norādīta kā ne pārāk piemērota, jo tieši no studentiem, nevis<br />
no mājaslapām vai bukletos atrodamās informācijas var uzzināt īsto augstskolas dzīvi.<br />
Līdzcilvēku faktors saistījās ar finansēm tādā nozīmē, ka vecāki ietekmēja jauniešu studiju<br />
izvēli finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ. Daļa no studēt gribētājiem mainīja savu studiju izvēli<br />
tieši līdzcilvēku un finansiālā faktora ietekmē.<br />
Izmantojot abas metodes, nenozīmīgākais faktors izrādījās augstskolas reputācija. Tie,<br />
kas to pieminēja, izteica arī viedokli, ka ir svarīgi, kādi ir pasniedzēji konkrētā augstskolā.<br />
Arī augstskolas atrašanās vieta tika norādīta kā svarīga tādā ziņā, vai tajā būs iespēja veikt<br />
citas aktivitātes un atrast <strong>darbu</strong>.<br />
Kopumā var novērot līdzīgas tendences. Ja ir pieejamie resursi un finanšu līdzekļi, tad kā<br />
nākamais nozīmīgais faktors ir minēta studiju programmas izvēle. Ja ir finanses nav šķērslis<br />
un ir jāizvēlas studiju programma, tad tieši studiju programmas kvalitāte tiek izvērtēta<br />
plašāk. Tomēr lielākā daļa no 36 intervējamajiem atzina, ka finanses ierobežojošais faktors<br />
pastāv, minot vecāku ierobežotās finanšu iespējas.<br />
Izmantojot abas metodes, attiecībā uz nākotnes izvēli respondentus pārāk neietekmēja<br />
vienaudži. Tas varētu būt skaidrojams ar individuālu domāšanas stilu. Arī mācīšanās kopā<br />
trīs vai vairāk gadus jauniešos rada vēlmi pēc tam pabūt prom no esošā kolektīva, līdzīgi<br />
kā tas ir ar vēlmi lielai daļai jauniešu būt tālāk no vecākiem, sākot studēt augstskolā.<br />
Ja salīdzina vidusskolēnu un ģimnāzistu plānus par augstskolas izvēli, tad šajā pētījumā<br />
nekādas izteiktas atšķirības neparādījās, tomēr iezīmējās nelielas atšķirības tajā, kuri<br />
faktori vairāk ietekmē ģimnāzistus un kuri faktori vairāk ietekmē tos, kas mācās vidusskolā.<br />
Ģimnāzistus ietekmējošākie faktori ir konkrēto studiju programmu piedāvājumi, atalgojums<br />
iecerētajā darbā un nodrošinātās darba iespējas. Vidusskolēnus ietekmējošākie faktori bija<br />
sagaidāmie gala eksāmenu rezultāti, nodrošinātas darba iespējas un pieejamā informācija<br />
par augstskolu internetā. Vidusskolēniem vecāku viedoklis bija mazāk ietekmējošs faktors<br />
nekā ģimnāzistiem, kā arī konkrētās studiju programmas piedāvājums vidusskolēniem bija<br />
174 175
Change language