Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
norobežojumi vai vietas, kur pieturēties. Nevajadzētu dot bērniem smagus priekšmetus,<br />
jo viņi var neapzināties to smagumu un nenoturēt tos. Tā kā šādiem skolēniem patīk<br />
pataustīt visu, tad vajadzētu pārliecināties, vai priekšmeti, tos aiztiekot, nevar nokrist.<br />
Skolēni ātri nogurst, tāpēc būtu jāparedz atpūtas vietas telpā, dabas takā vai visas tūres<br />
laikā. Nevajadzētu iesaistīties adrenalīnu paaugstinošās jeb ekstrēmās aktivitātēs, jo šādu<br />
bērnu nervu sistēma ir ļoti vāja, un viņi var nobīties, traumējot sevi.<br />
Uz ielas – sliktu koordinācijas spēju dēļ skolēniem var būt grūtības noturēties uz ietves,<br />
neuzkāpjot uz ceļa braucamās daļas. Arī nekvalitatīvi izveidoti vai nelīdzeni ceļi un takas<br />
var radīt bīstamas situācijas bērniem. Lai skolēni līdzsvara zuduma rezultātā nenokļūtu<br />
uz ceļa braucamās daļas vai vietās, kas apdraud viņus, iešanu kopā ar šiem skolēniem<br />
vajadzētu plānot pa ietvēm, kas ar norobežojumu ir atdalītas no ceļa braucamās daļas,<br />
vai arī doties pa ietvēm, takām, kur nav intensīva satiksme. Lai šādiem bērniem būtu<br />
vienkāršāk pārvietoties, veidojot jaunu produktu, jārada līdzeni ceļi, un regulāri tie<br />
jāatjauno. Ja tomēr tas nav iespējams, skolēnus vajadzētu vest pa līdzenu ceļu bez lielām<br />
bedrēm un liekiem šķēršļiem, kas traucētu bērna kustību vai kur viņi varētu gūt traumu.<br />
Reakcija – skolēni ar traucētu sensoru atbildes reakciju var nesajust sāpes, bet gūt<br />
traumas. Pieskaršanās var izraisīt neparedzētu reakciju, jo bērniem var būt psiholoģiska<br />
trauma, iemesls vai paaugstināta ādas jutība. Bērni var nejust arī sāta sajūtu. Lai būtu<br />
abpusēji veiksmīga pieredze, pirms auditorijas apkalpošanas ir jānoskaidro, cik lielā mērā<br />
un kā skolēniem izpaužas sensoru atbildes reakcija. Lai izvairītos no traumām un liekas<br />
bērnu uztraukšanas komunikācijas laikā, ir jāizvairās šādai auditorijai piedāvāt priekšmetus,<br />
kas ir auksti, karsti vai asi. Skolēniem nevajadzētu pieskarties bez liekas vajadzības, taču<br />
tajā pat laikā censties veidot ciešu kontaktu ar šiem skolēniem. Šādi skolēni var nejust<br />
pārēšanos, tāpēc būtu jāizvairās piedāvāt lielu ēdiena daudzumu vai veidot galdu „zviedru<br />
stilā”.<br />
Skolēnus ar garīgās attīstības traucējumiem nav ieteicams iesaistīt aktivitātēs, kas prasa<br />
lielu emocionālo, fizisko izturību vai labas koordinācijas spējas. Šādu uzdevumu veikšana<br />
bērniem var sagādāt problēmas un pat apdraudēt bērnus.<br />
Skolēni ar garīgās attīstības traucējumiem, pirmkārt, ir skolēni un tikai pēc tam viņi ir cilvēki<br />
ar īpašām vajadzībām. Veidojot jaunu tūrisma produktu, ir svarīgi to vienmēr atcerēties.<br />
Šie skolēni nav nevarīgi, nespējīgi, slinki vai kā citādi darboties negriboši. Tieši otrādi –<br />
šie bērni labprāt iesaistīsies un priecāsies par dažādām aktivitātēm un sīkām detaļām.<br />
Diemžēl peļņa, piedāvājot tūrisma produktu šādai tūristu grupai, netiks iegūta. Produkts<br />
ir jāveido tāds, lai to pēcāk varētu lietot bez maksas vai par simbolisku, nelielu samaksu.<br />
Viennozīmīgi šo grupu nevajadzētu norādīt kā galveno mērķauditoriju, ja ir vēlme gūt<br />
peļņu no attiecīga tūrisma produkta. Piemēram, papildus jau eksistējošam produktam var<br />
izveidot produktu, kas paredzēts bērniem ar īpašām vajadzībām.<br />
Analīze<br />
Izveidotos pamatprincipus var veiksmīgi izmantot gan tūrisma produkta veidotāji, gan<br />
speciālās izglītības pedagogi, gan ikviens, kam regulāri nākas sastapties ar skolēniem ar<br />
garīgās attīstības traucējumiem. Tā kā ikviens skolēns ir personība, šie pamatprincipi ir<br />
jāpielāgo katram skolēnam, skolēnu grupai un situācijai. Tas, cik ļoti pamatprincipi atbildīs<br />
skolēnam, ir atkarīgs no skolēna fiziskā un garīgā stāvokļa un tikai konkrētam skolēnam<br />
atbilstošās uzvedības un reakcijas. Daļu no šiem pamatprincipiem ir ieteicams lietot<br />
saskarsmē arī ar skolēniem no „tradicionālajām” skolām vai pieaugušajiem.<br />
Sabiedrībā vairāk tiek pievērsta uzmanība cilvēku ar fiziskās attīstības traucējumiem<br />
dzīves līmeņa uzlabošanai, tomēr sabiedrība neatšķir jēdzienu „garīgās attīstības<br />
traucējumi” jeb „garīgā atpalicība” un „garīgā saslimšana” jeb „psihiskie traucējumi”. Šo<br />
divu terminu jaukšana liecina par sabiedrības nezināšanu. Sabiedrība savā veidā baidās<br />
tuvoties cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, pastāvošā psiholoģiskā barjera<br />
ir nezināšanas sekas. Šādi uzskati un nezināšana arī rada stereotipisku domāšanu un<br />
attieksmi. Tas liedz cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem pilnvērtīgi izmantot savas<br />
iespējas, tai skaitā tūrismā. Barjeru nojaukšanai ir nepieciešams laiks un sabiedrības<br />
pieradināšana pie tā, ka cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem arī ir cilvēki, un tā, ka<br />
no viņiem nav jābaidās.<br />
Tūrisms ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā integrēt cilvēkus ar garīgās attīstības<br />
traucējumiem sabiedrībā. Šīs nozares produktus var pielāgot, veidot kādai noteiktai<br />
sabiedrības daļai. Tūrisms ir sastopams vienmēr un visur, daļa sabiedrības to izmanto<br />
pat neapzinoties. Šīs nozares pakalpojumi teorētiski tiek piedāvāti visiem, taču tikai<br />
neliela daļa sabiedrības tos izmanto. Tūrismam nav robežu, tāpēc to var izmantot ikviens.<br />
Sabiedrībai sākotnēji, sastopoties ar šādiem cilvēkiem tūrisma piesaistēs, ir vieglāk mainīt<br />
savus uzskatus un pierast pie šādu cilvēku klātbūtnes.<br />
Cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem svarīgāka par vides pieejamību ir cilvēku<br />
attieksme un komunikācija. Šiem cilvēkiem ir mazāk kustību traucējumu, tomēr izslēgt<br />
tos nevar, tas var liegt apmeklēt kādu muzeju. Šiem cilvēkiem ir nepieciešama savstarpējā<br />
komunikācija – runāšana, skaidrošana, rādīšana, lai viņi saprastu un spētu darboties.<br />
Neuzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī un nepalielinoties valsts un sabiedrības<br />
atbalstam cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, no piedāvātā tūrisma produkta skolēniem ar<br />
garīgās attīstības traucējumiem nevarēs gūt peļņu vai arī tā būs ļoti minimāla.<br />
Ne visi tūrisma nozarē strādājošie ir piemēroti komunikācijai ar šādiem skolēniem. Šo<br />
darbinieku īpašību kopums, uzskati vai zināšanas liedz piedāvāt pilnvērtīgu tūrisma<br />
produktu. Tūrisma nozares darbiniekiem vieglāk komunicēt un strādāt ar bērniem ar<br />
garīgās attīstības traucējumiem nekā ar pieaugušajiem ar šādiem pašiem traucējumiem.<br />
Šeit darbojas psiholoģiskā barjera, jo cilvēki nav pieraduši no pieauguša izskata cilvēka<br />
sagaidīt bērnam raksturīgu uzvedību, runas veidu.<br />
Skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem diagnozes ir atšķirīgas, arī skolēnu rakstura<br />
īpašības atšķiras, katrs skolēns ir personība. Līdz ar to šādas skolēnu grupas ir dažādas.<br />
Katrai grupai ir jābūt citai, tieši viņiem pielāgotai pieejai.<br />
Avotu saraksts<br />
1. Hadaņonoka, I. (2002). Kā palīdzēt bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem.<br />
Skola visiem. Rīga: Skolu atbalsta centrs, 196. – 198.lpp.<br />
2. Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija (2012). Reģistri un statistika:<br />
[Statistika par vispārējo izglītību]. http://izm.izm.gov.lv/registri-statistika/statistikavispareja/8011.html.<br />
Skatīts 20.02.2012.<br />
Secinājumi<br />
Latvijas likumdošanā ir neprecīzs termina „invalīds” skaidrojums. Līdz ar to sabiedrībā<br />
valda nepareizs priekšstats par invalīdu, kā arī uz visiem cilvēkiem, kam ir invaliditāte, pēc<br />
likuma neattiecas vienādi noteikumi.<br />
42 43
Change language