Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...

More documents

Recommendations

Info

neveidojas produktīva sadarbība, lai gan tā varētu pastāvēt un attīstīties, tādējādi dabas aizsardzības sistēmu padarot efektīvāku. Piemēram, infrastruktūras apsaimniekošanas jautājumā ĪADT varētu veidoties efektīva publiskā-privātā partnerība, kurā abpusēji sadarbotos dabas aizsardzības valsts iestādes un tūrisma uzņēmēji, kur iestāžu pārziņā būtu infrastruktūras izveide, savukārt, tūrisma uzņēmēju pārziņā – infrastruktūras apsaimniekošana. Taču šķēršļi šāda veida sadarbībai meklējami likumdošanā un pozitīvo piemēru trūkumā, dažkārt arī konfliktsituācijās starp tūrisma uzņēmējiem un dabas aizsardzības iestāžu darbiniekiem. Pastāv nepieciešamība izglītot tūrisma uzņēmējus, skaidrot, kāds labums uzņēmējiem varētu būt no iesaistīšanās dabas aizsardzības aktivitātēs, kā arī sadarbības veicināšanas starp dabas aizsardzības valsts iestādēm un uzņēmējiem, ko, iespējams, varētu ar kādu projektu palīdzību veicināt tieši kādas nevalstiskās organizācijas. Tie ir veidi, kā varētu veicināt ĪADT darbojošos tūrisma uzņēmēju vides apziņu saistībā ar iesaisti dabas aizsardzības aktivitātēs. Tūrisma uzņēmēju ĪADT resursu izmantošana tūrisma piedāvājumā. Tūrisma uzņēmēji, kas darbojas ĪADT, pietiekoši neizprot ĪADT vērtības un neizmanto tās savā tūrisma piedāvājumā. Uzņēmējiem nav viennozīmīga viedokļa par ĪADT resursu izmantošanu jaunu tūrisma pakalpojumu radīšanā, lielu daļu uzņēmēju ĪADT pastāvošie noteikumi attur no jaunu piedāvājumu radīšanas. Pozitīvi ir tas, ka lielākā daļa uzņēmēju izglītojas par iespējām organizēt un attīstīt savu tūrisma piedāvājumu ilgtspējīgā veidā, taču viņu centieni popularizēt tuvāko aizsargājamo dabas teritoriju arī tūristu vidū no ekspertu skatupunkta vērtējami pretrunīgi. Kopumā jānorāda, ka uzņēmēju apziņa saistībā ar ĪADT sniegtajām priekšrocībām, to resursu izmantošanu savā tūrisma piedāvājuma attīstīšanā un popularizēšanā ir samērā zema, līdz ar to nepieciešams darbs pie šo uzņēmēju izglītošanas šajā jomā, kopīgi sadarbojoties valsts un nevalstiskajām organizācijām. Tūrisma uzņēmēju sadarbība, tīklojumu veidošanās. Esošā situācija šobrīd norāda, ka sadarbojas tikai daļa uzņēmēju, Latvijā ir maz šādu, Saukas dabas parka biedrībai līdzīgu apvienību, kas aktīvi darbojas. Viena no nedaudzajām minama „Dvietes senlejas pagastu apvienība”. Ja Latvijā veidotos vairāk šāda veida apvienību, biedrību, tīklojumu, tad aizsargājamās dabas teritorijās būtu lielāks potenciāls infrastruktūras izveides un uzturēšanas iespējām, būtu plašāks tūrisma piedāvājums – iespējams, attīstītos jauni dabas tūrisma piedāvājumi, kas veicinātu sabiedrības izpratni par vietējām dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām. Lai veicinātu iepriekšminēto aspektu realizēšanu, tūrisma uzņēmējus, kas darbojas ĪADT, būtu jāmudina sadarboties. Kā galvenajiem uzņēmēju sadarbības, tīklošanās stimulētājiem politiskā līmenī, visticamāk, būtu jābūt VARAM un vietējām pašvaldībām. Šāda veida biedrības ir veids, kā sabiedrībā kultivēt ieinteresētību un mazināt negatīvo attieksmi saistībā ar dabas aizsardzības jautājumiem, kāda nereti ir sastopama, kā arī veicināt iesaistīto pušu vides apziņu. samērā plaši, taču nav skaidri definēts, kurām iesaistītajām pusēm (piemēram, valsts, nevalstisko sektoru pārstāvošajām iestādēm) būtu jāpievēršas vides apziņas aktualizēšanai sabiedrībā. 3.Latvijas kontekstā vides apziņas jautājumi pētīti ļoti minimāli, pastāv datu un informācijas trūkums par dažādu sabiedrības grupu vides apziņu, tās noteikšanu un veicināšanu, līdz ar to informācija par tās pētniecības iespējām jāmeklē ārvalstu kontekstā. 4.Vērtējot vides apziņu pēc Somijas vides institūta izstrādātajiem četriem vides apziņas līmeņiem, Latvijas ĪADT rezidējošo tūrisma uzņēmēju vides apziņa saistībā ar šīm teritorijām ierindojama starp pirmo un otro vides apziņas līmeni, jo uzņēmēji nesadarbojas tīklojumos, uzņēmēju zināšanas, izpratne par ĪADT jautājumiem ir limitētas, un nepieciešama uzņēmēju izglītošana, kā arī Latvijas likumdošanas bāzes uzlabošana par šiem aspektiem. Rekomendācijas 1. Būtu jāveicina Latvijas ĪADT rezidējošo tūrisma uzņēmēju izpratne par ĪADT esošajiem resursiem, to nozīmi, priekšrocībām un dabai draudzīgāku saimniekošanu ar vides izglītības, sabiedrisko attiecību un citu metožu palīdzību, lai ĪADT vide būtu katalizators ilgtspējīgākai, dabai draudzīgākai tūrisma uzņēmējdarbībai. 2. Latvijas politikas plānošanas dokumentu līmenī būtu jāiestrādā informācija, kurām iesaistītajām pusēm būtu jāpievēršas vides apziņas veicināšanai sabiedrībā, tostarp tūrisma uzņēmēju vidū. Avotu saraksts 1. Kļaviņš, M., Nikodemus, O., Segliņš, V., Melecis, V., Vircavs, M., Āboliņa, K. (2008). Vides zinātne. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 439., 501., 572.-583.lpp. 2. Lagzdiņa, Ē., Bendere, R., Ozola, A., Brizga, J., Kauliņš, J. (2010). Vides komunikācija un vides politikas integrācija. Rīga: Latvijas Universitāte, 37., 38., 43.lpp. 3. Vides zinību skaidrojošā vārdnīca (2011). Vides apziņa. Skatīts 13.10.2011. http:// www.liis.lv/vi/vardn.htm#V Secinājumi Kopumā, analizējot Latvijas ĪADT darbojošos tūrisma uzņēmēju vides apziņu, veiktais pētījums liek secināt, ka ļoti daudzos aspektos nepieciešama tās veicināšana, jo vērojams daudz dažādu nepilnību, kas kavē uzņēmēju ilgtspējīga tūrisma realizēšanu šajās teritorijās, jo viens no ilgtspējīga tūrisma attīstības komponentiem ir vides aspekts, kas pārsvarā netiek pilnvērtīgi ņemts vērā. Ja šo tūrisma uzņēmēju vides apziņa tiktu veicināta, pastāv lielāka iespējamība ar ĪADT saistīto vides aspektu izpratnei un ievērošanai, kā arī ilgtspējīgu tūrisma pakalpojumu attīstībai šajās teritorijās. 1.Lai attīstītu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības attīstību, jāveicina Latvijas ĪADT darbojošos tūrisma uzņēmēju vides apziņa, jo šie uzņēmēji citu Latvijas tūrisma uzņēmēju vidū neizceļas ar dabai draudzīgāku saimniekošanu. 2.Vides apziņas nozīme un tās noteikšana, veicināšana kā svarīga aktivitāte dažādās sabiedrības grupās Latvijas politikas plānošanas dokumentu līmenī akcentēta 28 29
Ekotūrisma maršruta izstrāde Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Development of ecotourism route in North Vidzeme Biopshere Reserve. Autors: Ilze Sauša, <strong>Vidzemes</strong> Augstskola, profesionālā bakalaura studiju programma „Ceļojumu un pasākumu organizators – tūristu gids” Kontaktinformācija: ilze.sausa@va.lv Darba zinātniskais vadītājs: Juris Smaļinskis, Mg. biol., lektors Kopsavilkums: Pētījuma aktualitāte ir Latvijas salīdzinoši nelielās zināšanas par tēmu „ekotūrisms”, šis tūrisma veids Latvijā nav zināms, kamēr citās Eiropas valstīs un pasaulē tas ir viens no valdošajiem tūrisma veidiem. Darba mērķis ir izveidot ekotūrisma maršrutu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, lai pilnveidotu tik ļoti neizmantotās ekotūrisma iespējas Latvijas teritorijā. Ar maršruta izveidošanu tiks radīta iespēja tūristiem izzināt ekotūrismu kā tūrisma veidu un tā nozīmi un atšķirību no citām tūrisma nozarēm. Ir izveidots ekotūrisma maršruts, kas ir paredzēts velobraucējiem, tas ir kļuvis par pirmo ekotūrisma maršrutu, kas ir pieejams tūristiem Ziemeļvidzemē. Maršruts ir izveidots saskaņā ar ekotūrisma pamatprincipiem Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā – šī teritorija tika izvēlēta, jo tā ir lielākā aizsargājamā teritorija Latvijā, kas ir būtisks ekotūrisma resurss. Darbā izmantotās metodes ir literatūras analīze, lai izprastu ekotūrisma būtību un principus, kā arī pašreizējo ekotūrisma situāciju Latvijā. Otra izmantotā metode ir teorētiskā maršruta pārbaude dabā, kas palīdzēja novērst teorētiskā maršruta nepilnības. Veidojot maršrutu, autore secināja, ka jēdziens ekotūrisms dažādās valstīs ir saprotams citādi, ir valstis, kur šis jēdziens ir līdzvērtīgs dabas tūrismam, kas cilvēkos rada nesapratni par šo tūrisma veidu un tā nozīmi. Otrs secinājums – daudzi latvieši nezina, kas ir ekotūrisms vai arī viņu zināšanas ir pavisam nelielas un neprecīzas. Lai labāk izplānotu maršrutu un aprakstītu objektus, darba autore izmantoja literatūru, kas ir pieejama Valmieras Integrētajā bibliotēkā. Informācija tika iegūta no interneta resursiem, kur pieejama aktuālākā informācija par izvēlēto teritoriju, kāda nav atrodama grāmatās, kur informācija ir novecojusi. Dodoties uz tūrisma informācijas centriem, tika aplūkoti informācijas centra piedāvātie bukleti, kas noderēja, lai varētu aprakstīt objektus, kā arī tika iegūta informācija, lai būtu iespējams sazināties ar maršrutā iekļauto objektu īpašniekiem, kas sniedza palīdzību maršruta precīzākā veidošanā. Abstract: The subject of the paper is “Development of ecotourism route in North Vidzeme Biopshere Reserve”. The topicality is relatively poor Latvian knowledge about “ecotourism” as this type of tourism is not so well known in Latvia contrary to other countries. The aim is to create an ecotourism route in North Vidzeme Biosphere Reserve. One of the methods used in the project is literature analysis to understand the notion and principles of ecotourism, the current situation in Latvia. Another method is route survey in nature. The aim has been achieved and a route for cyclists has been created. The route runs in the territory of North Vidzeme Biosphere Reserve – the largest protected area in Latvia. The author concluded that understanding of ecotourism differs and people misunderstand the meaning of it. Another conclusion is that a lot of Latvians do not know what ecotourism is, or their view is inaccurate. Planning the route had to be very precise; therefore it had to be checked in real life. The author used available literature as well as Internet resources and information leaflets about the objects. The author contacted local people in case of any specific questions. Ievads Tēmu „Ekotūrisma maršruta izstrāde Ziemeļvidzemes teritorijā” autore izvēlējās tāpēc, ka mūsdienās tā kļūst aktuāla ļoti plašai tūristu auditorijai. Ekotūrisma jēdziens un zināšanas par to ir attīstījušās ievērojami īsā laika periodā. Kopš 1960.gada, kad ekotūrisms bija tikai tūrisma veids, kas galvenokārt balstīts uz dabas un kultūras resursiem, tas ir attīstījies un kļuvis par vadošo tūrisma veidu starp visām tūrisma nozarēm (Higham 2007, 429). Pasaulē un arī Eiropā šis jēdziens ir ļoti attīstīts, un ir izveidoti neskaitāmi ekotūrisma maršruti. Latvijā ekotūrisma maršruti nav tik populāri, lai gan šeit tiem ir ideāli piemērota vieta, ņemot vērā mūsu dabas, kultūras un vēstures resursus. Latvijā ir arī diezgan daudz un dažādu aizsargājamo teritoriju, kas ir piemērotas ekotūrisma jeb atbildīgā tūrisma maršrutu izveidošanai. Latvijā vārds „ekotūrisms” neparādās bieži, jo parasti šāda veida maršruti ir iekļauti dabas tūrismā, nepievēršot uzmanību atšķirībām starp ekotūrismu un dabas tūrismu. Tā kā ekotūrisms pēc definīcijas ir atbildīgs tūrisms, tas nozīmē, ka ekotūristi nenodara kaitējumu dabai un vietējai sabiedrībai. Līdz ar to veidotais maršruts būs veicams ar velosipēdu, jo velotūrisms ir ekotūrisma veids; tas ir ceļošanas veids, kas dabai rada visai minimālu kaitējumu. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir unikāla vieta, kur vēl var apskatīt neskartas kultūrvides, biotopus, kurus vajadzētu redzēt, lai saprastu, kādā vietā cilvēki dzīvo, lai spētu to novērtēt un saudzēt. Tas kalpos par pierādījumu cilvēkiem, kuri apgalvo, ka, ielaižot tūristus aizsargātās teritorijās, viņi visu izposta, degradē vidi ar savu klātbūtni. Nepietiek tikai ar to, ka ir atbilstoša vide ekotūrisma attīstībai, ir jābūt arī cilvēku interesei un vēlmei ieviest jauninājumus un darboties. Ekotūrisms un tā attīstība arī turpina veicināt kopējo tūrisma industrijas ilgtspēju. Tas sekmē ekonomikas un sociālo labumu attīstību vietējo uzņēmēju kopienās, aktīvi veicina dabas resursu saglabāšanu un palielina ceļotāju apziņu par dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu (Wight 2007, 223). Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorija maršruta izveidei tika izvēlēta arī tāpēc, ka tā ir saistīta ar autores karjeru nākotnē, jo pēc augstskolas absolvēšanas autorei ir vēlme strādāt par dabas gidi, un šī būtu lieliska iespēja gan iepazīties ar dažādiem ierobežojumiem, kas skar aizsargājamās teritorijas, gan arī vairāk uzzināt par piedāvātajiem apskates objektiem, kas atrodas tieši šajā teritorijā. Autores pētījuma mērķis ir izveidot ekotūrisma maršrutu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, lai pilnveidotu un papildinātu tik ļoti neizmantotās ekotūrisma iespējas Latvijas teritorijā. Ar maršruta izveidošanu tiks radīta iespēja tūristiem izzināt ekotūrismu kā tūrisma veidu un tā nozīmi un atšķirību no citām tūrisma nozarēm . Lai īstenotu izvirzīto mērķi, ir jāveic šādi uzdevumi: 1. Jānoskaidro, kā tiek definēts vārds „ekotūrisms”. 2. Jāizpēta, pēc kādiem kritērijiem nosaka, vai objektu var iekļaut ekotūrisma maršrutā. 3. Jāizpēta, kādi ir līdzšinējie ekotūrisma maršrutu piedāvājumi Latvijā un Eiropā. 4. Jāapzina, cik liela ir izvēlētā maršruta teritorija, kādi novadi ir tajā iekļauti. 5. Jāsazinās ar šo novadu tūrisma informācijas centriem, lai noskaidrotu līdzšinējo piedāvājumu konkrētajā novadā. 30 31
Page 1 and 2: Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pē
Page 3 and 4: Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pē
Page 5 and 6: BIZNESS UN TŪRISMS: AKTUALITĀTES
Page 7 and 8: 1.tabula. Portera piecu spēku mode
Page 9 and 10: Apdrošināšanas pakalpojumu tirgu
Page 11 and 12: Dzīvības apdrošināšanas tirgū
Page 13 and 14: gada 4.ceturksnis. http://www.fktk.
Page 15: Pētījuma novitāte. Šāds pētī
Page 19 and 20: Izveidotais maršruta veids ir apļ
Page 21 and 22: Ievads Mūsdienās daudz un plaši
Page 23 and 24: norobežojumi vai vietas, kur pietu
Page 25 and 26: Darba mērķis ir izvērtēt dažā
Page 27 and 28: Nepilnvērtīgi izmantoti militār
Page 29 and 30: turklāt trūkst līdzekļu, ko ieg
Page 31 and 32: Tūrisma maršrutu izstrādes metod
Page 33 and 34: Šāds metodiski pareizi veidots ma
Page 35 and 36: 2. pielikums Valmieras pilsētas sv
Page 37 and 38: Valmieras pilsētas svētku apmekl
Page 39 and 40: veida sadarbība nodrošinātu arī
Page 41 and 42: Visaktīvākā pasākumu apmeklēt
Page 43 and 44: pie autores. 9. Jaunie Jāņi 2011
Page 45 and 46: skaits liecina, kura no trīs dimen
Page 47 and 48: 1.pielikums Izstrādātās metodes
Page 49 and 50: elementi. SIFFAs biedri pētniecīb
Page 51 and 52: Mijiedarbība starp farmācijas kom
Page 53 and 54: Rezultāti Cits Depresija Neizskaid
Page 55 and 56: KOMUNIKĀCIJA UN IT RISINĀJUMI Pro
Page 57 and 58: Komunikācijas barjeras Četri no p
Page 59 and 60: uzņēmēji ir inovāciju iniciator
Page 61 and 62: organizāciju veidošana un atbalst
Page 63 and 64: of time between 3rd of October, 201
Page 65 and 66: Rezultāti Rezultātā tika iegūta
Page 67 and 68:
Ievads Informāciju tehnoloģijas,
Page 69 and 70:
Lietošanas efektivitāte Pielietot
Page 71 and 72:
RFID tehnoloģiju pielietojums papi
Page 73 and 74:
Mikroviļņu (MW - microwave) tagu
Page 75 and 76:
Ievads Latvijā pēdējo gadu laik
Page 77 and 78:
kanālus un maksāt par to augstu c
Page 79 and 80:
1.tabula. Altruistisko tvītu grup
Page 81 and 82:
Konverģences izpausmes Latvijas dr
Page 83 and 84:
Konverģences mediju kultūra visti
Page 85 and 86:
principa - intervijas tika veiktas
Page 87 and 88:
Avotu saraksts 1. Chung D., S. (200
Page 89 and 90:
espondenti. Latvijas Jūras akadēm
Page 91 and 92:
Žurnālistu un politiskās varas p
Page 93 and 94:
Nacionālo un reģionālo žurnāli
Page 95 and 96:
Sievietes deputātes lomas novērt
Page 97 and 98:
jautājumā pašvaldībā nav novē
Page 99 and 100:
veida pētījumu, rakstu u.c. akad
Page 101 and 102:
5. Hug, S., Shultz, T. (2007). Left
Page 103 and 104:
atlasīto datu salīdzinājumu un i
Page 105 and 106:
uz tiem, sabiedrība parasti tiek a
Page 107 and 108:
Dienvidķīnas jūrā. Atbildot uz
show all

Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...