Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

līmeni (LR Saeima 2010, 6). Šobrīd ir pieejami arvien jauni pierādījumi tam, ka uzņēmuma
ilgtspēja tiek augsti novērtēta, tāpēc uzņēmumiem, kuri vēlas darboties pasaules tirgū,
svarīgi ir īstenot tieši ilgtspējīgas stratēģijas. Par ilgtspējīgas attīstības galvenajām daļām
tiek uzskatīti ekonomiskie, vides un sociālie faktori.
Ilgtspēja tiek bieži pieminēta kā uzņēmuma mērķis, bet novērtēšanas mehānismi, ar
kuriem iespējams noteikt, vai uzņēmums darbojas ilgtspējīgi vai nē, var būt ļoti sarežģīti.
Grāmatveži šādus faktorus sauc par netaustāmajiem mērījumiem – tie nav atrodami
uzņēmuma gada pārskatos vai bilancēs, bet tajā pašā laikā tie var būt būtiski indikatori,
kas var norādīt uz nākotnes perspektīvām biznesa vidē (Engardio et al. 2007, 50).
Ilgtspējas mērīšanai ir izstrādātas dažādas metodes, bet neviena no tām nav kļuvusi par
visā pasaulē atzītu un vispārpieņemtu mērījumu sistēmu.
Darba autore izvēlējās pētīt uzņēmumu, kurš ir saistīts ar griezto ziedu biznesu. Pētījumos
ir pierādīts, ka griezto ziedu industrija negatīvi ietekmē vidi, piemēram, ziedu audzēšanas
laikā tie tiek apstrādāti ar pesticīdiem, fungicīdiem un herbicīdiem, kas pēc tam nonāk
vietējās ūdenstilpnēs un pazemina ūdens kvalitāti (Boyd 2011, 31). Ziedu selekcija,
audzēšana lielās platībās un plaša ziedu tirdzniecība sāka attīstīties Anglijā 19.gadsimta
beigās. Pēc ekonomistu aprēķiniem ziedu tirdzniecības apjomi pasaulē pēdējos 50 gados
ir piedzīvojuši dinamisku augšupeju. Pēdējo gadu dati uzrāda pasaules ziedu biznesa
izaugsmi ap 6% gadā. (NeoGeo.lv 2011). Cilvēki tērē miljonus, lai iegādātos grieztos
ziedus, bet patērētāji pārsvarā nedomā par vides un sociālajiem aspektiem griezto ziedu
industrijā.
Šajā darbā tika pētīta un novērtēta uzņēmuma SIA „ABC” ilgtspēja. Uzņēmums ir
dibināts 2010.gada oktobrī, un tā pamatnodarbošanās ir griezto ziedu vairumtirdzniecība
un mazumtirdzniecība. Uzņēmums tirgū darbojas tikai 1,5 gadus, bet jau šobrīd tas ir
ieguvis stabilu pozīciju Latvijas ziedu tirgū. Tas ir viens no atzītākajiem un pazīstamākajiem
uzņēmumiem vairumtirdzniecības nozarē, kas aizņem apmēram 20 % Latvijas ziedu tirgus
(SIA „ABC” 2011, 5). Uzņēmuma ilgtspēja tika mērīta ar Triple Bottom Line (TBL) metodi,
kuras autors ir Džons Elkingtons (John Elkington). TBL metode ir mērīšanas veids, kas
sevī iekļauj trīs dimensijas – sociālo, vides un finansiālo. Šīs dimensijas atšķir šo metodi
no citām uzņēmuma snieguma mērīšanas metodēm – tajā iekļauti ekoloģiskie un sociālie
mērījumi, kurus ir ļoti sarežģīti novērtēt (Slaper 2011, 4).
Šajā darbā tika analizēti uzņēmējdarbības ilgtspējas principi, kā arī dažādi rādītāji, kas ar
to saistīti. Darba autore veica SIA „ABC” ilgtspējas novērtējumu ar TBL metodi, izvēloties
dažādus rādītājus katrā no trīs dimensijām un novērtējot tos, pamatojoties uz informāciju
par uzņēmumu un tā darbību.
Metodes
Par darba mērķi tiek izvirzīts veikt ziedu tirdzniecības uzņēmuma ilgtspējas novērtējumu
ar Triple Bottom Line metodi, lai noteiktu uzņēmuma darbības atbilstību biznesa ilgtspējas
principiem.
Pētījuma metodes: pieejamās literatūras izpēte ar konteksta analīzes palīdzību;
nepieciešamo statistikas datu analīze; Triple Bottom Line metode – ekonomikas, vides un
sociālās dimensijas novērtējums; intervijas ar SIA „ABC” vadītāju un uzņēmumu vadītājiem,
kas īsteno ilgtspējīgu stratēģiju. Pētījuma objekts ir SIA „ABC”. Pētījuma priekšmets ir
uzņēmuma ilgtspēja. Pētījuma periods – no 2010.gada oktobra līdz 2012.gada martam.
Triple Bottom Line metodes apraksts
Līdz ar ilgtspējas problēmu apzināšanu 20.gadsimta otrajā pusē radās arī jautājums – kā
mērīt uzņēmuma ilgtspēju Džons Elkingtons 1997.gadā rada atbildi uz šo jautājumu
– viņš izstrādāja metodi, ar kuras palīdzību bija iespējams analizēt uzņēmumā ne tikai
ekonomiskos jautājumus, bet arī vides un sociālās sfēras. Metode tika nosaukta par Triple
Bottom Line (Slaper 2011, 4 p). Metodes autora TBL definīcija skan šādi:
Triple Bottom Line ir atskaites metode, kas iekļauj trīs uzņēmuma darbības rezultātu
dimensijas: sociālo, ekonomisko un vides. Sociālie un vides mērījumi ir tas, kas šo metodi
atšķir no jebkuras citas uzņēmuma darbības novērtējuma metodes (Elkington 1997, 7).
Pasaulē šobrīd ir izstrādātas vairākas metodes, kurām par pamatu ir ņemta TBL metode,
tās ir, piemēram, Dow Jones Sustainability Index, Global Reporting Intiative (Savitz et. al.
2006, 5). Tomēr TBL vienmēr ir bijusi un arī nākotnē paliks noderīga metode, kā saistīt
uzņēmējdarbību ar ilgtspējas jautājumiem. Tradicionālo ekonomisko mērķu sabalansēšana
ar vides un sociālajiem mērķiem ir radījusi nepieciešamību pēc uzņēmuma korporatīvās
darbības mērīšanas metodēm, kādu piedāvā Elkingtons (McDonough et. al. 2002, 251).
TBL metodi iespējams veiksmīgi modificēt – tās autors Džons Elkingtons nav definējis
precīzus faktorus, kurus jānovērtē, tāpat nav izstrādāta sistēma, kā šos faktorus izmērīt.
Tāpēc darba autore papildinās metodi un modificēs to tā, lai ar tās palīdzību būtu
iespējams noteikt šajā darbā pētāmā uzņēmuma ilgtspēju. Tā kā metode ir jāpilnveido, tad
pirmais jautājums, uz kuru ir jāatbild – kādus faktorus izvēlēties novērtēšanai Latviešu
autori kā pētāmos faktorus piedāvā izvēlēties tādus kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus,
kas pēc iespējas labāk raksturo pētāmās sistēmas pašreizējo stāvokli un arī attīstības
tendences (Atstāja u.c. 2011, 61).
Trīs pētāmajās dimensijās visbiežāk izmantotie indikatori ir (Sneirson 2009, 991):
− Ekonomikas dimensija – šīs dimensijas mainīgie var būt gan kvalitatīvi, gan
kvantitatīvi. Tā kā daudzi ekonomikas fenomeni ir kvalitatīvi, tad matemātisko
aprēķinu lietderība var būt ierobežota. Tātad pētāmie faktori var būt saistīti gan ar
uzņēmuma finansiālajiem rādītājiem, gan raksturot ilgtspēju. Tie var būt, piemēram,
nodokļu maksājumi, saistību īpatsvars, uzņēmuma cenu politika u.c..
− Vides dimensija – vides mainīgajiem ir jāataino uzņēmuma resursu patēriņš,
to atjaunošanas iespējas, ekosistēmas izmantošanas intensitāte un attieksmes
jautājumi pret vidi. Mērījumi var būt saistīti, piemēram, ar ūdens un enerģijas
patēriņu, lietderīgu resursu izmantošanu, produktu ražošanu un piegādi, atkritumu
apsaimniekošanu.
− Sociālā dimensija – šie rādītāji attiecas uz uzņēmuma saistītajām personām,
sākot ar darbiniekiem, līdz pat vietējai sabiedrībai. Tie raksturo sociālās sistēmas un
struktūras, ko veido cilvēku sadarbība. Kā sociālās dimensijas kritēriji var tik izvēlēti,
piemēram, izglītības līmenis, darba tiesību ievērošana, sociālā taisnīguma ievērošana
un citi.
Nākamais solis pēc faktoru izvēles ir to novērtēšana. Darba autore TBL metodei ir
izstrādājusi savu mērīšanas sistēmu, kurā tika ievērotas vairākas secīgas darbības.
1. Katrai no trim dimensijām tika izvēlēts dažāds nozīmīgums (turpmāk – svars)
kopvērtējumā. Balstoties uz ziedu biznesa aktuālākajām problēmām, vides
dimensijas svars tika izvēlēts vislielākais – 45 %, sociālās dimensijas – 35 %,
ekonomikas dimensijas – 20 %.
2. Katrā no dimensijām tika izvēlēti un novērtēti pieci kritēriji. Visu kritēriju vērtējuma
kopsumma vienā dimensijā ir 1 punkts. Katram no šiem kritērijiem tika noteikts
dažāds nozīmīgums – tātad visu kritēriju vērtība nav konstanta (1 punkts/5 kritēriji=0,2
punkti), to nozīmīgums jeb svars ir dažāds, piemēram, 0,25 vai 0,15 punkti. Izvēlētos
kritērijus un to svaru skatīt 1.pielikumā.
3. Katrā no kritērijiem tika izvirzītas prasības, kuras jāizpilda, lai sasniegtu noteikto
maksimālo punktu skaitu (skatīt 1.pielikumu). Tātad noteiktais punktu maksimumus
raksturo situāciju, kas atbilst biznesa ilgtspējas principiem. Pētījuma autore novērtēja,
cik lielā mērā esošā situācija uzņēmumā ir pielīdzināma ideālajam stāvoklim, līdz ar to
tika novērtēts katrs kritērijs.
4. Pēc piecu kritēriju novērtēšanas tika saskaitīts iegūtais punktu skaits. Iegūtais punktu
84 85