Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

Padziļinātajās intervijās ir noskaidroti šādi inovāciju attīstību ietekmējošie faktori Jelgavas
inovāciju sistēmā: prasība pēc konfidencialitātes, uzņēmēju sagatavotības trūkums („Vēl
ļoti liela problēma ir uzņēmēju izglītības līmenis, uzņēmēju sagatavotība, lai viņš būtu
spējīgs domāt par inovatīvām lietām.”), mentalitātes faktors („Latviešiem bieži ir tā –
pamēģināja, nesanāca - tātad nav lemts.”), personības iezīmes, aizspriedumi („Mums
Latvijā vēl ir postpadomju domāšana, ka mēs visi viens otram esam konkurenti.”),
inovāciju sistēmas dalībnieku spēks, valsts politika, savstarpējās sapratnes trūkums,
finanšu faktors, uzņēmēju un zinātnieku atšķirīgās intereses („Problēma ir tā, ka zinātnieki
savus atklājumus nerada naudas dēļ. Viņi pēta, pēta, un gandarīti noliek plauktā.”),
komunikācijas trūkums („Mēs (uzņēmēji – aut. piez.) daudzviet nezinām, ko viņi (zinātnieki
– aut. piez.) īsti pēta. Kaut ko pēta. Ko pēta Kāpēc pēta Varbūt nemaz nekas nav
jāpēta”) un uzticēšanās trūkums.
Virkni faktoru, kas inovāciju attīstību ietekmē negatīvi, var novērst ar stratēģiskās
komunikācijas palīdzību. Šie faktori ir aizspriedumi, savstarpējas sapratnes trūkums,
komunikācijas trūkums un uzticēšanās trūkums. Aizspriedumus savukārt izraisa
komunikācijas un savstarpējas sapratnes trūkums. Savstarpējo sapratni, kā norāda
Džeimss E. Grunigs un Tods Hants (Grunig, Hunt 1984, 21-23), var veicināt, izmantojot
divvirzienu simetrisko sabiedrisko attiecību modeli, kurš paredz, ka abas komunikācijā
iesaistītās puses – gan organizācija, gan tās stratēģiskā publika – ir gatavas mainīties,
ņemot vērā atgriezenisko saiti.
Intervijas ļauj padziļināti izprast cēloņus inovācijas sistēmas dalībnieku savstarpējās
sapratnes trūkumam. Viens no tiem ir atšķirīgās vides, kurās darbojas iesaistītie dalībnieki,
un noteikumi, kas pastāv šajās vidēs. Otrs faktors ir uzņēmēju izpratnes trūkums par
pētniecības procesu komplicētību. Tas spilgti parādās kādas pētījuma dalībnieces teiktajā:
„Nu, vēl ir problēma, jo bieži uzņēmējs grib rezultātu jau tūlīt vai „rītdien uz brokastu
laiku”, bet zinātnieks to spēj veikt, piemēram, tikai gada laikā.” Kā pēdējo atklāto cēloni
savstarpējas sapratnes trūkumam jāmin inovāciju veicināšanā iesaistītu organizāciju
neizpratne par uzņēmēju darba metodēm un vajadzībām.
Visi intervētie stratēģisko publiku pārstāvji atzina, ka viņiem ir izveidojusies sadarbība ar
Jelgavas pilsētas Domi, izņemot kāda uzņēmuma pārstāvi un Tehnoloģiju un zināšanu
pārneses centra, ar kuru sadarbība ir sākuma stadijā, pārstāvi. Komunikācijas iniciatora
pārstāvji savukārt atzina, ka attiecības ar inovāciju sistēmas dalībniekiem domei pastāv,
bet ne ar visiem tās ir labas, kā arī norādīja uz nepieciešamību uzlabot attiecības.
Kā liecina padziļinātās intervijas gan ar komunikācijas iniciatoru, gan stratēģiskajām
publikām, Jelgavas pilsētas Dome plaši izmanto starppersonu komunikāciju, tiekoties ar
inovāciju sistēmas dalībniekiem „aci pret aci”. Vairāki pētījuma dalībnieki ir norādījuši, ka
Jelgavas pilsētas Dome ir atvērta sarunām ar uzņēmējiem. Tāpat vairākas intervijas ar
stratēģiskajam publikām liecina, ka uzņēmēju viedoklis domē tiek uzklausīts un ņemts
vērā, tātad pastāv savstarpēja saprašanās. Kā atklāja padziļinātās intervijas, atgriezenisko
saiti no stratēģiskajām publikām dome saņem ar starppersonu komunikācijas palīdzību.
Komunikācijas problēmas parādās sadarbībā ar LLU un TEPEK, tomēr šīs organizācijas
ir atzinušas, ka šobrīd situācija sāk uzlaboties. Kā atzīst Grunigs un Larisa A. Gruniga
(Grunig, Grunig 1992, 319-320), divvirzienu simetrisko komunikāciju raksturo atvērtība,
uzticēšanās, savstarpēja saprašanās, kā arī biežāka starppersonu komunikācija. Tas
liecina, ka Jelgavas pilsētas Domes stratēģiskajā komunikācijā ar stratēģiskajām publikām
saskatāmas divvirzienu simetriskā sabiedrisko attiecību modeļa iezīmes.
Šis pētījums apstiprina, ka arī inovāciju kontekstā pastāv nepieciešamība pēc simetriskās
komunikācijas. Iegūtie rezultāti apstiprina Gruniga un Mīas Jātinenas (Grunig, Jaatinen
1999, 222) izpratni par simetrisku attiecību veidošanu ar publikām neatkarīgi no
organizācijas sfēras un specifikas.
Jelgavas pilsētas Domes Sabiedrisko attiecību departamenta darbiniece intervijā norādīja,
ka domes stratēģiskās komunikācijas mērķi ir saprotamas informācijas nodrošināšana un
savstarpējas sapratnes veicināšana starp inovāciju sistēmas dalībniekiem. Kā nozīmīgus
kvalitatīvu attiecību priekšnosacījumus inovāciju jomā komunikācijas iniciators norādīja
savstarpējo sapratni, uzticēšanos, profesionalitāti un atbildības sajūtu. Norādes uz
savstarpējās sapratnes veicināšanu, atvērtību, nodrošinot saprotamas informācijas
pieejamību un uzticēšanās veicināšanas nepieciešamību, saskan ar Gruniga un Grunigas
(Grunig, Grunig 1992, 319-320) izpratni par simetrisku komunikāciju. Atbildot uz pirmo
pētījuma jautājumu, var secināt, ka, pēc komunikācijas iniciatora domām, stratēģiskās
komunikācijas loma inovāciju veicināšanā ir saprotamas informācijas nodrošināšana,
savstarpējas sapratnes veicināšana starp inovāciju sistēmas dalībniekiem un uzticēšanās
veicināšana.
Padziļinātās intervijas atklāja, ka, pēc stratēģisko publiku domām, visnozīmīgākais
kvalitatīvu attiecību priekšnoteikums attiecībās starp inovāciju sistēmas dalībniekiem ir
uzticēšanās. Vēl tika norādīts uz savstarpējās sapratnes nepieciešamību, kā arī atvērtību
komunikācijā. Iepriekš minētie kritēriji raksturo arī Gruniga un Grunigas (Grunig, Grunig
1992, 319-320) pētīto simetrisko komunikāciju. Var secināt, ka stratēģisko publiku
pārstāvji intervijās ir norādījuši uz simetriskās komunikācijas nepieciešamību starp
inovācijās iesaistītajām pusēm. Vēl intervijās tika atzīta dialoga nepieciešamība attiecībās.
Dialoga nozīmi sabiedrisko attiecību praksē ir uzsvēruši arī teorētiķi Maikls L.Kents un
Morīna Teilore (Kent, Taylor 2002, 30). Tomēr dialoga princips ir iekļauts arī izpratnē par
simetrisko komunikāciju, jo bez dialoga tā nebūtu iespējama. Atbildot uz otro pētījuma
jautājumu, var secināt, ka, pēc stratēģisko publiku domām, stratēģiskās komunikācijas
loma inovāciju veicināšanā ir atvērtas komunikācijas nodrošināšana, uzticēšanās
veicināšana un savstarpējas saprašanās veicināšana.
Salīdzinot komunikācijas iniciatora un stratēģisko publiku viedokļus, var pamanīt,
ka izpratne par stratēģiskās komunikācijas lomu inovāciju veicināšanā ir līdzīga, par
stratēģiskās komunikācijas lomu inovāciju veicināšanā atzīstot uzticības un savstarpējās
sapratnes veicināšanu un atvērtas komunikācijas nodrošināšanu, tādā veidā norādot arī
uz simetriskās komunikācijas nepieciešamību inovāciju veicināšanā.
Teorētiķi Pfefermane un Hulsmans (Pfeffermann, Hülsmann 2011, 188) saskata
stratēģiskās komunikācijas lomu inovāciju veicināšanā kā jaunu zināšanu radīšanu un
esošo zināšanu papildināšanu, inovācijas kultūras radīšanu un sadarbības kārtības
pārkonfigurēšanu. Komunikācijas iniciatoru un stratēģisko publiku izpratne nesakrīt ar šo
pētnieku atziņām. Iespējams, pētījuma dalībnieku jaunu zināšanu radīšanu kā vienu no
stratēģiskās komunikācijas lomām liedz saskatīt Jelgavas inovāciju sistēmai raksturīgā
spēcīgā prasība pēc konfidencialitātes. Par inovāciju kultūru arī Jelgavas gadījumā vēl ir
pāragri runāt, jo nav nostiprinājušās sadarbības saites starp visiem sistēmas dalībniekiem.
Tomēr sadarbības kārtības pārkonfigurēšanas ideja saskan ar izpratni par pilsētas domi
kā sadarbības koordinatoru starp inovāciju sistēmas dalībniekiem, uz ko norādīja gan
komunikācijas iniciators, gan stratēģiskās publikas.
Noskaidrojot, ka stratēģiskās komunikācijas loma inovāciju veicināšanā ir uzticības un
savstarpējās sapratnes veicināšana un atvērtas komunikācijas nodrošināšana, pētījuma
mērķis ir sasniegts.
Secinājumi
1. Uz sadarbību starp inovāciju dalībniekiem Jelgavā var attiecināt apzīmējumu
„Jelgavas inovāciju sistēma”.
2. Ņemot vērā, ka reģionālajā trīskāršās spirāles modelī darbojas reģionālā universitāte,
vietējie uzņēmumi un vietējā pārvalde, bet sadarbība starp LLU un Jelgavas
uzņēmējiem nenotiek, var secināt, ka trīskāršās spirāles modelis Jelgavas inovāciju
sistēmā darbojas neefektīvi.
3. Profesionālās skolas un pilsētas iedzīvotāji iekļaujas Jelgavas inovāciju sistēmā un ir
sekundāras nozīmes ieinteresētie dalībnieki.
4. Jelgavas pilsētas Domes lomas inovāciju veicināšanā ir šādas: inovācijas veicinošu
116 117