Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

sekas nākotnē, piemēram, piedāvājot tūristiem jaunus maršrutus, kuros nav izvērtēti
pastāvošie draudi un saistībā ar tiem nav apzināti normatīvie akti u.tml. Tāpēc katra
autora definētie uzdevumi būtu jāuztver kā ieteikumi. Turklāt lielākā daļa minēto autoru
ieteikumu ir pārlieku vispārināti un neveido sasaisti ar citiem ieteikumiem. Minēto iemeslu
dēļ autore izvēlējās izveidot vienotu tūrisma maršrutu veidošanas modeli, kurā apvienoti
tūrisma ekspertu tieši paustie ieteikumi maršrutu veidošanā ar citiem tūrisma nozares
pārstāvju paustajiem viedokļiem, kas ir saistāmi ar maršrutu veidošanu. Modelis sastāv no
7 uzdevumiem, kuri izpildāmi noteiktā secībā un ir savstarpēji papildinoši.
Liepāja kā maršruta realizācijas vieta netika izvēlēta nejauši. Pēc rūpīgiem novērojumiem un
konsultācijām ar Liepājas tūrisma nozares pārstāvjiem autore uzzināja, ka Liepājā pastāv
tikai daži īso distanču maršruti, kuros lielākoties iekļauti vieni un tie paši objekti un kuriem
nepiemīt tematiska vērtība (Vucena 2012; Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs
2012; Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs 2010c). Un, tā kā Liepāja ir Latvijas
trešā lielākā pilsēta, un tūristi to arvien apmeklē (Liepājas reģiona tūrisma informācijas
birojs 2009; Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs 2010a, b, d; Liepājas reģiona
tūrisma informācijas birojs 2011), Liepāja lieliski atbilda meklētās maršruta izveides vietas
prasībām.
Metode
Pētījumā tika izmantota gan kvalitatīvā, gan kvantitatīvā pētījuma metode. Autore iepazinās
ar tiešajiem maršrutu veidošanas teorētiskajiem norādījumiem gan Latvijā, gan ārvalstīs
un veica to salīdzinājumu, uzsverot būtiskākās tūrisma ekspertu viedokļu atšķirības, kā
arī, analizēja citu tūrisma nozares pārstāvju sniegtos teorētiskos norādījumus, papildus
tika apkopoti ieteikumi, kādi būtu ņemami vērā, veidojot maršrutu. Iegūtie rezultāti tika
apkopoti divās tabulās, kā arī tika izveidots modelis – secīgs veicamo darbību saraksts,
kas ļauj metodiski pareizi izstrādāt kvalitatīvu tūrisma maršrutu.
Lai izstrādāto modeli pārbaudītu arī praktiski, autore izveidoja tūrisma maršrutu. Pirms
maršruta izveides uzsākšanas tika izvēlēta pilsēta, kurā šis maršruts ne tikai papildinātu
jau esošo tūrisma piedāvājumu, bet būtu aktuāls, uzlabojot pilsētas tūrisma situāciju.
Iepriekš minētajiem kritērijiem atbilda autores dzimtā pilsēta Liepāja, taču pirms galējā
lēmuma pieņemšanas tika veikts gan Liepājas kā tūrisma galamērķa, gan arī Liepājā
piedāvāto maršrutu izvērtējums, salīdzinot visu vadošo Liepājas un arī pētījuma tēmai
atbilstošo Latvijas tūrisma aģentūru piedāvājumu, lai noskaidrotu esošo tūrisma maršrutu
trūkumus un pozitīvās iezīmes, kas ļautu veiksmīgāk izveidot plānoto maršrutu atšķirīgu
no jau piedāvātajiem tūrisma maršrutiem Liepājā. Tā rezultātā tika noskaidrots, ka
Liepājas tūrisma tirgū valda pārsteidzoši niecīgs un vienveidīgs tūrisma piedāvājums,
tāpēc tika nolemts radīt atšķirīgu skatījumu uz jau ierastajiem tūrisma objektiem un iekļaut
plānotajā maršrutā nestandarta objektus, kas izceltu maršruta un, jo īpaši, Liepājas
individuālo atšķirību. Lai iegūtu detalizētāku informāciju par stāvokli Liepājas tūrisma tirgū
un iemesliem, kādēļ tāds ir izveidojies, tika veiktas konsultācijas un intervija ar Liepājas
Tūrisma informācijas biroja ienākošā tūrisma speciālisti.
Vizualizācija ataino to, ka visa pamatā ir viena darbība, kas ir jāveic pati pirmā, un
turpmākās darbības ir jāveic pulksteņrādītāja virzienā, kā to norāda sarkanā bulta. Taču
turpmāko darbību divkrāsu rāmis simbolizē savstarpēji papildinošo funkciju, jo, lai gan
definētais mērķis un mērķauditorija spēcīgi ietekmē katru no turpmākajām darbībām, arī
turpmākās darbības var veicināt izmaiņas maršruta mērķī un/ vai mērķauditorijā. Jāņem
vērā tas, ka modelis sāk darboties brīdī, kad ir izvēlēta vieta maršruta veidošanai.
Maršruta izveide:
1. tiek definēta maršruta mērķauditorija, lai pēc tam, vadoties pēc mērķauditorijas
vēlmēm un vajadzībām, noteiktu maršruta mērķi;
2. tiek veikts darbs ar kartogrāfisko materiālu, paralēli veicot arī vietas apsekošanu,
lai noskaidrotu, vai izvēlēto maršrutu atbilstoši maršruta mērķim izvēlētajā vietā
maršruta mērķauditorijai būtu iespējams veikt paredzētajā pārvietošanās veidā;
3. tiek veikta maršrutam atbilstošo piesaistes elementu – gan objektu, gan aktivitāšu
– atlase un secīga to izkārtošana maršrutā, kas attiecīgi arī atklāj maršruta veidu un
palīdz noteikt maršruta sākuma un beigu punktu;
4. tiek uzsākta sadarbība ar maršrutā iesaistāmajām personām, kas ir saistītas ar
izvēlētajiem apskates objektiem un/ vai aktivitātēm, paralēli tam veidojot objektu
aprakstus;
5. tiek noteikts maršruta veikšanai nepieciešamais laiks un piemērotais ātrums atbilstoši
izvēlētajai mērķauditorijai, kā arī tiek sagatavots nepieciešamais aprīkojums;
6. minēto pienākumu veikšanas laikā tiek ņemti vērā normatīvie akti un apsvērti ar
maršruta veikšanu saistītie drošības aspekti un citi potenciāli maršrutu ietekmējošie
faktori, piemēram, sezonalitāte, konkurence, nepieciešamība pēc ēdināšanas
pakalpojumiem, labierīcībām u.tml.;
7. noslēgumā maršruts tiek pārbaudīts praksē, lai novērstu maršruta izstrādes laikā
nepamanītās nepilnības.
Rezultāti
Par galvenajiem ieguvumiem uzskatāmi izveidotais maršruts un modelis, kuru izmantojot,
turpmāk metodiski pareiza tūrisma maršrutu izveide būtu vieglāka, un tūrisma tirgū
palielinātos tā tūrisma piedāvājuma daļa, kurā ir korekti izstrādāti, pilnvērtīgi un tūristiem
draudzīgi maršruti. Arī tūristu drošība maršruta veikšanas laikā ļoti lielā mērā ir atkarīga
tieši no maršruta izveides metodikas, lai arī A.Brencis apgalvo, ka svarīgi ir atcerēties, ka
reālais drauds jebkurā maršrutā ir pats ceļotājs, kura neadekvāts lēmums vai rīcība var
novest pie traumas (Brencis 2003, 217), būtiski tomēr ir samazināt ārējo apstākļu radīto
potenciālo draudu slieksni līdz minimumam.
60 61