Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

Ievads
Informāciju tehnoloģijas, programmas, ierīces un roboti ļoti strauji tiek attīstīti, un šo
izgudrojumu skaits ir bezgalīgi liels. Tajā pašā laikā daudzas idejas netiek pieņemtas un
lietotas, jo neapmierina patērētāju vajadzības. Ideju ģeneratoriem un ražotājiem atklāts
ir jautājums par aktuālajām patērētāju vajadzībām, lai spētu piemērot un veidot savus
produktus atbilstoši tām.
Katrs izgudrojums, jauns produkts tiek pakļauts vairākām verifikācijas stadijām, tiek
pārbaudīts, vai tas spēj sniegt gaidāmos rezultātus un vai ir sasniegta nepieciešamā
kvalitāte un funkcionalitāte. Toties, lai noteiktu produkta atbilstību patērētāju vajadzībām, ir
jāveic tirgus izpēte, tajā skaitā jānosaka arī patērētāju vajadzības (Blaits 2004). Šis process
tiek veikts produkta sākotnējā izstrādes stadijā, bet, lai noteiktu gala rezultāta atbilstību
patērētāja vajadzībām, ir izveidotas vairākas teorijas, metodoloģijas un modeļi. Pastāv arī
teorija, kas nosaka tehnoloģiju pieņemšanu un lietošanu – vispārējā teorija par tehnoloģiju
pieņemšanu un lietošanu (Unified Theory of Acceptance and Use of Technology - UTAUT).
UTAUT teorija ir veidota kopumā no 8 teorijām un modeļiem par lietotāju un tehnoloģiju
attiecībām, pieņemšanu un lietošanu (Venkatesh et al. 2003). Šī teorija tiek izmantota
aizvien plašāk, pateicoties ilgstošiem pētījumiem, kas norāda uz UTAUT metodoloģijas
precizitāti, salīdzinot ar sākotnējiem 8 modeļiem. Noteiktos pētījumos UTAUT modelis
lietotāju nodomus paredz labāk par 70% nekā sākotnējie tehnoloģiju pieņemšanas modeļi
(Wikipedia 2011).
Izmantojot UTAUT metodoloģiju, ir veikti vairāki pētījumi, kas norāda uz šīs metodoloģijas
plašo pielietojumu, piemēram, Somijā tika aptaujāti 243 respondenti par mobilajiem
pakalpojumiem un tehnoloģijām, kuru rezultātā tika atklāts, ka pavadītais laiks, izmantojot
ierīces, neietekmē lietotāju uzskatus par ierīcēm, kamēr ierīču adaptēšana un lietotāja
prasmes ietekmē lietotāju uzskatus par tām (Koivimaki et al. 2008). 152 Vācijas
uzņēmumos tika veikts pētījums par to, kā darba vadītāji sociāli ietekmē darba vietā
izmantojamo tehnoloģiju pieņemšanu. Šī pētījuma rezultāti norāda uz ievērojamu darba
vadītāju sociālo ietekmi uz teholoģiju pieņemšanu darbinieku vidū (Eckhard 2009).
Lai veiktu secinājumus pēc UTAUT metodoloģijas aptaujas, ir jāveic vairāki statistiskie
aprēķini, un to veikšana ir laikietilpīga un apjomīga. Līdz ar to, lai atvieglotu UTAUT
metodoloģijas izmantošanu dažāda līmeņa un nozaru vadītājiem, šai metodoloģijai
jāveido modelis, ar kura palīdzību varētu ērtāk nonākt pie galvenajiem secinājumiem par
attiecīgo tehnoloģiju.
UTAUT modeļa veidošanas procesā svarīgs ir arī validācijas process. Skype ir pasaulē
plaši atpazīstama tehnoloģija. Statistikas dati uzņēmuma oficiālājā mājas lapā netiek
publicēti, bet nozares speciālisti min, ka ir no 170 līdz 500 miljoniem Skype tehnoloģijas
lietotāju (Skype Journal 2011), kas iedalāmi aktīvajos, reģistrētajos un maksas lietotājos.
Balstoties uz aptaujas rezultātiem, pēc UTAUT metodoloģijas tiks veikta modeļa validācija.
Ekonomiskā situācija strauji mainās, tāpat arī globalizācijas laikmetā konkurentu skaits
palielinās, kas liek rūpīgi plānot uzņēmuma finanšu plūsmu. Neviena uzņēmuma vadība
nevar kļūdīties, ieguldot finansējumu jaunu produktu ražošanā, līdz ar to lēmuma
pieņemšanas procesā UTAUT modelis ir aktuāls gan lielu, gan mazu uzņēmumu vadītājiem.
Problēma: Kāda ir UTAUT modeļa atbilstība reālajai situācijai, nosakot Skype tehnoloģijas
pieņemšanu un lietošanu starp Latvijas iedzīvotājiem
Darba mērķis: izveidot UTAUT teorijas modeli un noteikt tā atbilstību reālajai situācijai,
veicot aptauju par Skype tehnoloģijas pieņemšanu un lietošanu.
Metodes
1. Teorētiskās literatūras, pētījumu publikāciju un konferenču materiālu analīze par
lietotāju tehnoloģijas pieņemšanas un lietošanas teorijām un modeļiem;
2. Teorētiskās literatūras, pētījumu publikāciju un konferenču materiālu analīze par
Skype;
3. Lietotāju aptauja par Skype pieņemšanu un lietošanu, kas balstīta uz UTAUT
metodoloģiju;
4. UTAUT modeļa konstruēšana STELLA 9.0.3. notācijā;
5. Empīrisko datu statiskā analīze – biežuma analīze, standartnovirzes, vidējā
aritmētiskā, datu ranga, visbiežāk uzrādītās vērtības, datu grafiskais attēlojums.
Iegūto datu pārbaude pēc Kronbaha alfas, Viliksona testa.
6. Rezultātu analīze un darba secinājumu daļas izveidošana.
1. UTAUT konceptuālais modelis
1. attēls. UTAUT pētījuma modelis (Venkatesh et.al.2003)
Teorijas mērķis ir noteikt lietotāju nodomus attiecībā uz informācijas tehnoloģiju un tās
lietošanu. Teorijas pamatā ir četri elementi - lietošanas efektivitāte, pielietoto pūliņu
efektivitāte, sociālā ietekme, atviegloti lietošanas noteikumi. Šie elementi tiešā veidā
ietekmē lietotāju nodomus attiecībā uz tehnoloģiju un tās lietošanu. Teorijas ietekmē četri
elementi – vecums, dzimums, pieredze un labprātīga tehnoloģijas lietošana. Elementu
savstarpējā mijiedarbība ietekmē lietotāja nodomus attiecībā uz tehnoloģijas lietošanu,
nodomiem seko tehnoloģijas lietošana (skatīt 1.attēlu). Konkrētā modeļa pamata elementi
ir aizgūti no TAM teorijas. (Venaktesh et al. 2003).
Kopumā UTAUT modelis par 70% labāk uzrāda lietotāja nodomus lietot tehnoloģiju nekā
plašāk zināmā TAM teorija. Viens no UTAUT mērķiem ir palielināt lietotāju izpratni par
tehnoloģijas pieņemšanu, veicot pētījumus lielākoties lielās organizācijās (Marckewka et
al. 2007). Šis modelis ir bāzēts uz lietotāja sistēmas novērtējumu. Lietotāja nodomi tiek
pētīti caur potenciālā lietotāja prizmu. Ja tehnoloģija vēl nav izveidota, tad lietotāju viedokli
veido gan publiskās rekomendācijas, gan tehnoloģiju novērtējumus (Barkane et al. 2011).
Šīs modeļa lietošanas pamatā ir aptauja, kuras forma ir nemainīga. Tās mērķis ir iegūt
datus par lietotāju nodomiem attiecībā uz tehnoloģijas lietošanu. Aptauja tiek veikta 3
posmos:
1. Konkrētas lietotāju grupas aptauja pirms tehnoloģijas lietošanas un pirms apmācības
par tās lietošanu.
2. Konkrētas lietotāju grupas aptauja tehnoloģijas apgūšanas un lietošanas posmā.
3. Konkrētas lietotāju grupas aptauja pēc tehnoloģijas lietošanas jeb pēc tehnoloģijas
lietošanas apgūšanas.
130 131