Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

Attiecīgās dimensijas svars ir 20% - reizinot to ar iegūtu punktu skaitu, tiek iegūts
vērtējums 0,09 punkti.
Uzņēmuma kopējais ilgtspējas novērtējums
Darba autore ir veikusi 15 dažādu faktoru novērtējumu pētāmajā uzņēmumā, kas tika
iedalīti trijās dimensijās – tas tika veikts, pamatojoties uz uzņēmuma reālo darbību un tajā
īstenotajiem principiem un vērtībām.
Kā redzams 2.pielikumā, vislabākais rezultāts ir iegūts sociālajā dimensijā – tie ir 0,75
punkti no maksimālā 1 punkta, ņemot vērā sociālās dimensijas svaru 35%, kopvērtējumā
tas sastāda 0,26 punktus. Otrs labākais rezultāts ir uzrādīts vides dimensijā – tajā iegūti
0,65 punkti. Tā kā vides jautājumi ir īpaši svarīgi ziedu tirdzniecībā, tad šīs dimensijas
svars bija vislielākais – 45 %, līdz ar to kopvērtējumā vides dimensijas punktu skaits
sasniedz 0,29.Vismazākais punktu skaits iegūts ekonomikas dimensijā – tajā iegūti vien
0,45 punkti, bet, tā kā ekonomikas dimensijas svars tika izvēlēts vismazākais – tikai 20 %,
tad arī iegūtas punktu skaits kopvērtējumā ir neliels – tikai 0,09. Saskaitot kopā punktus
trīs dimensijās, kopējais uzņēmuma ilgtspējas novērtējums ir 0,64 punkti no maksimālā 1.
Ja decimāldaļas pārvērstu procentos, tad rezultāts būtu 64 %.
Tā kā metodes nosaukums, kura tika izmantot šajā darbā ir Triple Bottom Line –darba
autore ir izveidojusi nosaukuma un metodes interpretāciju, kas ir šāda: katrā uzņēmumā
ir trīs darbības dimensijas, kurās, lai uzņēmums darbotos ilgtspējīgi, ir jāsasniedz vismaz
minimālās prasības (Bottom Line), kas konkrētajā gadījumā tiek noteiktas vairāk nekā 50%
apmērā. Tā kā uzņēmums ir sasniedzis kopvērtējumā 64% atzīmi, tad var uzskatīt, ka tas
darbojas atbilstoši ilgtspējas principiem, taču ir jāveic uzlabojumi, lai notiktu izaugsme un
varētu tiekties uz pilnīgu ilgtspēju.
Darba autore uzskata, ka iegūtais kopvērtējums – 64% ir reālajai uzņēmuma darbībai
atbilstošs un raksturo šī brīža situāciju. Tā kā iepriekš ilgtspējas principi nav apzināti
iekļauti uzņēmuma stratēģijās, un parasti par pamatojumu lēmumu pieņemšanā ir kalpojis
tikai ekonomiskā izdevīguma princips, tad iegūtais rezultāts pēc darba autores domām
ir ļoti veiksmīgs.
Secinājumi
1. Ilgtspējas mērīšanai nav izstrādāta metode, kas būtu pasaulē atzīta un pazīstama.
Džons Elkingtons ir Triple Bottom Line metodes autors, ar šīs metodes palīdzību
uzņēmumā paredzēts novērtēt tādu grūti mērāmu faktorus kā sniegums sociālajā un
vides sfērā, bet arī šī metode nav pilnībā izstrādāta un plaši pieejama gala lietotājiem
– uzņēmējiem.
2. Uzņēmuma kopējais ilgtspējas novērtējums ir 0,64 punkti jeb 64%, tā kā uzņēmumā
tiek izpildīta vairāk nekā puse no vērtēšanas metodē izvirzītajām prasībām, tad var
uzskatīt, ka uzņēmums darbojas atbilstoši ilgtspējas principiem.
3. Visaugstākais rezultāts – 0,75 punkti no 1 – tika sasniegts sociālajā dimensijā, otra
veiksmīgāk attīstītā ir vides dimensija – tajā iegūti 0,65 punkti, bet ekonomikas
dimensijā sasniegti vien 0,45 punkti.
4. Ņemot vērā katras dimensijas atšķirīgo svaru, kopvērtējumā vislielākais punktu
skaitu ir sasniegts vides dimensijā, kas ir 0,29 punkti, sociālajā dimensijā iegūti 0,26
punkti, bet ekonomikas dimensijā – 0,09 punkti.
5. Četros pētāmajos faktoros uzņēmums ir ieguvis maksimālo novērtējumu, divi no
šiem faktoriem ir sociālajā dimensijā, kas novērtēta visaugstāk (0,75 punkti), un pa
vienam faktoram ir vides un ekonomikas dimensijās.
6. Piecos no novērtētajiem faktoriem iegūtais punktu skaits sasniedzis līdz 50%
(ieskaitot) no maksimālā iegūstamo punktu skaita, šajos faktoros uzņēmuma
darbības neatbilst ilgtspējas principiem, un tie jāuzlabo.
7. Desmit faktori ir novērtēti augstāk par 50%, tāpēc tie ir uzskatāmi par ilgtspējai
atbilstošiem, tomēr tajos sešos faktoros, kuros nav sasniegts maksimālais punktu
skaits, ir jāveic uzlabojumi.
8. Pētījuma veikšanas gaitā tika izstrādāta ilgtspējas mērīšanas metode, kuru iespējams
izmantot arī citu uzņēmumu ilgtspējas mērīšanai. Šo metodi ir viegli transformēt, lai
piemērotu dažādiem uzņēmumiem un nozaru specifikām.
Rekomendācijas
1. Ilgtspējīga darbība ir attīstījusies par nākotnē vēlamu uzņēmumu stratēģiju, kuras
rezultātā ir iespējams uzlabot balansu starp ekonomikas, vides un sociālajām
dimensijām, tāpēc uzņēmumiem ir savos ilgtermiņa plānos jāiekļauj tādi darbības
principi, kas atbilst ilgtspējīgai darbībai.
2. Darbā izstrādāto metodi jāizmanto, lai mērītu uzņēmuma darbību atkārtoti, tādējādi
būtu iespējams salīdzināt uzņēmuma progresu un attīstību. Arī iegūtajiem rezultātiem
jābūt pieejamiem visām ieinteresētajām pusēm, kas sekmētu patērētāju uzticību
un uzlabotu uzņēmuma reputāciju, raksturojot to kā atbildīgu, ilgtspējas principus
atbalstošu uzņēmumu.
3. Autore rekomendē izstrādāto metodi izmantot tirdzniecības uzņēmumu ilgtspējas
mērīšanai, kur tās izmantošana sniegtu visprecīzākos rezultātus.
Avotu saraksts
1. Atstāja, D. u.c. (2011). Vide un ekonomika. Rīga: LU akadēmiskais apgāds, 255 lpp.
2. Boyd, C. (2012). Sustainability is good business. http://www.oecdobserver.
org/news/fullstory.php/aid/546/Sustainability_is_good_business.html. Skatīts
10.03.2012.
3. Elkington, J. (1997). Cannibals with forks: The triple bottom line of 21st century
business. Oxford: Capston Publishing Ltd, 269 p.
4. Engardio, P., Capell, K. (2007). Beyond The Green Corporation. Business week, 50,
1 – 6 p.
5. Ethical Trading Initiative (2011). The flower industry. http://www.ethicaltrade.org/inaction/issues/the-flower-industry.
Skatīts18.01.2012.
6. Latvijas Republikas Saeima (2010). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.
gadam. http://www.latvija2030.lv/page/1. Skatīts 20.01.2012.
7. McDonough, W., Braungart, M. (2002). Design for the Triple Top Line: New Tools for
Sustainable Commerce. Corporate Environmental Strategy, 9, 251 – 258 p.
8. NeoGeo.lv (2011). Ziedu biznesa pasaule. http://neogeo.lv/p=7628. Skatīts
20.11.2011.
9. Savitz, A. W., Weber, K. (2006). The Triple Bottom Line. USA: Jossey – Bass, A Wiley
Imprint, 300 p.
10. SIA „ABC” (2011). SIA „ABC” biznesa plāns. Valmiera, 27. lpp.
11. Slaper, T. F., Hall, T. J. (2011). The Triple Bottom Line: What Is It and How does It
Work Indiana Business Review, Spring 2011, 4 – 8 p.
12. Sneirson, J. D. (2009). Green Is Good: Sustainability, Profitability, and a New
Paradigm for Corporate Governance. Iowa Law Review, 987 – 1022 p.
13. Šumilo, Ē., Subbotina, T. (2002). Pasaule un Latvija. Ilgtspējīgas attīstības aspekti.
Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 147 lpp.
88 89