Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...

More documents

Recommendations

Info

Avotu saraksts 1. Archer, J., Lloyd, B. (2002). Sex and Gender. Second edition. UK, Cambridge University Press, p.24 2. Beall, J. (2005). Decentralizing Government and Decentering Gender: Lessons from Local Government Reform in South Africa. Politics Society, Vol.33., No.2., pp.253- 276, SAGE Publications. 3. Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapa, sadaļa „11.Saeimas vēlēšanas”. http:// www.cvk.lv/cgibin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kandsec=1. Skatīts 06.10.2011. 4. Eiropas Parlamenta Informācijas biroja mājas lapa, sadaļa „Jaunumi”. http:// www.europarl.lv/view/lv/press-release/jaunumi-2011/Jaunumi-2011-March/pressrelease-2011-March-1.html. Skatīts 06.10.2011. 5. Kim, S. (2008). Women and family-friendly policies in the Korean government. International Review of Administrative Sciences,Vol.74., No.3., pp.463-476, SAGE Publications. 6. Lilliefeldt, E. (2011). European Party Politics and Gender: Configuring Gender- Balanced Parliamentary Presence. Stockholm Universtiy, Stockholm Studies in Politics, p.136-137 7. McStravog, D. (2006). Barriers to female progression to senior positions within the 26 district councils in Northen Ireland. p.15-16. http://www.womeninlocalcouncils.org. uk/filestore/documents/Barriers%20to%20female%20progression.pdf. Retrieved 18.04.2012. 8. Putniņa, A., Zīverte, L. (2004). Sievietes un vīrieši pārvaldībā. Sabiedriskās politikas institūts, 45 lpp. http://www.politika.lv/temas/politikas_process/3362/. 9. Regulska, J., Lukic, J., Zaviršek, D. (2006). Women and citizenship in Central and Eastern Europe. UK, Ashgate, p.101-107 10. Tolleson-Rinehart, S., Josephson, J.J. (2005). Gender and American Politics: Women, Men, and the Political Process. Revised and Expanded Second Edition. USA: M.E. Sharpe, p.21 Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” politiskā identitāte laika periodā no 9. līdz 11.Saeimai Political identity of party union Harmony centre during the period from 9th to 11th Saeima Autors: Kārlis Nīlanders, <strong>Vidzemes</strong> Augstskola, profesionālā bakalaura grāds politikā Kontaktinformācija: karlis.nilanders@va.lv Darba zinātniskais vadītājs: Ieva Dmitričenko, Dr. sc. pol., lektore. Kopsavilkums Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, kur kreisajā-labējā dimensijā iespējams pozicionēt politisko partiju apvienību „Saskaņas Centrs” (turpmāk – SC), balstoties uz tās oficiālo publisko komunikāciju un faktisko darbību parlamentā, un vai starp šīm pozīcijām pastāv nesakritības. Kā liecina akadēmiskās literatūras studijas, pastāv aizdomas, ka šādas nesakritības varētu pastāvēt un ka kreisā-labējā dimensija varētu nebūt piemērota moderno partiju analīzei. Lai noteiktu SC novietojumu kreisajā-labējā dimensijā, tika veikta SC priekšvēlēšanu programmu kontentanalīze un analizēts SC balsojums par 9., 10. un 11.Saeimas nozīmīgākajiem ekonomikas likumprojektiem. Kā darba gaitā noskaidrots, SC nav iespējams skaidri pozicionēt kreisajā-labējā dimensijā partiju apvienības mainīgā balsojuma un neviennozīmīgo priekšvēlēšanu programmu dēļ. Šādas nesakritības liecina par iespējamu lielu partijas vadības ietekmi, partijai balsojot un programmu veidojot stratēģiski, lai panāktu labākus rezultātus vēlēšanās. Abstract The goal of this study was to ascertain the position of party union “Harmony Centre” (HC) in the left-right political dimension based on its official public communication and voting record in Saeima. It was also studied if there were any discrepancies between them. As studies of academic literature suggest, there is evidence for suspicion of such discrepancies and doubts of adequacy of left-right dimension as a tool for analysis of modern political parties. To ascertain the position of official public communication and voting record of HC and possible discrepancies between them an analysis of pre-election manifestos and HC voting record during 9th, 10th and 11th Saeima was conducted. As was established during the research it is impossible to position HC on left-right dimension due to its ambiguous pre-election manifestos and volatile voting record. Such discrepancies are an evidence of a potential deliberate influence of party’s leadership aimed at strategic voting and pre-election manifesto composition to improve electoral success. Atslēgas vārdi: Saskaņas Centrs, Saeimas vēlēšanas, kreisā-labējā dimensija, priekšvēlēšanu programmas, balsojums Saeimā. Ievads Šajā darbā apskatīta partiju apvienības „Saskaņas Centrs” (SC) politiskā identitāte, balstoties uz SC pirmsvēlēšanu komunikāciju un balsojumu parlamentā. Pētījumā tika salīdzināts tas, kā 9., 10. un 11. Saeimas sasaukumu laikā ir mainījusies SC atrašanās vieta kreisajā-labējā politiskajā dimensijā un cik nozīmīgas ir bijušas nesakritības starp SC oficiāli pausto nostāju un reālo balsojumu Saeimā. Pētījumu unikālu padara nelielais šāda 192 193
veida pētījumu, rakstu u.c. akadēmiskās literatūras apjoms Latvijā, kā arī nelielais ārvalstu pētnieku pētījumu skaits par Latviju. Pētījuma problēma ir literatūrā bieži izteiktās šaubas (Ingelhart, Klingemann 1976, 269- 272) par kreisās-labējās dimensijas kā politiskās identitātes atskaites sistēmas piemērotību politisko procesu analizēšanai. Par to liecina novērotās partiju ideoloģiskās identitātes un parlamentārās darbības nesakritības. Akadēmiskajā literatūrā aplūkotās jaunākās tendences politikā (Dalton et al. 2011, 82-83; Ikstens 2009, 75) liecina, ka aizvien lielākai sabiedrības daļai samazinās jebkāda interese, izpratne un zināšanas par politiku. Ņemot vērā pēdējos gados pieaugušo SC popularitāti, ir jāpārliecinās par politiskās partijas faktiskās darbības parlamentā atbilstību tās izveidotajai politiskajai identitātei. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad tikai 5% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju tic partiju priekšvēlēšanu solījumiem un runām (TNS 2010) un vēlētāji aizvien vairāk pieprasa konsekvenci starp solījumiem un darbiem, kā arī atbildību par nesakritībām. Tāpat to pastiprina izteiktās šaubas par atsevišķu SC biedru (Labanovskis 2011) un vienas no SC partijām (Auers 2005) neatbilstību politiskā spektra kreisajai dimensijai, kā arī atsevišķu SC biedru pārmetumi partijai par sociāldemokrātisko ideju aizstāvēšanu tikai vārdos (LETA 2012). Pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik lielā mērā partiju apvienības „Saskaņas Centrs” publiski veidotā identitāte saskan ar kreiso politisko dimensiju balsojumu Latvijas Saeimā un kurās jomās 9., 10. un 11.Saeimas sasaukumu laikā nesaskaņas ir bijušas visnozīmīgākās. Pētījuma jautājumi - 1. Kur politiskā spektra kreisajā-labējā dimensijā iespējams novietot politisko partiju apvienību „Saskaņas Centrs”, balstoties uz SC oficiālo publisko komunikāciju pirms 9., 10. un 11.Saeimas vēlēšanām 2. Kāda ir SC faktiskā uzvedība Latvijas parlamentā politiskā spektra kreisajā-labējā dalījuma ekonomiskajā dimensijā 9., 10. un 11.Saeimas sasaukumu laikā 3. Cik lielā mērā pastāv nesakritības starp SC izveidoto politisko identitāti un faktisko uzvedību 9., 10. un 11.Saeimas sasaukumu laikā 4. Kādi ir būtiskākie ekonomiskie jautājumi, kuros ir novērojama neatbilstība starp SC izveidoto politisko identitāti un faktisko uzvedību parlamentā 9., 10. un 11.Saeimas sasaukumu laikā Metode Šajā pētījumā tika izmantotas tikai dažas (a apriori, partiju priekšvēlēšanu programmu analīze un partiju balsojuma analīze) no daudzajām metodēm, ko lieto, lai pozicionētu politiskās partijas. Darba gaitā tika analizētas SC priekšvēlēšanu programmas pirms 9., 10. un 11.Saeimas vēlēšanām, lai noteiktu, kur pozicionējama SC pēc tās publiskās komunikācijas sociālās un ekonomiskās jomas jautājumos. Priekšvēlēšanu programmu analīzes metodei par pamatu tika ņemta respektablajā „ECPR” projektā lietotā metode (Budge 1992), kas tika piemērota mūsdienu situācijai. No iegūtajiem rezultātiem tika noteiktas SC pozīcijas atsevišķi katrā sasaukumā. Tāpat analizēts arī SC balsojums par 9., 10. un 11.Saeimas nozīmīgākajiem ekonomikas likumprojektiem katrā Saeimas sasaukumā, lai noteiktu SC pozīcijas pēc darbības parlamentā. Likumprojekti tika analizēti, nosakot likuma vai tā grozījumu atrašanās vietu kreisā-labējā dimensijā. SC pozīcija tika noteikta, pamatojoties uz SC biedru balsojumu par vai pret konkrētā likumprojekta pieņemšanu. Vērā tika ņemts arī tas, cik vienbalsīgi balsoja SC frakcijas biedri, proporcionāli pozicionējot balsojumu. Tāpat, lai piedāvātu skaidrojumu SC balsojumam, tika analizēts Latvijas radio pārraižu „Frakciju viedokļi” saturs, kurās Saeimas frakciju pārstāvji pēc katras Saeimas sēdes piedāvā frakcijas viedokli un komentārus par sēdē apspriestajiem un pieņemtajiem likumiem. Analizētas tika arī to Saeimas sēžu stenogrammas, kurās tika apspriesti analizētie likumprojekti. Stenogrammās tika meklēti SC frakcijas deputātu komentāri vai viedokļi par konkrētajiem likumprojektiem. Iegūtie dati tika analizēti, lai gala rezultātā noteiktu SC pozīcijas kreisajā-labējā dimensijā. Šie rezultāti tika attēloti arī laika dimensijā, lai būtu iespējams novērot to, kā laika gaitā mainījusies SC pozīcija. Iegūtie grafiki tika lietoti, lai pārbaudītu SC balsojuma un komunikācijas konsekvenci laika gaitā. Rezultāti Analizējot SC priekšvēlēšanu programmas, redzams, ka proporcionāli lielāka uzmanība (73%) 9.Saeimas priekšvēlēšanu programmā pievērsta tieši sociāliem jautājumiem, tomēr 10. un 11.Saeimas priekšvēlēšanu programmās attiecība pret ekonomiskajiem jautājumiem izlīdzinās, sociālajiem jautājumiem vairs nesasniedzot pat 60% no kopējā satura. Vispārsteidzošākie rezultāti pēc programmu analīzes bija tieši lielā ideju dažādība, programmās kreisām idejām mijoties ar centriskām un pat labējām. Ja sociālajos jautājumos kreisās idejas vēl bija ievērojamā vairākumā (~68%), centriskām un labējām idejām dalot atlikušo trešdaļu, tad ekonomikas jautājumos kreisās idejas bija tikai nedaudz vairāk nekā puse (56%), labējām idejām aizņemot lielāko daļu no atlikuma (34%). Izdalot atsevišķi pa sasaukumiem, 9.Saeimas priekšvēlēšanu programmā no sociālajiem jautājumiem 79% bija kreisi, 8% centriski, bet 13% labēji. No ekonomiskajiem jautājumiem 53% bija kreisi, kamēr centriski attiecīgi 24% un labēji 23%. 10.Saeimas priekšvēlēšanu programmā no sociālajiem jautājumiem 63% bija kreisi, centriski 29%, bet labēji 8%, kamēr no ekonomiskajiem 56% bija kreisi, 4% centriski un 40% labēji. Pirms 11.Saeimas vēlēšanām publicētajā priekšvēlēšanu programmā 62% no sociālajiem jautājumiem bija kreisi, centriski – 21%, bet labēji 17%. No ekonomikas jautājumiem 61% bija kreisi, kamēr atlikušie 39% labēji. Arī analizējot SC balsojumu, atklājās līdzīga tendence - kreisi balsojumi mijas ar labējiem, neļaujot skaidri noteikt SC balsojuma piederību kreisajai vai labējai asij. No 16 analizētajiem balsojumiem 7 bija kreisi, 1 centrisks, kamēr 8 labēji (balsojuma vizualizācija laika dimensijā redzama pielikumā). Balsojumi par svarīgākajiem ekonomikas likumprojektiem pamīšus svārstījās no mēreni kreisiem līdz labējiem. Jāpiemin, ka tikai 2 no 16 analizētajiem likumprojektiem SC balsojums neatbilda tā brīža valdošās koalīcijas balsojumam, un par abiem likumprojektiem (Elektroenerģijas nodokļa likums un Banku pārņemšanas likums) valdības koalīcija balsoja kreisi. Tāpat jāpiemin, ka pēc Saeimas sēžu stenogrammu un Latvijas Radio pārraides „Frakciju viedokļi” analīzes atklājās, ka SC ir vienīgā frakcija Saeimā, kas diskusijās par izskatāmajiem likumprojektiem nepiedalās. Tāpat SC pēc Saeimas sēdēm intervijās runā tikai par nesaistītām tēmām, neaizskarot svarīgos ekonomikas likumprojektus, kas tika izskatīti attiecīgajās sēdēs. Analīze SC balsojumā un priekšvēlēšanu programmās ir novērojams vienotas ideoloģijas trūkums, balsojumam un idejām haotiski pieķeroties gan kreisajām, gan labējām idejām. Šāda nesaskaņa ne tikai liedz partiju skaidri pozicionēt, bet arī rada nopietnas aizdomas par partijas patiesajiem nolūkiem. Šāda SC rīcība, gan laika gaitā mainot ideoloģisko pamatu, gan pārņemot populāras idejas, ļauj spekulēt ar dažādiem skaidrojumiem. Kā viens no ticamākajiem skaidrojumiem ir partiju profesionalizācijas, veidojot Karteļu partijas (Katz, Mair 1995, 5-28). Šī tipa partijās vadītāji jeb menedžeri nosaka partijas kursu, par mērķi liekot aizvien lielākas popularitātes un ietekmes gūšanu. Tāpat šīs nesakritības varētu skaidrot ar ideju lipīgumu (idea contagion), pieņemot, ka partijas pārņems idejas, kas nesenā pagātnē ir ieguvušas popularitāti un nodrošinājušas vēlēšanu veiksmi citām partijām (Van Spanje 2010). Vērā ir jāņem arī tas, ka SC darbojas postkomunistiskajā telpā un pārstāv mazākumtautību intereses, kas automātiski rada ekspektācijas par kreisu politiku pret šo partiju (Hanley et al. 2008, 410-412). Viens no nozīmīgākajiem un interesantākajiem atklājumiem ir veikts, SC balsojumu 194 195
Page 1 and 2:
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pē
Page 3 and 4:
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pē
Page 5 and 6:
BIZNESS UN TŪRISMS: AKTUALITĀTES
Page 7 and 8:
1.tabula. Portera piecu spēku mode
Page 9 and 10:
Apdrošināšanas pakalpojumu tirgu
Page 11 and 12:
Dzīvības apdrošināšanas tirgū
Page 13 and 14:
gada 4.ceturksnis. http://www.fktk.
Page 15 and 16:
Pētījuma novitāte. Šāds pētī
Page 17 and 18:
Ekotūrisma maršruta izstrāde Zie
Page 19 and 20:
Izveidotais maršruta veids ir apļ
Page 21 and 22:
Ievads Mūsdienās daudz un plaši
Page 23 and 24:
norobežojumi vai vietas, kur pietu
Page 25 and 26:
Darba mērķis ir izvērtēt dažā
Page 27 and 28:
Nepilnvērtīgi izmantoti militār
Page 29 and 30:
turklāt trūkst līdzekļu, ko ieg
Page 31 and 32:
Tūrisma maršrutu izstrādes metod
Page 33 and 34:
Šāds metodiski pareizi veidots ma
Page 35 and 36:
2. pielikums Valmieras pilsētas sv
Page 37 and 38:
Valmieras pilsētas svētku apmekl
Page 39 and 40:
veida sadarbība nodrošinātu arī
Page 41 and 42:
Visaktīvākā pasākumu apmeklēt
Page 43 and 44:
pie autores. 9. Jaunie Jāņi 2011
Page 45 and 46:
skaits liecina, kura no trīs dimen
Page 47 and 48: 1.pielikums Izstrādātās metodes
Page 49 and 50: elementi. SIFFAs biedri pētniecīb
Page 51 and 52: Mijiedarbība starp farmācijas kom
Page 53 and 54: Rezultāti Cits Depresija Neizskaid
Page 55 and 56: KOMUNIKĀCIJA UN IT RISINĀJUMI Pro
Page 57 and 58: Komunikācijas barjeras Četri no p
Page 59 and 60: uzņēmēji ir inovāciju iniciator
Page 61 and 62: organizāciju veidošana un atbalst
Page 63 and 64: of time between 3rd of October, 201
Page 65 and 66: Rezultāti Rezultātā tika iegūta
Page 67 and 68: Ievads Informāciju tehnoloģijas,
Page 69 and 70: Lietošanas efektivitāte Pielietot
Page 71 and 72: RFID tehnoloģiju pielietojums papi
Page 73 and 74: Mikroviļņu (MW - microwave) tagu
Page 75 and 76: Ievads Latvijā pēdējo gadu laik
Page 77 and 78: kanālus un maksāt par to augstu c
Page 79 and 80: 1.tabula. Altruistisko tvītu grup
Page 81 and 82: Konverģences izpausmes Latvijas dr
Page 83 and 84: Konverģences mediju kultūra visti
Page 85 and 86: principa - intervijas tika veiktas
Page 87 and 88: Avotu saraksts 1. Chung D., S. (200
Page 89 and 90: espondenti. Latvijas Jūras akadēm
Page 91 and 92: Žurnālistu un politiskās varas p
Page 93 and 94: Nacionālo un reģionālo žurnāli
Page 95 and 96: Sievietes deputātes lomas novērt
Page 97: jautājumā pašvaldībā nav novē
Page 101 and 102: 5. Hug, S., Shultz, T. (2007). Left
Page 103 and 104: atlasīto datu salīdzinājumu un i
Page 105 and 106: uz tiem, sabiedrība parasti tiek a
Page 107 and 108: Dienvidķīnas jūrā. Atbildot uz
show all

Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...