Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

The most important conclusions:
1. “Jaunie Jāņi” is a human driver of creative work, and its quality level depends on the
technical implementation and nature environment conditions.
2. The event “Jaunie Jāņi” stakeholders evaluated it as a positive one and worth to
continue, because it promotes cultural diversity, recognition and also contributes to
the economy of Valmiermuiža and its surroundings.
3. The most significant role of the event’s realisation was stakeholders’ cooperation.
4. The basics of full cultural event evaluation and its impact is based on the event
planning part and aim identification. In the implementation the number of expected
visitors was not reached, so the return on investments was minimal. However, the
financial resources invested could provide a greater return in the long term.
Atslēgas vārdi: pasākumu tūrisms, kultūras tūrisms, pasākuma izvērtējums.
Ievads
Senatnē vasaras saulgrieži bija daudzu tautu svētki. 601.gadā katoļu baznīca pēc
pāvesta Greorga I ieteikuma pagānisma svētkiem centās piešķirt kristīgu nozīmi, 24.jūniju
pasludinot par Jāņa Kristītāja dienu. Ir 21.gs., un tomēr vasaras saulgrieži ir „dzīvi”,
tos joprojām cenšas atzīmēt pēc senajām tautas paražām, vienojot lielu daļu Latvijas
iedzīvotāju (Skangale 2008, 37-39). Tomēr jāatzīst, ja īpaši neinteresējas par folkloru, nav
pārliecības, ka cilvēki zina, kā jāsvin šis tautas tradīciju festivāls. Sarežģītā valsts vēsture,
mūsdienu patērētājsabiedrības ieradumi, globalizācija u.c. aspekti ietekmējuši kultūras
attīstību un ietekmēs arī turpmāk.
Pasākums „Jaunie Jāņi” Valmiermuižā reprezentē mūsdienīgu skatījumu uz vasaras
saulgriežu tradīcijām, neliekot atgriezties tālā pagātnē, bet liekot atcerēties gadsimtiem
senas vērtības. Grupa „Dzelzs vilks”, pasākumu aģentūra „Pareizā ķīmija” un SIA
„Valmiermuižas alus” pirmo reizi rīkoja ielīgošanas pasākumu Valmiermuižas kompleksa
parka teritorijā ar mērķi uzrunāt kvalitatīvas mākslas, senu tradīciju cienītājus, gardēžus –
vietējās apkaimes iedzīvotājus, citus Latvijas iedzīvotājus (Mastiņa 2011). Šāds pasākuma
koncepts muižas parka teritorijā notika pirmo reizi, tāpēc, attīstot pasākumu nākotnē,
tas būtu jāizvērtē. Jāņi vienmēr ir bijuši īpaši, simboliski svētki ar dziļu jēgu, tāpēc arī
ielīgošanas pasākumam „Jaunie Jāņi” jābūt īpašam – sniedzot kaut daļu burvības katram
tā dalībniekam un apmeklētājam.
Tūrisma skatījumā senie tautas svētki un ar to saistītās nodarbes ir vērtīgs nemateriālais
kultūras mantojums, kas var būt arī nozīmīga kultūras tūrisma daļa vietējā un ienākošajā
tūrismā. Tomēr, lai cik ļoti tradīcijas spēj sajūsmināt folkloristus un seno kultūru vēstures
pētniekus, ir svarīgi atrast saistošu veidu, kā tās „pasniegt” tūristam. „Jaunie Jāņi” bija
seno tautas tradīciju piedāvājums vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem.
Pētījuma mērķis bija izvērtēt ielīgošanas pasākuma „Jaunie Jāņi” Valmiermuižas parkā
2011.gada norisi un izstrādāt priekšlikumus līdzīgu pasākumu rīkošanai nākotnē
Valmiermuižas kompleksa teritorijā. Mērķa sasniegšanai izvirzītie uzdevumi:
1. Iepazīties ar tēmai atbilstošu literatūru;
2. Identificēt, raksturot pasākumā ieinteresētās puses un izvērtēt pasākumu no to
viedokļa;
3. Apzināt un izvērtēt ielīgošanas svētku realizācijas ieguvumus, trūkumus;
4. Veikt pasākuma analīzi pēc PEST un Išikava metodēm;
5. Izstrādāt priekšlikumus citu līdzīga veida tradīciju svētku organizēšanai Valmiermuižā,
kā arī veicinot pasākumu „Jaunie Jāņi” padarīt par ikgadēju notikumu.
Metode
Pētot literatūru, uzmanība tika pievērsta tradīciju turpināšanai mūsdienu kultūras tūrisma
pasākumos – aplūkots kultūras tūrisma raksturojums valsts kultūras dokumentos,
dažādu pētnieku darbos. Prakses piemēru analīze tika ņemta vērā, pētot mērķauditoriju,
tās vērtējumu un kultūras pasākumu ietekmi uz norises vietu, tās saistību ar tūrismu.
Tika aplūkoti tautas tradīciju veicināšanas pasākumi un festivāli Latvijā (10 autores
kritērijiem atbilstoši) un 9 no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas
kultūrvēsturisko, politisko, ekonomisko saišu dēļ, tos izvēloties, nozīme bija kopīgajām
interesēm nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā, Eiropā un
pasaulē kopumā (Latvijas Republikas Ārlietu ministrija 2011).
Autore lielākoties strādāja ar mikro līmeņa analīzi, tomēr svarīga ir sasaiste ar masu
tendencēm. Tika identificētas 15 galvenās ieinteresētās puses, sadalot pēc ārējās un
iekšējās vides. Pēc iespējas daudzpusīgākai pasākuma izvērtēšanai tika savākti kvalitatīvi
dati – interviju veidā klātienē tika iegūts ieinteresēto pušu (organizatoru, sadarbības
partneru, brīvprātīgo, dalībnieku, pasākuma apmeklētāju) viedoklis (n=38). Diemžēl visi
to nevēlējās paust (4 uzrunātie). Apmeklētāju viedoklis analizēts no interneta plašsaziņas
kanālos un sociālajos tīklos ievietotajām atsauksmēm, ziņu komentāriem, forumiem.
Pasākumi ir viens no projektu veidiem, kuru realizācijai projektu vadības literatūrā
ieviests termins „pasākumu vadības modelis”, kas sadalīts 4 daļās, kuras strukturējot,
tiek parādīta pilnvērtīga pasākumu industrijas iekšējā būtība. Pasākuma organizatoru
vērtējums analizēts pēc daļu modeļa, izmantojot intervijās gūto informāciju:
1) Analīze – ietver ārējās vides, specifiskā pasākuma iekšējās vides analīzi; ir zināmi
mērķi, veikta resursu analīze, apzinātas organizācijas spējas, vērtības, ārējā vide,
kurā notiks darbība.
2) Detalizēta plānošana – tiek plānots, attīstīts produkts/ pakalpojums, strādāts ar
pieprasījuma ķēdi, vietas izvēli, risku vadību; jāveido finanšu plāns, jāorganizē
marketinga aktivitātes, cilvēkresursi.
3) Īstenošana – rūpīga resursu izmatošanas izvērtēšana visefektīvākajam izlietojumam.
4) Rīcības izvērtēšana – novērtēti mērķi, to sasniegšana, izvērtēta plāna realizācija,
kontrole, kvalitāte un ietekme, atsauksmju apkopošana, no kā izriet secinājumi;
atkārtota pasākuma rīkošanas gadījumā tiek izstrādāti ieteikumi problēmu risināšanai,
ar ko saskārās organizatori (Allen et al. 2002, 102-114; Nevan Wright et al. 2006,
5-8).
Ārējās vides analīze veikta, izmantojot PEST – politika un likumdošana, ekonomika, sociālā
situācija, tehnoloģijas. Pasākumu vadības literatūrā šai metodei tiek piešķirta liela nozīme,
īpaši attiecībā uz Portera 5 spēku modeli (ienācēju, aizstājēju draudi, pircēju, piegādātāju
spēks), kas norādīs konkurences (nozares) vidi (Caune, Dzedons 2009, 63-101).
Kvalitatīvo rādītāju analīzei lietota Išikava (Ishikawa) jeb zivs asaku metode, kas atsevišķi
apskata problēmas, parādot to rašanās iemeslus, atrisinājumus pasākuma laikā vai arī
to, kā nepieļaut problēmas rašanos nākamajā pasākumā (Nevan Wright et al. 2006, 5-8).
Rezultāti
Iegūtais 38 respondentu viedoklis parāda pasākuma labās un sliktās puses. Izsakot
vērtējumu par „Jaunajiem Jāņiem” Valmiermuižā un pašvērtējumu savai dalībai 10 ballu
skalā, dalībnieku kopvērtējums svārstījās no 7 līdz 9, kā iemeslu minot – laba ideja, īstie
cilvēki; Vidzemes mēroga pasākums; laikapstākļu traucējums; labprāt vēlas vēl piedalīties.
Pašvērtējums noteikts no 6 līdz 9 ballēm, kā iemeslu izceļot sarežģījumus iesaistīt publiku;
pozitīvās atgriezeniskās saites saņemšanu; komunikācijas kļūdas ar kolēģiem (Jansons
2011; Šomase 2011; Vīlistere 2011; Bērziņa 2011; Rasa 2011; Mergina 2011).
Tirgotāji un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju (n=17) vērtējums redzams 1. attēlā.
76 77