Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

Tūrisma nozares elementu vides pieejamības
novērtējums cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
Valmierā un tās apkārtnē
Environmental access audit of the tourism
industry’s elements for handicapped people in
Valmiera and its surroundings
Autore: Liene Bričonoka, Vidzemes Augstskola, profesionālā bakalaura grāds tūrisma
vadībā
Kontaktinformācija: e-pasts: liene.briconoka@gmail.com
Darba zinātniskais vadītājs: Ilze Grīnfelde, Mg. sc. soc., lektore
get more precise information about environment accessibility, regular consultations and
interviews with experts of environment access and handicapped people were made.
The practical part of the research consisted of a survey of tourism industry’s elements,
environment accessibility evaluation for each element and a photo fix of the elements.
During the development of the thesis, a range of conclusions were made. The most
important ones of them – environment accessibility during a couple of last years has
improved, yet slowly. Despite this trend, handicapped people still assess the environment
accessibility level as low. Environment accessibility in districts of Kocēni and Beverīna is
lower than in Valmiera town. Many environmental access problems can be found within
catering companies and tourist accommodations. An overall environment accessibility
level in Valmiera and its surroundings is considered to be relatively high, because 67% of
evaluated elements are fully or partly accessible for handicapped people.
Atslēgas vārdi: pieejama vide, cilvēki ar īpašām vajadzībām, vides monitorings,
universālais dizains.
Kopsavilkums
Pētījums „Tūrisma nozares elementu vides pieejamības novērtējums cilvēkiem ar īpašām
vajadzībām Valmierā un tās apkārtnē” veidots ar mērķi izvērtēt dažādu tūrisma nozares
elementu vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Valmieras pilsētā un tās
apkārtnē un izveidot vides pieejamības karti.
Darbā analizētā tēma ir aktuāla, jo gan ārzemēs, gan Latvijā cilvēki ar īpašām vajadzībām
sāk arvien vairāk uzdrošināties ceļot bez citu palīdzības, un tādejādi tiek pozitīvi vērtēti
jauni, šādam mērķtirgum pieejami tūrisma nozares elementi.
Pētījuma veikšanai izmantotas vairākas pētījumu metodes. Informācijas ievākšanai un
apkopošanai tika izmantots teorētiskās litertūras apskats, un tika veikta literatūras analīze.
Lai iegūtu paplašinātu un specifiskāku informāciju par pētījuma tēmu, tika organizētas
regulāras konsultācijas un intervijas ar nozares ekspertiem un cilvēkiem ar īpašām
vajadzībām. Pētījuma praktiskā daļa sastāv no tūrisma nozares elementu apsekojumiem
dabā un to fotofiksācijām.
Pētījuma izstrādes gaitā tika izdarīti vairāki secinājumi, būtiskākie no tiem – vides
pieejamības līmenis pēdējo gadu laikā mazliet, bet ir uzlabojies. Bet, neskatoties uz
šo tendenci, cilvēki ar īpašām vajadzībām vēl joprojām uzskata, ka vide kopumā ir
nepieejama. Valmieras pilsētā vide ir pieejamāka nekā Kocēnu un Beverīnas novados.
Vides pieejamības problēmas visaktuālākās ir sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos un
arī tūristu mītnēs, bet kopējais vides pieejamības līmenis novērtētajos tūrisma nozares
elementos Valmierā un tās apkārtnē var tikt vērtēts kā salīdzinoši augsts, jo 67% no
novērtētajiem objektiem ir pilnībā vai daļēji pieejami cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Abstract
The aim of the thesis „Environmental access audit of the tourism industry’s elements for
handicapped people in Valmiera and its surroundings” was to evaluate environmental
accessibility of tourism industry’s elements for handicapped people in Valmiera and its
surroundings and to create an environmental accessibility map of tourism industry’s
elements.
The topic of this project is up-to-date because handicapped people from Latvia and
foreign countries are travelling on their own more and more, thereby every new accessible
tourism industry’s element for this target group gets a positive evaluation.
To get all the information needed for this project, various research methods were used.
Review and analysis of theoretical literature were made to summarize information about
principles of accessible environment, universal design and the human rights aspects that
refers to rights of accessibility of environment and services for handicapped people. To
Ievads
„Tūrisms ir personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas
pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā
nolūkā ne ilgāk kā vienu gadu” (VSIA “Latvijas Vēstnesis” 2010). Tā tūrisma jēdziens tiek
dēvēts Latvijas Tūrisma likumā.
Katram cilvēkam kaut reizi gribas aizbēgt no ikdienas un doties tuvākā vai tālākā ceļojumā
– apceļot savu valsti vai arī doties uz kaimiņvalstīm vai kādu ļoti eksotisku galamērķi.
Parasti aspekti, kas saistīti ar konkrētā ceļojuma galamērķa izvēli, ir brīvā laika un
finansiālo līdzekļu daudzums, intereses, draugu ieteikumi u.c. Taču cilvēkiem ar invaliditāti
bez iepriekš minētajiem aspektiem tā ir arī vides pieejamība.
Cilvēki ar invaliditāti ir visās pasaules daļās un ikvienā sabiedrības slānī. Šādu cilvēku
skaits pastāvīgi palielinās. Tāpēc ir ļoti svarīgi, attīstot tūrisma nozari, ņemt vērā ne tikai
fiziski veselo cilvēku vēlmes un nepieciešamības, bet arī cilvēku ar invaliditāti vēlmes un
vajadzības. Kā minēts ANO Paraugnoteikumos „Par vienlīdzīgām iespējām
cilvēkiem ar invaliditāti”, valstīm ir jāveic pasākumi, lai dotu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
vienlīdzīgas iespējas piedalīties visās brīvā laika un sporta aktivitātēs. Tūrisma nozares
visdažādākās aktivitātes viennozīmīgi ir veids, kā pavadīt savu brīvo laiku, tādēļ tūrisma
organizācijām, ceļojumu birojiem, viesnīcām, brīvprātīgajām organizācijām un citiem
tūrisma nozares tiešiem vai netiešiem pārstāvjiem ir jāpiedāvā savi pakalpojumi visiem,
ņemot vērā arī cilvēku ar invaliditāti speciālās vajadzības (Apvienība „Apeirons” 1999).
Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons” sadarbībā ar daudzām citām organizācijām,
kā arī, izmantojot brīvprātīgo darbinieku palīdzību, ir apsekojusi vairākus tūrisma nozares
elementus Latvijā – visdažādākās viesu mājas, viesnīcas, tūrisma un citus objektus,
tādējādi gūstot priekšstatu par tūrisma iespējām cilvēkiem ar invaliditāti. Tā rezultātā ir
izveidota elektroniska vides pieejamības karte cilvēkiem ar invaliditāti. Kā atzīst apvienības
„Apeirons” darbinieki – situācija Latvijā nav iepriecinoša, it īpaši cilvēkiem ar redzes
traucējumiem. Visnozīmīgākos iepriekš veiktos vides pieejamības novērtējumus ir
izstrādājusi apvienība „Apeirons”. Šī organizācija nu jau regulāri veic vides monitoringu,
lai noskaidrotu vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī veic papildu pasākumus,
kas radītu lielāku izpratni par vides pieejamību un tās nepieciešamību. Kopš 2004.gada
apvienība „Apeirons” ik gadu ar Ekonomikas ministrijas atbalstu rīko konkursu „Zelta
kruķis”, kura uzvarētājiem tiek pasniegta balva par humānāko ēku (Apvienība „Apeirons”
2012).
Liepājas Neredzīgo biedrība ir izstrādājusi ieteikumus veiksmīgai vides izveidei cilvēkiem ar
redzes traucējumiem. Šie ieteikumos ir tādi aspekti kā gaismas spilgtums, piemērotākais
grīdas segums, krāsu un kontrastu lietojums, noteikumi liftu vislabākajai iekārtošanai un
citus (Apvienība „Apeirons” 2008).
44 45