Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pÄtniecisko darbu konferences ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
kanālus un maksāt par to augstu cenu, bet labprātāk vēlētos par minimāliem līdzekļiem<br />
kopā ar bezmaksas kanāliem saņemt aptuveni 20 programmas.<br />
Kā šāda scenārija trūkumu var minēt cenu, kas jāmaksā par bezmaksas apraidi.<br />
Skaidrs, ka cena būtu mazāka nekā pirmā scenārija īstenošanās gadījumā, taču nav<br />
pilnībā skaidrs, kā šī cena veidosies. Televīzijas sektora stabilitātes nodrošināšanai būtu<br />
nepieciešams laicīgi zināt izmaksas par bezmaksas apraidi un apstiprinājumu tam, ka šī<br />
maksa būs konstanta visa tā termiņa garumā, uz kuru LVRTC būs ieguvis tiesības rīkoties<br />
ar bezmaksas kanālu apraidi.<br />
Arī saskaņā ar trešo scenāriju plānots nodalīt bezmaksas un maksas apraidi virszemes<br />
televīzijā. Tāpat kā otrajā scenārijā bezmaksas kanālu apraidi Latvijas teritorijā nodrošinās<br />
Latvijas Valsts Radio un Televīzijas centrs. Arī maksas apraides scenāriji ir samērā līdzīgi,<br />
bet galvenā atšķirība slēpjas piedāvātā satura noteikšanas ziņā. Šajā modelī maksas paku<br />
komplektāciju pilnā vai daļējā apjomā varētu veikt NEPLP.<br />
Ieguvumi raidorganizācijām varētu būt tikai saistībā ar to, ka šī te maksas kanālu saraksta<br />
sastādīšana plānota tādēļ, lai uzlabotu vietējā satura patēriņu, tādējādi veicinot iespēju<br />
konkurēt ar maksas kanāliem.<br />
Satura piegādātāji ir kategoriski pret šādu iespējamo variantu, jo tādā gadījumā tas vairs<br />
neesot konkurētspējīgs biznesa modelis, un zūd arī jēga vispār organizēt konkursu uz<br />
maksas frekvencēm, jo tikpat labi šos izvēlētos kanālus tad varētu raidīt LVRTC.<br />
NEPLP atbalstītu šāda veida modeli, kas varbūt gan nebūtu tik nemainīgs, kā to uztver<br />
satura piegādātāji. Padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants vairāk min septiņas obligāti<br />
raidāmās programmas. Pēc tam no izstrādāta plašāka kanālu saraksta komersantiem<br />
jāizvēlas viņu biznesa modelim atbilstošākie un jāapstiprina NEPLP. Turklāt šādu modeli<br />
var īstenot ne tikai digitālās virszemes televīzijas maksas pakā, bet arī kabeļtelevīziju<br />
tīklos (Dimants, 09.05.2012.). No vienas puses tā ir iespēja NEPLP kļūt par pilnvērtīgu<br />
uzraugošo institūciju un aizstāvēt Latvijas televīzijas sektoru no pieaugošās ārvalstu<br />
mediju ietekmes (Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome 2012, 44). No otras<br />
puses to tomēr var nodefinēt arī kā sava veida iejaukšanos biznesa interesēs un savā ziņā<br />
arī brīvā tirgus jēdziena neievērošanu.<br />
Šī modeļa priekšrocības varētu būt vēlme pēc iespējas vairāk aizsargāt Latvijas<br />
nacionālās televīzijas no tā, ka arvien lielāka auditorijas daļa skatās ārzemju televīzijas<br />
kanālu programmas.<br />
Šī modeļa trūkumi ir televīzijas satura piegādātāju biznesa modeļu sagrozīšana vai pat<br />
izjaukšana.<br />
Secinājumi<br />
1.Reālākais digitālās virszemes televīzijas attīstības scenārijs ir, atdalot bezmaksas<br />
apraidi no maksas apraides. Maksas apraidi no 2014.gada 1.janvāra nodrošinātu<br />
Latvijas Valsts Radio un Televīzijas Centrs, kas ļautu samazināt raidīšanas izmaksas<br />
bezmaksas frekvencē, kur šobrīd raida visi četri Latvijas nacionālie televīzijas kanāli.<br />
2.Kvalitatīvāko maksas apraidi virszemes digitālajā televīzijā var nodrošināt, palielinot<br />
konkurenci. Divu komersantu dalība virszemes apraidē nodrošinātu auditorijai<br />
izvēles iespējas un palielinātu šīs platformas konkurētspēju cīņā ar kabeļtelevīzijas un<br />
satelīttelevīzijas operatoru piedāvājumu.<br />
3.Scenārijs, kurā gan maksas, gan bezmaksas virszemes apraidi, nodrošina tikai viens<br />
komersants, nav reāls, jo tā nesamazināsies izmaksas, samazināsies konkurence,<br />
veidojot monopolu, un bezmaksas apraides gadījumā komersants būs tikai<br />
starpnieks starp televīzijas satura veidotājiem un LVRTC, kas šo saturu izplata.<br />
4.Reģionālajām un vietējām televīzijām virszemes apraidē nokļūt būs gandrīz neiespējami,<br />
tāpēc tām savas programmas būs jāturpina raidīt „LTV7” atvēlētajā laikā vai jācer uz<br />
starpfrekvenču joslu izmantošanu pēc 2014.gada.<br />
5.Scenārijs, kurš paredz NEPLP iesaistīšanos programmu pakešu izveidē, ir maz ticams,<br />
jo neveicina komersantu biznesa attīstību un ir arī juridiski sarežģīts no īstenošanas<br />
viedokļa.<br />
6.Televīzijas tirgu ietekmē gan starptautisko televīziju kanālu lokalizēto versiju ienākšana<br />
Latvijā, gan neskaidrība saistībā ar abu komerciālo televīzijas kanālu – „LNT” un<br />
„TV3” nākotnes stratēģiju. Tas rada riskus, ka virszemes apraidē bez maksas varētu<br />
būt pieejami tikai abi sabiedriskās televīzijas kanāli.<br />
7.Pārejas periodā no analogās uz digitālo virszemes apraidi pietrūka valsts atbalsta<br />
gan, rīkojot iedzīvotāju informēšanas kampaņas, gan valsts tehnoloģiskā atbalsta<br />
dekoderu subsidēšanā maznodrošinātajiem, īstenojot dažādas sociālās kampaņas.<br />
Rekomendācijas<br />
Satiksmes ministrijai būtu pēc iespējas vairāk jāņem vērā iesaistīto pušu idejas, lai<br />
izstrādātu jauno konkursu par digitālās virszemes televīzijas nodrošināšanu pēc 2014.<br />
gada, kurš būtu jāveido kvalitatīvs un tāds, lai veicinātu veiksmīgu televīzijas tirgus attīstību<br />
un konkurenci.<br />
NEPLP kopā ar Satiksmes ministriju būtu jāpasūta vairāki auditorijas pētījumi, piemēram,<br />
par televīzijas skatīšanās paradumiem Latgalē, lai izveidotu vidējā Latvijas skatītāja<br />
portretu. Tikai tā būs iespējams izveidot pietiekami veiksmīgu scenāriju, lai pēc 2014.<br />
gada televīziju veidotā satura gala patērētājs būtu maksimāli apmierināts ar virszemes<br />
digitālās televīzijas kvalitāti un satura daudzveidību.<br />
NEPLP jāveic televīzijas sektora rūpīga uzraudzība un jārada apstākļi, lai televīzijas tirgū<br />
neveidotos monopola situācijas vai arī neveidotos ārzemju kanālu dominance, taču šo<br />
procesu laikā nedrīkst kaitēt komersantu biznesa plāniem.<br />
Raidorganizācijām kā tirgus dalībniekiem, jāizstrādā saistoši noteikumi, kas ļautu šiem<br />
medijiem pašregulēties un vienlaikus sakārtotu televīzijas vidi Latvijā, lai izvairītos no<br />
dažādām konfliktsituācijām.<br />
Avotu saraksts<br />
1. Dragomir, M. (Ed.) (2005). Televīzija Eiropā: Likumdošana, politika un neatkarība.<br />
Budapest: Open Society Institute, pp.77-104<br />
2. Freedman, D., Schlosberg, J. (2011). Mapping Digital Media: United Kingdom.<br />
http://www.soros.org/initiatives/media/articles_publications/publications/mappingdigital-media-united-kingdom-20110701.<br />
Retrieved 22.09.2011.<br />
3. Juzefovičs, J. (2011). Mapping Digital Media: Latvia. http://www.soros.org/initiatives/<br />
media/articles_publications/publications/mapping-digital-media-latvia-20111205.<br />
Retrieved 01.01.2012.<br />
4. Kārkliņš, K. (23.12.2009.). Aicina neatlikt TV dekoderu iegādi. http://nra.lv/<br />
latvija/12103-aicina-neatlikt-tv-dekoderu-iegadi.htm. Retrieved 15.05.2012.<br />
5. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Koncepcija par jauna Latvijas<br />
sabiedriskā elektroniskā medija izveidi. , 44.-97. lpp. http://nrtp.lv/lv/padome/<br />
aktualitates/1688-koncepcija. Skatīts 23.04.2012.<br />
150 151
Change language