Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

Visaktīvākā pasākumu apmeklētāju diskusija par pasākumu bija SIA “MEDIA24” vadītajā
pilsētu portālu ziņās. Pirms pasākuma ievietotas 6 dalību apstiprinošas ziņas, uzdoti
jautājumi. Pēc pasākuma ievietotie komentāri pārsvarā pozitīvi, norādot argumentus,
taču negatīvi noskaņotie ievērojami mazāk norādījuši uz konkrētiem trūkumiem, viedokļa
iemeslu. Iezīmējās 7 diskusiju tēmas (skatīt 2.attēlu) (MEDIA24 2011a-c).
1.attēls. Ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju un tirgotāju paustais vērtējums par pasākumu
un savu darbību tajā
Avots: Autores veidots
2.attēls. „Jaunie Jāņi” vērtējumu sadalījums pēc pasākuma ievietotajos komentāros SIA
“MEDIA24” vadītajos pilsētas portālos
Avots: Autores veidots
PEST analīze atklāj vairākus kultūras pasākumu organizēšanai veicinošos faktus – Latvijas
iedzīvotāju kultūras patēriņš, pasākuma koncepta saderība ar Latvijas tūrisma tēlu,
inovāciju līmeņa celšanos valstī esošajos uzņēmumos u.c. Tomēr, realizējot pasākumu,
nav ņemti vērā Latvijai tik ļoti raksturīgie lietainie laikapstākļi. PEST analīze atklāja būtiskus
riskus finansējuma iegūšanā un pasākuma apmeklētībā (Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centrs 2011; Kuzmina 2012).
Kā vienīgo SMART mērķi (no angļu valodas specifiskiem, izmērāmiem, sasniedzamiem,
būtiskiem, ierobežotiem laikā) organizatori nosauca 3 tūkstošus apmeklētāju, kas netika
sasniegts, tiek uzskatīts, ka publiku veidoja apmēram 300 cilvēku. Aplūkojot ieguldīto
līdzekļu atdevi kā kvantitatīvo rādītāju, tā bijusi minimāla. Kopā pasākuma realizācijai
Valmiermuižā iztērēti aptuveni Ls 8860,00. Tas nozīmē, ka uz vienu apmeklētāju būtu
iztērēti aptuveni Ls 2,94, ja būtu ieradušies iecerētie 3 000 cilvēku, taču realitātē par katru
piesaistīto apmeklētāju tika ieguldīti Ls 29,53 (Nevan Wright et al. 2006, 5-8; Mastiņa
2011).
Pēc Išikava metodes apskatot apmeklētības problēmu, nozīmīgākais faktors bija saistīts
ar komunikāciju un dabas vidi. Projekta gaitā vērojamais laika trūkums saistīts ar nepareizu
pasākuma plānošanu, komunikācijas ātrumu un precīzas informācijas nodošanu.
Tirgotāji un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji (n=17) tika pakļauti tirdzniecībai vajadzīgo
resursu, dabas vides apstākļiem, kā arī nozīme bija ekonomiskajām interesēm un
komunikācijai.
Pētot pasākuma radīto atpazīstamību, trīs būtiskākie faktori saistīti ar organizatoru tēlu
un iespējamo labumu apkārtējai sabiedrībai un ekonomikai, ar pārdomāta komunikācijas
plāna realizēšanu attiecībā uz publicitāti, kā arī saturīga un atraktīva pasākuma koncepta
veidošanu.
Analīze
Iegūtie rezultāti ļāva izstrādāt priekšlikumus citu līdzīga veida tradīciju svētku organizēšanai
Valmiermuižā, kā arī to, kā pasākumu „Jaunie Jāņi” padarīt par ikgadēju notikumu.
Uzsākot jebkāda pasākuma idejas īstenošanu, ir nepieciešama ārējās vides analīze, jo
organizatori to pēc būtības nevar ietekmēt. Analīzes rezultāti parāda, kādas darbības būtu
nepieciešamas, lai iecerēto realizētu, iespējams, no kaut kā arī atteiktos vai rastu idejas
kādiem papildinājumiem. Kopumā kultūras pasākumu rīkošanai Valmiermuižas parkā ir
labvēlīgi apstākļi, īpaši pēc 2011.gadā „Jauno Jāņu” realizācijai veiktās infrastruktūras
uzlabošanas – elektrības stacionāra ierīkošanas. Ieteicams izmantot projektu vadības
plānošanas instrumentus, piemēram, darba struktūrplāna vai projekta aktivitāšu
modelēšanu (angļu val. Work breakdown structure), tīkla diagrammu jeb PERT grafiku
un Ganta diagrammu, risku analīzi, īpaši, ja tas tiek rīkots pirmo reizi. Lai gan plānošana
reizēm var ieilgt, vēlāk ieguldītais darbs atmaksājas, un iesaistītais personāls nepilda
uzdevumus neziņā, kas sekos tālāk, izvairās no lieka stresa. Šādi iespējama arī maksimāli
efektīvāka resursu izmantošana un risku vadība. Jo vairāk iesaistīto pušu, jo lēnāka un
sarežģītāka savstarpējā komunikācija un lielāka vajadzība pēc detalizēta plāna. Jādefinē
skaidri mērķi, kuru sasniegšanu pēc pasākuma iespējams novērtēt, ieteicams izmantot
SMART metodi.
Cilvēkresursu trūkuma risinājums – laicīga brīvprātīgo iesaistīšana, radot lielāku piederības
sajūtu komandai un gandarījumu par paveikto (Wagen 2001, 176-246; Baika 2011;
Kunga 2011; Kurcalts 2011; Riekstiņa 2011).
„Jauno Jāņu” organizatori noteikti ir ieguvēji pieredzes, atpazīstamības, papildināta klientu
loka vai fanu pulka ziņā. Autore ierosina citu pasākumu laikā veikt anketēšanu. Par viena
veida festivāliem jāizveido jautājumi, kurus katrā realizētajā pasākumā būtiski nevajadzētu
mainīt, lai iegūtos datus varētu salīdzināt, analizējot festivāla ietekmi, attīstību. Anketēšana
un iekšējo ieinteresēto pušu kopīga pasākuma izvērtēšana palīdzētu identificēt tā ietekmi,
radītās sekas un izveidot ieteikumus par pasākuma rīkošanu nākotnē.
Saskaņā ar atsauksmēm „Jauno Jāņu” koncepts bijis veiksmīgs, tāpēc autore iesaka
to saglabāt, taču, lai nerastos vienveidība, kā rezultātā var rasties problēmas piesaistīt
regulāros apmeklētājus, bagātās Jāņu tradīcijas iespējams īstenot, sadalot tās pa tēmām.
Vietas atpazīstamības veicināšanai slēpņošanas izmantošana būtu attīstāma arī citos
pasākumos.
Latvijas un ārvalstu labo prakšu piemēru identificēšana – veids, kā smelties idejas, kuras
iespējams aizgūt, pielāgot esošajai videi. „Jaunie Jāņi” 2011.gadā notika arī Rīgā, tādēļ
būtu jāapsver starppilsētu sadarbības iespēja, piemēram, „Sommelo” festivāls notiek
gan Somijā, gan Krievijā. Mūzikas stilu dažādības rezultātā izjustās dažādās emocijas ir
viens no galvenajiem iemesliem regulāru festivālu īstenošanai, tādi festivāli ir, piemēram,
„Meņu Jodar” Lietuvā un „Vīlandes folkloras festivāls” Igaunijā, ir iespēja arī satikt dažādas
kultūras.
Tā kā „Valmiermuižas alus” vēlas veicināt gardēžu tradīcijas Valmierā un tuvējos novados,
kā arī pēc tūrisma speciālistu un vietējo ražotāju domām tam ir attīstības potenciāls, autore
iesaka vērst uzmanību uz tautas tradīcijām kulinārijā, kas nav pati pirmā asociācija saistībā
ar zemnieku jeb pagānu kultūru, taču ir interesanta un saistīta ar cilvēka pamatvajadzībām.
Interesants piemērs, kuru daļēji būtu iespējams pārņemt, pielāgojot latviešu kultūrai, ir
„Garšas māksla” – ikgadējais Dānijas festivāls.
Radot starptautisku festivālu, ieteicams izmantot plašo Skandināvu, Fenoskandijas,
Baltijas valstu kultūras festivālu pieredzi daudzo tautu kultūras līdzību un ekonomisko
78 79