Vidzemes Augstskolas 6.Studentu pētniecisko darbu konferences ...

veida pētījumu, rakstu u.c. akadēmiskās literatūras apjoms Latvijā, kā arī nelielais ārvalstu
pētnieku pētījumu skaits par Latviju.
Pētījuma problēma ir literatūrā bieži izteiktās šaubas (Ingelhart, Klingemann 1976, 269-
272) par kreisās-labējās dimensijas kā politiskās identitātes atskaites sistēmas piemērotību
politisko procesu analizēšanai. Par to liecina novērotās partiju ideoloģiskās identitātes
un parlamentārās darbības nesakritības. Akadēmiskajā literatūrā aplūkotās jaunākās
tendences politikā (Dalton et al. 2011, 82-83; Ikstens 2009, 75) liecina, ka aizvien lielākai
sabiedrības daļai samazinās jebkāda interese, izpratne un zināšanas par politiku. Ņemot
vērā pēdējos gados pieaugušo SC popularitāti, ir jāpārliecinās par politiskās partijas
faktiskās darbības parlamentā atbilstību tās izveidotajai politiskajai identitātei. Tas ir īpaši
svarīgi laikā, kad tikai 5% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju tic partiju priekšvēlēšanu
solījumiem un runām (TNS 2010) un vēlētāji aizvien vairāk pieprasa konsekvenci starp
solījumiem un darbiem, kā arī atbildību par nesakritībām. Tāpat to pastiprina izteiktās
šaubas par atsevišķu SC biedru (Labanovskis 2011) un vienas no SC partijām (Auers
2005) neatbilstību politiskā spektra kreisajai dimensijai, kā arī atsevišķu SC biedru
pārmetumi partijai par sociāldemokrātisko ideju aizstāvēšanu tikai vārdos (LETA 2012).
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik lielā mērā partiju apvienības „Saskaņas Centrs” publiski
veidotā identitāte saskan ar kreiso politisko dimensiju balsojumu Latvijas Saeimā un kurās
jomās 9., 10. un 11.Saeimas sasaukumu laikā nesaskaņas ir bijušas visnozīmīgākās.
Pētījuma jautājumi -
1. Kur politiskā spektra kreisajā-labējā dimensijā iespējams novietot politisko partiju
apvienību „Saskaņas Centrs”, balstoties uz SC oficiālo publisko komunikāciju pirms
9., 10. un 11.Saeimas vēlēšanām
2. Kāda ir SC faktiskā uzvedība Latvijas parlamentā politiskā spektra kreisajā-labējā
dalījuma ekonomiskajā dimensijā 9., 10. un 11.Saeimas sasaukumu laikā
3. Cik lielā mērā pastāv nesakritības starp SC izveidoto politisko identitāti un faktisko
uzvedību 9., 10. un 11.Saeimas sasaukumu laikā
4. Kādi ir būtiskākie ekonomiskie jautājumi, kuros ir novērojama neatbilstība starp SC
izveidoto politisko identitāti un faktisko uzvedību parlamentā 9., 10. un 11.Saeimas
sasaukumu laikā
Metode
Šajā pētījumā tika izmantotas tikai dažas (a apriori, partiju priekšvēlēšanu programmu
analīze un partiju balsojuma analīze) no daudzajām metodēm, ko lieto, lai pozicionētu
politiskās partijas. Darba gaitā tika analizētas SC priekšvēlēšanu programmas pirms 9.,
10. un 11.Saeimas vēlēšanām, lai noteiktu, kur pozicionējama SC pēc tās publiskās
komunikācijas sociālās un ekonomiskās jomas jautājumos. Priekšvēlēšanu programmu
analīzes metodei par pamatu tika ņemta respektablajā „ECPR” projektā lietotā metode
(Budge 1992), kas tika piemērota mūsdienu situācijai. No iegūtajiem rezultātiem tika
noteiktas SC pozīcijas atsevišķi katrā sasaukumā.
Tāpat analizēts arī SC balsojums par 9., 10. un 11.Saeimas nozīmīgākajiem ekonomikas
likumprojektiem katrā Saeimas sasaukumā, lai noteiktu SC pozīcijas pēc darbības
parlamentā. Likumprojekti tika analizēti, nosakot likuma vai tā grozījumu atrašanās vietu
kreisā-labējā dimensijā. SC pozīcija tika noteikta, pamatojoties uz SC biedru balsojumu
par vai pret konkrētā likumprojekta pieņemšanu. Vērā tika ņemts arī tas, cik vienbalsīgi
balsoja SC frakcijas biedri, proporcionāli pozicionējot balsojumu. Tāpat, lai piedāvātu
skaidrojumu SC balsojumam, tika analizēts Latvijas radio pārraižu „Frakciju viedokļi”
saturs, kurās Saeimas frakciju pārstāvji pēc katras Saeimas sēdes piedāvā frakcijas
viedokli un komentārus par sēdē apspriestajiem un pieņemtajiem likumiem. Analizētas
tika arī to Saeimas sēžu stenogrammas, kurās tika apspriesti analizētie likumprojekti.
Stenogrammās tika meklēti SC frakcijas deputātu komentāri vai viedokļi par konkrētajiem
likumprojektiem.
Iegūtie dati tika analizēti, lai gala rezultātā noteiktu SC pozīcijas kreisajā-labējā dimensijā.
Šie rezultāti tika attēloti arī laika dimensijā, lai būtu iespējams novērot to, kā laika
gaitā mainījusies SC pozīcija. Iegūtie grafiki tika lietoti, lai pārbaudītu SC balsojuma un
komunikācijas konsekvenci laika gaitā.
Rezultāti
Analizējot SC priekšvēlēšanu programmas, redzams, ka proporcionāli lielāka uzmanība
(73%) 9.Saeimas priekšvēlēšanu programmā pievērsta tieši sociāliem jautājumiem,
tomēr 10. un 11.Saeimas priekšvēlēšanu programmās attiecība pret ekonomiskajiem
jautājumiem izlīdzinās, sociālajiem jautājumiem vairs nesasniedzot pat 60% no kopējā
satura. Vispārsteidzošākie rezultāti pēc programmu analīzes bija tieši lielā ideju dažādība,
programmās kreisām idejām mijoties ar centriskām un pat labējām. Ja sociālajos
jautājumos kreisās idejas vēl bija ievērojamā vairākumā (~68%), centriskām un labējām
idejām dalot atlikušo trešdaļu, tad ekonomikas jautājumos kreisās idejas bija tikai
nedaudz vairāk nekā puse (56%), labējām idejām aizņemot lielāko daļu no atlikuma (34%).
Izdalot atsevišķi pa sasaukumiem, 9.Saeimas priekšvēlēšanu programmā no sociālajiem
jautājumiem 79% bija kreisi, 8% centriski, bet 13% labēji. No ekonomiskajiem jautājumiem
53% bija kreisi, kamēr centriski attiecīgi 24% un labēji 23%. 10.Saeimas priekšvēlēšanu
programmā no sociālajiem jautājumiem 63% bija kreisi, centriski 29%, bet labēji 8%,
kamēr no ekonomiskajiem 56% bija kreisi, 4% centriski un 40% labēji. Pirms 11.Saeimas
vēlēšanām publicētajā priekšvēlēšanu programmā 62% no sociālajiem jautājumiem bija
kreisi, centriski – 21%, bet labēji 17%. No ekonomikas jautājumiem 61% bija kreisi, kamēr
atlikušie 39% labēji.
Arī analizējot SC balsojumu, atklājās līdzīga tendence - kreisi balsojumi mijas ar labējiem,
neļaujot skaidri noteikt SC balsojuma piederību kreisajai vai labējai asij. No 16 analizētajiem
balsojumiem 7 bija kreisi, 1 centrisks, kamēr 8 labēji (balsojuma vizualizācija laika dimensijā
redzama pielikumā). Balsojumi par svarīgākajiem ekonomikas likumprojektiem pamīšus
svārstījās no mēreni kreisiem līdz labējiem. Jāpiemin, ka tikai 2 no 16 analizētajiem
likumprojektiem SC balsojums neatbilda tā brīža valdošās koalīcijas balsojumam, un par
abiem likumprojektiem (Elektroenerģijas nodokļa likums un Banku pārņemšanas likums)
valdības koalīcija balsoja kreisi.
Tāpat jāpiemin, ka pēc Saeimas sēžu stenogrammu un Latvijas Radio pārraides
„Frakciju viedokļi” analīzes atklājās, ka SC ir vienīgā frakcija Saeimā, kas diskusijās par
izskatāmajiem likumprojektiem nepiedalās. Tāpat SC pēc Saeimas sēdēm intervijās runā
tikai par nesaistītām tēmām, neaizskarot svarīgos ekonomikas likumprojektus, kas tika
izskatīti attiecīgajās sēdēs.
Analīze
SC balsojumā un priekšvēlēšanu programmās ir novērojams vienotas ideoloģijas
trūkums, balsojumam un idejām haotiski pieķeroties gan kreisajām, gan labējām idejām.
Šāda nesaskaņa ne tikai liedz partiju skaidri pozicionēt, bet arī rada nopietnas aizdomas
par partijas patiesajiem nolūkiem. Šāda SC rīcība, gan laika gaitā mainot ideoloģisko
pamatu, gan pārņemot populāras idejas, ļauj spekulēt ar dažādiem skaidrojumiem. Kā
viens no ticamākajiem skaidrojumiem ir partiju profesionalizācijas, veidojot Karteļu partijas
(Katz, Mair 1995, 5-28). Šī tipa partijās vadītāji jeb menedžeri nosaka partijas kursu, par
mērķi liekot aizvien lielākas popularitātes un ietekmes gūšanu. Tāpat šīs nesakritības
varētu skaidrot ar ideju lipīgumu (idea contagion), pieņemot, ka partijas pārņems idejas,
kas nesenā pagātnē ir ieguvušas popularitāti un nodrošinājušas vēlēšanu veiksmi citām
partijām (Van Spanje 2010). Vērā ir jāņem arī tas, ka SC darbojas postkomunistiskajā telpā
un pārstāv mazākumtautību intereses, kas automātiski rada ekspektācijas par kreisu
politiku pret šo partiju (Hanley et al. 2008, 410-412).
Viens no nozīmīgākajiem un interesantākajiem atklājumiem ir veikts, SC balsojumu
194 195